AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.
Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.
Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.
Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.
Pavisam Cēsu alus ražotnē nedēļā tiek gatavoti līdz 60 alus vārījumiem. Alus raudzēšana ilgst trīs nedēļas, bet porterim viss ražošanas process ir daudz ilgāks. Vienlaicīgi raudzēšanas tvertnēs rūgst ap 2000 t dažādu alus šķirņu, tajā skaitā ap 160 tonnām Brūža alus.
Jāuzsver, ka Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga zināšanas un pieredze alus brūvēšanā sniedzas jau trešajā paaudzē. Viņš alus darīšanas tradīcijas mantojis no vecākiem, kas alus meistaru arodā strādāja vēl vecajā Cēsu alus brūzī. Tieši Māris Grambergs veicinājis Brūža alus zīmola izveidošanu ar nolūku tajā iekļaut dažādas alus garšu variācijas, tādējādi iepazīstinot Latvijas alus baudītājus ar alus pasaules daudzveidību.
#2/22
Izejvielas, ko izmanto Brūža alus ražošanas procesā – apiņi un dažādu veidu iesals. Alus pagatavošanai pamatā tiek izmantotas četras sastāvdaļas: mieži, apiņi, ūdens un raugs.
#3/22
No izmantotā iesala atkarīga alus garša un aromāts. Piemēram, Brūža Samtainais ražošanā tiek izmantots karameles iesals, bet Brūža Grauzdētā ražošanā – arī dedzinātais iesals.
#4/22
Graudi pirms nonākšanas ražošanā tiek attīrīti un nosvērti. Ja grauds ir bojāts - sadalījies uz pusēm vai palicis tikai grauda akots – tad tas tiek atšķirots un vēlāk bojātos graudus nodod zemniekiem lopbarībai. Veselie graudi tiek sadrupināti.
#5/22
Iejavošanas procesā ciete tiek sadalīta cukuros – šajā procesā svarīgs laiks un temperatūra. Process ilgst aptuveni pusotru stundu dažādās temperatūru pauzēs, atkarībā no iesala un vēlamā rezultāta.
#6/22
Filtrācijas katlā no iejavas tiek atdalīta misa (iesala ekstrakts). Tad misa tiek pārsūknēta uz nākamo katlu, kur notiek misas vārīšana.
Alus vārīšanas process ilgst 60 minūtes un tā laikā tiek pievienoti apiņi, kas alum piedod nepieciešamo rūgtumu un garšas nianses.
#8/22
Tālāk atdzesētā misa pa cauruļvadiem tiek sūknēta uz raudzētavu, kur nedēļu notiek alus pamatraudzēšana un pēcrūgšana – vēl nedēļu.
#11/22
Pirms pildīšanas, pudeles tiek izmazgātas. Cēsu alus ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas stikla pudeles izmanto atkārtoti. Šogad plānotas investīcijas jaunas pudeļu mazgājamās iekārtas iegādei, kas ļaus samazināt resursu patēriņu un vēl vairāk uzlabot stikla pudeļu mazgāšanas efektivitāti.
#13/22
Cēsu alus galvenais alus meistars Māris Grambergs pie Brūža alus pildīšanas līnijas.