Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) attīstību plāno ārvalstu tirgos - šogad prioritāra ir Polijas tirgus apguve, kur plānots paplašināt darbību jaunos apdrošināšanas veidos, sacīja BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

BTA Polijā jau strādā obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Šogad plānots sākt piedāvāt īpašumu apdrošināšanu.

Lucaus atzina, ka BTA pagaidām Polijā privātpersonu segmentu nav vēl tik labi apguvis kā juridisko personu tirgu. «Privātpersonām redzam lielu potenciālu privātīpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Tie ir veidi, ar kuriem šogad plānojam startēt privātpersonu segmentā, un prognozējam labus biznesa rezultātus gan no pārdošanas apjoma, gan biznesa rentabilitātes viedokļa,» sacīja BTA valdes priekšsēdētājs.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE janvārī reģistrējusi filiāli Polijā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī ir jau sestā uzņēmuma filiāle Eiropā. Līdz šim BTA Polijā darbojās pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus visā Polijas teritorijā ar apdrošināšanas aģentu starpniecību.

Apdrošināšanas pakalpojumus Polijā BTA sāka piedāvāt 2009. gadā. Reģistrējot filiāli, BTA plāno nostiprināties Polijas tirgū, kā arī paplašināt piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu klāstu. Šobrīd BTA Polijas tirgū piedāvā OCTA, transportlīdzekļu stiklojuma apdrošināšanu, autovadītāju un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu Krievijā un Baltkrievijā, apdrošināšanas aģentu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārvadātāju finanšu saistību apdrošināšanu.

«Kad poļi uzzināja, ka tuvojas krīze, viņi - tā vietā, lai taupītu naudu - sāka intensīvi to tērēt, pērkot arvien vairāk preču. Rezultātā uzlabojās valsts ekonomiskā situācija, un cauri krīzei Polija izgāja ļoti veiksmīgi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Runājot par to, ka Polija neizjuta krīzi tik smagi kā Latvija, vēstnieks stāstījis: «Ja pareizi atceros, deviņdesmitajos gados Polija saņēma tā saucamo stabilizācijas kredītu - aptuveni 10 miljardus dolāru, kas garantēja poļu valūtas stabilitāti. Var teikt, ka Polijas iekļaušanās ES notika lēnām, un mēs, pateicoties mūsu valūtas stabilitātei, sagaidījām investoru interesi. Tāpēc mēs varējām atrisināt dažus jautājumus veiksmīgāk nekā Latvija. Vēl viens iemesls, kāpēc krīze Latviju ietekmēja smagāk: Latvija, stājoties Eiropas Savienībā, nenoteica sev, ja var tā formulēt, specializāciju. 2004.gadā dažiem jūsu valstsvīriem šķita, ka Latvija varētu kļūt par tādu kā reģionālo banku centru. Un tad, kad iestājās banku krīze, Latvija saņēma stiprāko triecienu visu Eiropas valstu vidū. Tāpēc tagad vajag meklēt citus attīstības ceļus, specializēšanos citā virzienā. Polija, deviņdesmitajos gados paņēmusi kredītu, prata saglabāt ekonomikas izaugsmi arī tagad, pēdējās krīzes laikā. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka Polijā ir milzīgs iekšējais tirgus. Un arī tāpēc, ka poļu mentalitāte ir tāda: mums nepatīk taupīt.»

Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā. Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tās pieredzes varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika krīzes laikā. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem (atšķirībā no dažām vecajām dalībvalstīm Rietumeiropā). Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors, salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ieguldot 33 miljonus eiro, 6. septembrī netālu no Krakovas, atklāts 60 MW Žezavas saules enerģijas parks. To realizējot, tas kļuvis par vienu no līdz šim lielākajiem saules enerģijas parkiem Polijā, kā arī par “Sunly” nozīmīgāko projektu šajā valstī.

Augustā Žezavas projekta saražotā elektroenerģija veidoja 43% no kopējā prognozētā elektroenerģijas ražošanas apjoma visos “Sunly” saules enerģijas parkos Polijā. 50 hektāru plašā parka jauda ir 60MW, un vidējais enerģijas ražošanas apjoms gadā - 65 000 MWh. Paredzams, ka saules enerģijas parks spēs apmierināt aptuveni 80 000 iedzīvotāju lielas pilsētas elektroenerģijas vajadzības gadā, nodrošinot to 30 000 mājsaimniecībām, kā arī nepieciešamo pilsētas infrastruktūrai. Uzņēmumam ir vērienīgi plāni attīstīt vairāk nekā 30 GW atjaunojamās enerģijas projektu portfeli Baltijas valstīs un Polijā.

“Sunly” dibinātājs un izpilddirektors Priits Lepaseps (Priit Lepasepp) uzsver, ka Žezavas saules parks ir tikai sākums uzņēmuma plāniem Polijā. “Mēs Polijas tirgu uztveram kā ļoti pievilcīgu un ar lielu potenciālu attīstībai nākotnē. Ciešā sadarbībā ar komandu Polijā, kas apzina dažādas iespējas, redzam, ka tuvāko gadu laikā, mēs palielināsim tīras enerģijas ražošanas apmērus reģionā,” uzsver P. Lepaseps.

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Ekonomiskā izaugsme mazinās. Draud taupības pasākumi, situāciju šajā valstī raksturo laikraksts Diena.

Polija ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts ārējās tirdzniecības partneriem, un par iespējamu ciešāku sadarbību nākotnē enerģētikas jomā liek domāt arī šonedēļ notiekošā Latvijas ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba vizīte Polijā, norāda laikraksts.

Tomēr patlaban Polijā valdošā noskaņa neesot optimistiska, jo parādījušās ekonomiskās krīzes pazīmes. Valsts ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. 2011. gadā Polijas ekonomika pieauga par 4,3%, galvenokārt pateicoties zlotam un plašajam iekšējam tirgum, bet šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme gada griezumā bija 3,5%, otrajā - vairs tikai 2%, raksta Diena.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit Sp. z.o.o. (Enefit) ir saņēmis licenci elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībai Polijā. Tādējādi, izmantojot Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū gūto pieredzi, Enefit uzsāk aktīvu enerģijas tirdzniecību Polijā un paplašina darbību Baltijas jūras reģionā, fokusējoties uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lielo industriālo uzņēmumu segmentu, informē kompānija.

Papildus elektroenerģijas un gāzes tirdzniecībai Enefit plāno Polijas tirgū piedāvāt plašāku ar enerģijas pārvaldību saistītu pakalpojumu klāstu.

«Ieiešana Polijas tirgū ir loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā, lai no Baltijas līmeņa enerģijas tirgotāja kļūtu par nozīmīgu enerģijas tirdzniecības un saistīto pakalpojumu sniedzēju visā Baltijas jūras reģionā. Lai veiksmīgi piesaistītu klientu interesi Polijā, mēs izmantojam pieredzi no vairāk nekā 10 gadu darbības Latvijas un Lietuvas tirgū, kur pēdējo gadu laikā esam spējuši sasniegt nozīmīgas tirgus pozīcijas. Tāpat kā līdz šim Enefit koncentrēsies uz to, lai piedāvātu elastīgus enerģijas iegādes risinājumus, pielāgojot tos dažādu klientu vajadzībām,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.