«Kad poļi uzzināja, ka tuvojas krīze, viņi - tā vietā, lai taupītu naudu - sāka intensīvi to tērēt, pērkot arvien vairāk preču. Rezultātā uzlabojās valsts ekonomiskā situācija, un cauri krīzei Polija izgāja ļoti veiksmīgi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.
Runājot par to, ka Polija neizjuta krīzi tik smagi kā Latvija, vēstnieks stāstījis: «Ja pareizi atceros, deviņdesmitajos gados Polija saņēma tā saucamo stabilizācijas kredītu - aptuveni 10 miljardus dolāru, kas garantēja poļu valūtas stabilitāti. Var teikt, ka Polijas iekļaušanās ES notika lēnām, un mēs, pateicoties mūsu valūtas stabilitātei, sagaidījām investoru interesi. Tāpēc mēs varējām atrisināt dažus jautājumus veiksmīgāk nekā Latvija. Vēl viens iemesls, kāpēc krīze Latviju ietekmēja smagāk: Latvija, stājoties Eiropas Savienībā, nenoteica sev, ja var tā formulēt, specializāciju. 2004.gadā dažiem jūsu valstsvīriem šķita, ka Latvija varētu kļūt par tādu kā reģionālo banku centru. Un tad, kad iestājās banku krīze, Latvija saņēma stiprāko triecienu visu Eiropas valstu vidū. Tāpēc tagad vajag meklēt citus attīstības ceļus, specializēšanos citā virzienā. Polija, deviņdesmitajos gados paņēmusi kredītu, prata saglabāt ekonomikas izaugsmi arī tagad, pēdējās krīzes laikā. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka Polijā ir milzīgs iekšējais tirgus. Un arī tāpēc, ka poļu mentalitāte ir tāda: mums nepatīk taupīt.»
«Turklāt poļu valūta bija viselastīgākā no visām valūtām, un tās kurss piemērojās apstākļiem, mainoties attiecībā pret dolāru vai eiro. Kad zlots kritās attiecībā pret eiro, pie mums masveidā brauca citu valstu - tostarp Latvijas - iedzīvotāji, veica lielus pirkumus, tādā veidā stiprinot mūsu ekonomiku. Tā, piemēram, Polija bija vienīgā Eiropas valsts, kur krīzes laikā palielinājās jaunu automašīnu pārdošana,» skaidrojis Novakovskis.
Salīdzinot Latvijas un Polijas ceļus, vēstnieks teicis: «Tas, patiesību sakot, ir paradokss: pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem Latvijas ceļi bija nesalīdzināmi labāki par mūsējiem.»
Vienlaikus vēstnieks atzinis, ka Polija vēlētos pārmaiņas tūrisma nozarē. «Polija ir Eiropā piektā valsts pēc iebraukušo tūristu skaita. Tomēr lielākā daļa ir tādi tūristi, kas vienkārši atbrauc iepirkties. Salīdzinoši nesen sāka parādīties viedoklis, ka jāmaina šī situācija, proti, ka Polijā ir daudz piedāvājumu īstiem tūristiem.»
«Problēma ir tajā apstāklī, ka daudzus gadus mēs mēģinājām sacensties ar citām valstīm tādās jomās, kurās nav vērts sacensties, kā mēdz teikt, mēs mēģinājām zirgu pārspēt speršanā. Tā, piemēram, mēs vēlējāmies tūristiem piedāvāt Baltijas jūras pludmales, kas nekādā veidā nespēj sacensties, teiksim, ar Spānijas pludmalēm. Bet nebijām koncentrējušies uz objektiem, kas ir raksturīgi tikai Polijai,» viņš skaidrojis.