Darba meklējumos izbraukušie tautieši Latvijā atgriezīsies, kad būs sapelnīts pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu kredītu par dzīvokli vai māju, uzskata Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais.
Runājot par to, kā veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, vēstnieks norādīja, ka primārais iemesls, kādēļ tautieši ir aizbraukuši uz ārzemēm, ir ekonomiskie apstākļi.
«Cilvēkiem ir jābūt iespējai nopelnīt pienācīgu iztiku sev un savai ģimenei, ko daudzās Latvijas vietās ir ļoti grūti un atsevišķos lauku rajonos pat neiespējami izdarīt. Patlaban to darbavietu reāli nav. Līdz ar to galvenais jautājums ir par to, vai Latvijā šīs darbavietas radīsies,» sacīja vēstnieks.
Otrs iemesls ir tas, ka Latvijā darbaspēka iekšējā mobilitāte ir ļoti zema, un paradoksāli, ka iedzīvotājam no Latvijas mazpilsētas vai laukiem iznāk vienkāršāk pārcelties uz Lielbritāniju nekā uz Rīgu, Jelgavu vai citu lielu pilsētu, kur var mēģināt atrast darbu.
Ar darbaspēka trūkumu Latvijā saskaras arī ārvalstu investori, proti, darbaspēks neatrodas tur, kur investoram ir izdevīgi ieguldīt gan sagatavotas infrastruktūras, gan ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ.
«Būsim godīgi pret citiem un arī pret sevi – nekādus lielos uzņēmumus Valdemārpilī un citās līdzīgās vietās neviens neveidos, jo to ģeogrāfiskais novietojums nav izdevīgs, lai varētu attīstīties nopietns starptautisks bizness. Tā ir tā objektīvā situācija,» minēja vēstnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka zināmā mērā tā ir ironija, bet pie Latvijas daudzus cilvēkus, kas tagad strādā citur, tur hipotekārie kredīti.
«Kad viņš nopelnīs pietiekami naudas, lai atmaksātu kredītu par dzīvokli vai māju, tad arī atgriezīsies. Protams, visticamāk, tas notiks, kad šis cilvēks būs tuvāk pensijas vecumam vai jau pensijas vecumā, bet šis īpašums Latvijā viņam būs,» pastāstīja vēstnieks. «Pašlaik šos īpašumus ir ļoti grūti pārdot, jo nav pircēju. Tas neattiecas uz Rīgu, tās apkārtni un vietām, kur ir lielāka ekonomiskā aktivitāte, bet, ja īpašums atrodas kādā mazpilsētā vai laukos, daudzi nemaz nevar nocirst šo saiti, kas viņus saista ar dzimteni.»
Daudziem Latvijā ir vecāki, radi un draugi, līdz ar to saites ar Latviju noteikti vienā vai otrā veidā paliks, jo mūsdienās attālumi vairs nav lieli – tās ir divarpus stundas lidmašīnā, teica Stiprais.