Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.
Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, paredzot pārejas posmu 3 mēnešus jauno prasību ieviešanai. Dabīgā kvasa ražotāji SIA Ilgezeem un AS Cēsu alus uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.
A/s Cēsu alus valdes loceklis Gustavs Zatlers uzsver, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos; pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli. Arī SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs domā, ka kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka, nekā kvasa dzērieniem. Turklāt pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabīga kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.
Zemkopības Ministrija paredz, ka noteikumu projektā ietvertie nosacījumi ļaus sakārtot kvasa ražošanai izvirzītās prasības, kas patlaban ir pielīdzinātas vienai ražošanas tehnoloģijai, kā arī saglabās Latvijā pastāvošās tradīcijas kvasa ražošanā. Jāatgādina, ka patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu kvass, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības, ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā.
Pret noteikumu projektu jau iebilda lielākie bezalkoholisko dzērienu ražotāji un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, sakot, ka tas apdraudēs nozari.
