Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.
Bez aizmugures
Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.
Ņemot vērā to, ka finanšu resursu Ilgezeem nebija daudz un aiz muguras uzņēmumam nestāvēja turīga starptautiska korporācija, 2006. gada rudenī vajadzējis stratēģiski izlemt, kuru segmentu attīstīt kā prioritāru – mērces vai dzērienus. Izvēlēts kvass, kura tirgus auga vidēji par 20% gadā, savukārt mērcēm – ap 3–4%. Turklāt tirgū tobrīd nav bijis īsta jeb dabiski raudzēta kvasa, tādējādi nopietna konkurence izpalika. Šobrīd gan aina izveidojusies jau cita – dabīgi raudzētu kvasu tirgū piedāvā jau vairāki spēlētāji.
Stratēģija attaisnojas
Neskatoties uz krīzi, uzņēmuma pārdošanas apjomi aug ar katru gadu. Pateicoties labajiem laikapstākļiem, īpaši sekmīgs bijis arī šis gads, kad kvass realizēts par ceturto daļu vairāk nekā gadu iepriekš.
Attaisnojies arī pirms trim gadiem izvirzītais mērķis – uzsvaru likt uz eksportu. 2007. gadā kvasa eksports bija ap 20% no saražotā, bet šogad jūlijā – pat 50%, nākamgad to plānots audzēt. Kā tas izdevies? Kompānijas eksporta un attīstības projektu vadītāja Dace Skulte atklāj, ka katru gadu tiek paplašināts eksporta valstu skaits. Sākts ar Igauniju, nedaudz vēlāk ar Poliju, kur kvass tiek realizēts ātrās apkalpošanas restorānos un bistro līdzās autobāņiem. «Milzīgajā Polijas tirgū pircēji bija jāmudina produktu pagaršot un tikai tā bez liekas reklāmas pakāpeniski ieguvām auditoriju, kas arvien pieauga, un līdzās restorāniem ar savu produktu sākām ieiet arī tirdzniecības tīklos,» tā D. Skulte. Šogad Polijā jau pārdots par 47% vairāk nekā pērn, bet īpaši labi veicies Lietuvā, kur, neskatoties uz spēcīgo konkurenci, pieaugums pret iepriekšējo gadu bijis par 212%.
Savukārt nupat pirmās kvasa partijas nosūtītas Krievijas un Bulgārijas tirgiem. R. Volfs uzsver – lai gan Krievijas tirgus ir pārsātināts ar vietējo kvasu, par Baltijas produktu ir liela interese. Sākotnēji lielajam austrumu kaimiņam plānotas mazu partiju piegādes, jo, pieaugot pieprasījumam, uzņēmējs bīstas, ka esošā rūpnīca nespēs pieprasījumu apmierināt. Jāpiebilst, ka eksporta tirgos uzņēmums kvasu realizē ar Eiropas pircējiem izprotamāku nosaukumu Tanheiser, kas ir vēsturiskais otras Iļģuciema rūpnīcas – alus ražotnes – nosaukums, ko Ilgezeem īpašnieki patentējuši.
Plāni mainījušies
Lai arī pirms dažiem gadiem kompānija bija iecerējusi būvēt jaunu rūpnīcu ārpus Rīgas, krīze likusi plānus mainīt un Ilgezeem nolēmis attīstīt esošo rūpnīcas teritoriju, kas ļaus būtiski palielināt esošās jaudas. Plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro. Tiesa, uzņēmums negatavojas piesaistīt lielus kredītus, viss notikšot pakāpeniski un soli pa solim, izmantojot pašu nopelnīto. Jau šobrīd notiek pretendentu atlase iekārtu piegādei. «Nepirksim mersedesu un nepirksim arī žiguli, bet jauns folksvāgens būs labs,» salīdzina R. Volfs.
Tieši Ilgezeem iniciēja likumu grozījumus attiecībā uz dabīgi raudzēta kvasa nosaukuma lietošanu. Noteikumi stāsies spēkā tikai nākamgad, un Ilgezeem vadība cer, ka tas ļaus sakārtot tirgu. Pagaidām gan neesot iespējams prognozēt, kā uzvedīsies konkurenti un kādi procesi būs vērojami tirgū. Ilgezeem vadītājs gan paredz, ka konkurence tikai saasināsies, jo tendences liecina – aizvien vairāk patērētāju dzirkstošo atspirdzinošo dzērienu vietā izvēlas dabiskākus, piemēram, tējas un kvasu. Jāatgādina, ka nesen lēmumu par kvasa realizāciju ASV pieņēmis arī starptautiskais uzņēmums Coca-Cola. R. Volfs zina teikt, ka šis uzņēmums iegādājies divus uzņēmumus Krievijā un Ukrainā kvasa ražošanai, kas liecina – produkts ir perspektīvs.
Šogad jau divi potenciālie pircēji izrādījuši interesi arī par Ilgezeem uzņēmumu, vēloties to iegādāties, taču īpašnieki no piedāvājuma atteikušies. «Šobrīd par lētu naudu tiek pirkti krīzes skartie uzņēmumi, taču mums tādas situācijas nav un uzņēmumu nevēlamies pārdot,» pārliecināti teic valdes loceklis. Daudzas kompānijas krīzes laikā, reaģējot uz pircsākušas ražot lētākus produktus, tāpēc mazinājusies to kvalitāte, taču R. Volfs domā, ka tas ir ceļš uz nekurieni, jo «lētā produkta realizācija augs, kamēr ir krīze, bet, tai beidzoties, cilvēki pieprasīs dārgākus produktus». Lai gan uzņēmums nelielu daļu produktu ražo ar privāto preču zīmēm, tas neesot pašmērķis.
Krīze attīra
Jautāts par recesijas ietekmi, R. Volfs atbild, ka to palīdzējusi pārvarēt iepriekšējo krīžu pieredze, jo uzņēmumā nav bijuši lieki cilvēki – to skaits gandrīz nav mainījies. «Krīze – tas ir laiks, kad notiek tirgus un arī organisma attīrīšanās.» Viņš pats ēju vēlmēm,pieredzējis Krievijas krīzi 1998. gadā, kad strādājis kaimiņvalstī, – «mūsu uzņēmumi to pārdzīvoja, kļuva stiprāki un daudz efektīvāki», atceras R. Volfs, kurš pats sevi dēvē par krīzes menedžeri. Uzņēmējs domā, ka Ilgezeem stiprā puse ir efektivitāte, kvalitāte un ātra reakcija uz izmaiņām apkārtējos tirgos. Smejoties viņš piebilst, ka birokrātija uzņēmumā ir ļoti maza, tāpēc lēmumus iespējams pieņemt ātri.
Latvijā Ilgezeem jau atvēris četrus veikaliņus, kur realizē savu preci, un nākamgad tirdzniecības vietu skaitu plānots palielināt vēl par 10. Šī soļa mērķis – piedāvāt preci par ražotājcenu. Uzņēmuma dzērienu portfelī ir četru veidu kvass, bet šogad nelielos apjomos sākta izlejamā alus ražošana, ko uzņēmums realizē tikai savos veikalos. Nākamgad iecerēts miestiņa apjomus palielināt, taču pudeļu segmentā kompānija nestartēšot
