Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Ņemot vērā, ka dzērieni skārdeņu iepakojumā kļūst aizvien populārāki, Ulmaņlaiku kvass tagad pieejams skārdenes iepakojumā, informē a/s Cēsu alus.

«Attīstot Ulmaņlaiku kvasa produktu portfeli, šovasar piedāvājam to iegādāties arī pintes tilpuma skārdenē. Jāatzīmē, ka Ulmaņlaiku kvass ir arī pirmais kvass Latvijā, kas pildīts skārdenē, tādēļ mēs saskatām, ka mērķauditorija ir tie, kas izvēlas tradicionālas vērtības aktuālākā mūsdienu iepakojumā,» stāsta a/s Cēsu alus mārketinga nodaļas vadītāja Inese Kublicka.

Kopš 2009.gada nogales, kad raudzētā jeb īstā kvasa pārstāvji iniciēja likumdošanas sakārtošanu, turpmāk paredzot skaidri nodalītas divas dzērienu kategorijas – kvass un kvasa dzēriens, dabīgi raudzētā kvasa īpatsvars Latvijas kopējā kvasa tirgū pēc pārdotajiem apjomiem ievērojami audzis – no 7% 2009.gadā līdz 25% 2011.gadā. Šī tendence ir īpaši iepriecinoša Latvijā noteiktā pārmēru augstā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa kontekstā, kas paredz augstāko nodokļa likmi Eiropā.

Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.

Bez aizmugures

Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.

No piektdienas spēkā stājas valdības noteikumu, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemtie valdības noteikumi definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu kvass, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā. Valdības noteikumos kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

A/s Cēsu alus vēlas ar dabīgi raudzēto kvasu apsteigt kolu, kas ir populārākais veldzējošais dzēriens pasaulē.

«Lai cik arī atšķirīgi būtu abi dzērieni, kvass pasaulē ir otrs populārākais veldzējošais dzēriens pēc kolas. Mūsu mērķis Latvijā ir lauzt šo ierasto secību un dabīgi raudzēto kvasu izvirzīt līderos,» pauž Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.

Šī gada sešos mēnešos, kopš a/s Cēsu alus martā sāka tirgot dabīgi raudzēto Ulmaņlaiku kvasu, jau realizēts 1 miljons litru kvasa, kas pārsniedz uzņēmumā plānoto. Šie rezultāti norāda gan uz kvasa tirgus sakārtošanos, gan uz patērētāju paradumu izmaiņām par labu dabiskākiem produktiem, norāda kompānija.

Saskatot perspektīvu tieši dabīgi raudzētā kvasa segmentā, Cēsu alus virzās uz mērķi – paplašināt kopējo dabīgi raudzētā kvasa tirgus daļu Latvijā.

Īsta kvasa darinātāji patērētājiem skaidros, kā atšķirt īstu kvasu no kvasa dzēriena.

SIA Ilgezeem (Iļģuciema kvass) un AS Cēsu alus (Ulmaņlaiku kvass) drukātajos un elektroniskajos medijos uzsāk kampaņu, kurā skaidros patērētājiem, kā atšķirt īstu, dabīgi raudzētu kvasu no dzēriena ar kvasa garšu.

Likumdošanā patlaban tiek izstrādātas prasības, kas definētu kvasu kā atsevišķu bezalkoholisku dzērienu grupu un regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu dzērienu marķējumā. Tādējādi minēto ražotāju mērķis ir panākt godīgu attieksmi pret patērētājiem, nemaldinot tos un nodrošinot godīgu konkurenci produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, paredzot pārejas posmu 3 mēnešus jauno prasību ieviešanai. Dabīgā kvasa ražotāji SIA Ilgezeem un AS Cēsu alus uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

A/s Cēsu alus valdes loceklis Gustavs Zatlers uzsver, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos; pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli. Arī SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs domā, ka kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka, nekā kvasa dzērieniem. Turklāt pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabīga kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris uzsākusi Miestiņa kvasa ražošanu visām Baltijas valstīm, izmantojot 100% kvasa ražošanas jaudas.

Miestiņa kvass tiks pildīts 1 l un 0,5 l PET pudelēs. Tehnoloģijās un produkta attīstība investēti 50 tūkstoši latu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka iepriekš Miestiņa kvass tika ražots Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos ir minēta kā kvasa dzimtene. Tomēr jau sākotnēji plānots, ka, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjoms, ražošana tiks pārcelta uz Aldari. Šogad kompānija plāno realizēt aptuveni divus miljonus litru kvasa visās Baltijas valstīs.

Lielākā alus darītava Latvijā Aldaris sāk piedāvāt dabīgi raudzētu Miestiņa kvasu, kura ieviešanā tirgū ieguldīti ap 40 tūkstoši Ls.

Miestiņa kvass ir dabīgi raudzēts graudu iesala kvass, gatavots, izmantojot tradicionālu dabīgu raudzēšanas tehnoloģiju. Sākotnēji tas tiks brūvēts Carlsberg Grupai piederošajā alus darītavā Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos tiek minētā kā kvasa dzimtene. Tomēr, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjomus, tiek plānots pārņemt Ukrainas uzņēmuma pieredzi un uzsākt dabīgi raudzēta kvasa ražošanu Aldarī.

Šogad iecerēts realizēt vairāk nekā 400 tūkstošus litru šī dzēriena.

Uzņēmums Liepkalni paplašinājis savu darbību — Klintaines pagasta Liepsalās tas sācis ražot rudzu maizes kvasu. Pirms pāris dienām tur atvērta tirdzniecības vieta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Sākot īstenot šo ideju, SIA Liep­kalni vadītājs Dagnis Čākurs atzinis, ka tādējādi vēlējušies dažādot produkciju. Līdzās pašu ražotajai maizei un konditorejas izstrādājumiem kvass šķitis labs papil­dinājums un pietiekami liels izaicinājums.

No brīža, kad Liepkalnos sāka izmēģināt rudzu maizes kvasa gatavošanu, līdz gatavās produkcijas tirdzniecībai pagājis apmēram gads. Uzņēmuma pārtikas tehnoloģe Aina Linde stāstījusi, ka šajā laikā recepte izmēģināta un «pieslīpēta», lai dzērienam rastu visatbilstošāko garšu. Kvasu degustējuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan klienti.

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Alus ražotājs SIA Bauskas alus februārī sāks ražot dabīgi raudzētu kvasu. Projektā paredzēts ieguldīt aptuveni 80 tūkstošus eiro. Sākotnēji kvasu paredzēts pildīt 1,5 l pudelēs un vēlāk atkarībā no pieprasījuma iepakojumu plānots dažādot.

Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs DB informēja, ka lēmums par kvasa ražošanas uzsākšanu pieņemt pieaugošā pieprasījuma dēļ. «Kvass ir populārs dzēriens, pieprasījums pēc tā aug, īpaši tas bija vērojams pagājušajā sezonā un iedzīvotājiem dabīgas lietas interesē arvien vairāk,» lēmumu pamato uzņēmuma vadītājs.

Jāatgādina, ka dabīgi raudzētu kvasu Latvijā ražo vēl tikai SIA Ilgezeem, bet pārējie to importē. Tādējādi Bauskas alus būs otrs dabīgā kvasa ražotājs valstī. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

Pagājušajā gadā SIA Piebalgas alus saražojis 3 miljonus litru alus, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir kritums par 3%, liecina Lursoft dati.

No kopējā SIA Piebalgas alus ražošanas apjoma 93,5% aizvadītajā gadā aizņēmis alus, 4,6% - kvass, bet 1,9% - ūdens.

Kā skaidro uzņēmums, 2014.gadā turpināts darbs pie jaunu sadarbības partneru piesaistes, lai palielinātu Piebalgas oriģinālā kvasa pārdošanas apjomus. Tāpat arī turpinātas sarunas HoReCa tīklā ar lielākajām kafejnīcu ķēdēm par minētā produkta realizāciju Latvijā un iespējām ārvalstīs.

Atskatoties uz aizvadītajā gadā paveikto, SIA Piebalgas alus vadība norāda, ka pozitīvi vērtājama panāktā vienošanās ar AS Lido par kvasa realizācijas iespējām Lido ēdināšanas uzņēmumos, tādējādi būtiski palielinot šī produkta atpazīstamību un potenciālo pircēju loku.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

SIA Ilgezeem reģistrētas divas jaunas komercķīlas, liecina Lursoft dati. Abu ķīlu ņēmējs ir AS Danske Bank un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienas ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,56 miljoni eiro, bet otras – 910 tūkstoši eiro.

SIA Ilgezeem publicētajā gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 3,427 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka, neskatoties uz eksporta samazinājumu, Ilgezeem spēja palielināt apgrozījumu. Samaksāto nodokļu summa pērn bija par 1% lielāka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 402,719 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2012. gadā tika pabeigts uzņēmuma rekonstrukcijas pirmais etaps, kas nodrošināja dzērienu gatavošanas un pildīšanas ceha apjomīgu modernizāciju. Savukārt pārskata gadā tika uzsākts otrais rekonstrukcijas etaps, kas paredz jauna aprīkojuma iegādi dzērienu aprites atbalstam, noliktavas saimnieciskā aprīkojuma un laboratorijas iekārtu modernizācijai.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

SIA Ilgezeem šā gada 5.–7. augustā piedalījās Eiropas lielākajā alus nozares pasākumā – 20. Berlīnes starptautiskajā alus festivālā. Latvijas uzņēmums apmeklētājiem piedāvāja savus produktus, kas ārvalstu tirgos tiek tirgoti ar zīmolu TANHEISER.

Šajā festivālā Ilgezeem piedalījās otro reizi, un šogad apmeklētājiem tika piedāvātas piecas medalus šķirnes (oriģinālais, dzērveņu, keņepju-ingvera, ābolu, upeņu), kā arī gaišais EXTRA alus un oriģinālais kvass. Kopumā Latvijas uzņēmuma produkcija festivālā esot nogaršota aptuveni 7000 reižu.

Īpašu interesi par Ilgezeem produkciju izrādījuši pārtikas speciālisti no Vācijas. Pēc uzņēmuma datiem, Ilgezeem bija vienīgā alus darītava no Latvijas un no Baltijas, kas piedalījās šajā festivālā.

Ilgezeem mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs komentē: «Šādi pasākumi ir ne tikai eksporta tirgus paplašināšanas iespēja, bet arī emocionāli ļoti piesātināts pasākums, kas iedod milzu enerģijas lādiņu un pārliecību, lai darbotos turpmāk. Noteikti turpināsim paplašināt eksporta iespējas.»

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.