Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Panākumu izcīnot Čikāgas «Bulls» komandai, ceturtdien latvieša Kristapa Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas «Knicks» vienība palika kā pēdējā, kas jaunajā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonā vēl nav tikusi pie uzvarām.

Aizvadītajā mačā «Bulls» ar rezultātu 91:86 (18:20, 19:19, 28:20, 26:27) pieveica Atlantas «Hawks».

Uzvarētājiem rezultatīvākais ar 16 punktiem un astoņām atlēkušajām bumbām bija Robins Lopess, bet spožu sniegumu nodemonstrēja somu talants Lauri Markanens, kura spēles stils tiek pielīdzināts Porziņģim. Markanens izcēlās ar 14 punktiem, 11 no tiem sametot otrajā puslaikā, turklāt arī trāpot svarīgu trejaci 48,5 sekundes pirms pamatlaika beigām. Tāpat Markanens arī savāca 12 atlēkušās bumbas.

Tikmēr «Hawks» sastāvā rezultatīvākais ar 23 punktiem bija piecus tālmetienus realizējušais Marko Belinelli.

Vēl pirms divām dienām bez uzvarām bija arī Dalasas «Mavericks» komanda, bet trešdien tā svinēja panākumu. Tiesa, ceturtdien «Mavericks» atkal zaudēja, ar 91:96 (14:28, 21:26, 33:22, 23:20) atzīstot Memfisas «Grizzlies» pārākumu.

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Latvija ir unikāla valsts ar neatkārtojamu sabiedrību un vērtībām, kas ļauj gūt īpašu uzņēmējdarbības pieredzi, kuru var efektīvi pielietot pasaules tirgos, tostarp Amerikas Savienotajās valstīs.

Tieši ASV īsā laikā tapis elektroauto Tesla diagnostikas centru jaunuzņēmums ar daudzsološām nākotnes perspektīvām - EVS Republic, kura līdzdibinātājs ir uzņēmējs no Latvijas Iļja Voitiņš.

Sapnis par biznesu

Iļja Voitiņš ir uzaudzis Jēkabpilī un, lai arī dažādu iemeslu dēļ nav bijusi iespēja mācīties dārgās biznesa skolās, viņam jau kopš pusaudža vecuma bijusi vēlme izveidot pašam savu biznesu. “Esmu vienmēr sapņojis kļūt par uzņēmēju. Jau 17 gadu vecumā ceļu uz savu biznesu sāku ar tirdzniecību. Nenoliegšu, ceļš līdz panākumiem bija gana sarežģīts. Visbeidzot nolēmu veidot produktu un pakalpojumu ieviešanas un pārdošanas konsultāciju kompāniju B2B jomā. Galarezultātā izveidoju digitālā mārketinga uzņēmumu ISEVEN, jo gan produkta ieviešana, gan pārdošana ir saistīta ar plaša klientu loka piesaisti,” atceras I. Voitiņš, piebilstot, ka 2014. gadā darbība šajā jomā bijusi jauna niša Latvijā, kamēr šobrīd ar to nodarbojas ļoti daudzi, tādējādi radot milzīgu, savā ziņā pat mazliet destruktīvu konkurenci, tādēļ Iļja Voitiņš nolēmis turpināt attīstīt uzņēmējdarbību citos virzienos. Tieši šajā laikā – strādājot digitālā mārketinga jomā - radušies galvenie priekšstati par Latvijas tirgu, kā arī izpratne par panākumu atslēgām pārdošanā vispār.

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, atzinuši nozares eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidroja, ka Baltijas reģiona vēsturiskā īpatnība ir tāda, ka tehniski gāzes savienojums ir tikai ar Krieviju. Tiesa, patlaban Latvijai ir savienojums ar Igauniju, bet tas darbojas tikai vienā virzienā - no Latvijas uz Igauniju. Tāpat Latvijai ir savienojums ar Lietuvu, kas darbojas divos virzienos.

«Latvijai ir paveicies ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Inčukalna PGK), kur glabāt gāzi. Taču gāzes sistēma ir uzskatāma par drošu, ja tai var piekļūt vismaz no diviem punktiem, tāpēc Latvija ir apņēmusies risināt tādas sistēmas nodrošināšanu, kas ļautu jebkādas valsts gāzi iegūt no dažādiem punktiem. Lai to nodrošinātu, ir vairāki varianti,» norādīja EM eksperts.

Atzīmējot Rīgas Politehnikuma 150 gadu jubileju, Latvijas Universitātē (LU) viesojās Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kura vecvectēvs savulaik studējis Rīgas Politehnikumā, kā arī Polijas vēstniecības un Polijas delegācijas Latvijā pārstāvji.

Polijas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Rīgas Politehnikums ir izglītojis gan Latvijas, gan Polijas politiskās elites pārstāvjus un, pieminot LU studentu karcera svinīgo atklāšanu un uzsverot ideju par nenovērtējamo katras valsts neatkarības nozīmi, prezidents teica: «Ir svarīgi apgūt ne tikai zināšanas un prasmes iepazīt pasauli, bet arī prasmi izklaidēties un nepakļauties!»

Pēc pasākuma Mazajā aulā notika restaurētā studentu karcera atklāšana, kurā Polijas prezidents cerēja atrast arī kāda no astoņu savas dzimtas pārstāvju, kas savulaik studējuši Rīgas Politehnikumā no 19.gs. beigām līdz 20.gs. sākumam, atstātajiem uzrakstiem. Turklāt tas būtu saskaņā ar viņa dzimtas tradīcijām, jo savulaik arī pats Polijas prezidents, atrazdamies Polijas Tautas Republikas ieslodzījuma vietās, tur uz sienām atstājis vairākus uzrakstus.

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

RSA Insurance Group plc vienojusies ar Polijas apdrošināšanas kompāniju PZU par Baltijas un Polijas kompāniju pārdošanu, liecina RSA paziņojums.

PZU tiks pārdota Lietuvas kompānija Lietuvos Draudimas, Latvijas AAS Balta, Igaunijas Codan Forsikring un Polijas Link4 Towarzystwo Ubezpieczen Spolka Akcyjna.

Kopējā darījuma summa ir aptuveni 360 miljoni eiro.

RSA Group izpilddirektors Stefans Hesters norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz grupas jau iepriekš paustajiem nodomiem samazināt ģeogrāfisko izplatību, koncentrējoties uz pamata uzņēmējdarbību Lielbritānijā un Īrijā, Skandināvijā, Kanādā un Latīņamerikā. Realizējot Baltijas un Polijas biznesu pārdošanu, lielā mērā tiek izpildīti RSA Group plāni par tās kapitāla stiprināšanu, saka uzņēmuma pārstāvis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Maxima, kas ir lielākā mazumtirdzniecības veikalu ķēde Baltijas valstīs, otru reizi mēģina iekarot daudz lielāko Polijas tirgu, vēsta nwes2biz.com.

Kompānija ir saņēmusi zaļo gaismu Polijas lielvekalu ķēdes Aldik Nova pārņemšanai. Aldik Nova ir 24 lielveikali Polijas dienvidaustrumu daļā.

2009. gada Aldik Nova apgrozījums bija 140 miljoni Polijas zlotu (aptuvneni 22 miljoni latu).

«2010. gadā Aldik Nova tirgus daļa kopējā pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū Polijā bija mazāka par 0,1%,» stāstīja Dominika Kubacka (Dominik Kubacka), Polijas tirgus pētījumu un konsultāciju uzņēmuma analītiķe.

«Aldik ir nozīmīgs mazumtirgotājs vien noteiktā reģionā. No otras puses, Aldik varētu kļūt par Maxima paplašināšanās sākumpunktu,» viņa norādīja.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).