Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.
Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.
Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.
Kad 2008.gada augustā Krievija iebruka Gruzijā, tas bija L. Kačiņskis, kurš steidzās to glābt. Viņš centās noraidīt prezidenta lidmašīnas pilota protestu, ka brauciens uz kara zonu ir nedrošs. Prezidents bijis nikns par, pēc viņa uzskatiem, gļēvulību, bet pilots vēlāk saņēma medaļu par to, ka pasažieru drošību lika augstāk par prestižu. L. Kačiņskis varētu būt atkārtojis šo kļūdu arī 10. aprīlī, kad lidmašīna centās nosēsties miglas tītajā lidostā Krievijā, raksta The Economist.
Tas šķietot visticamākais tikko notikušās traģēdijas izskaidrojums. Polijas prezidenta lidmašīna bija novecojusī Tupolev 154: lai gan veca, tomēr uzticama. Tā nesen bija atjaunota. Arī Krievijas gaisa satiksmes vadības dispečerus nevarot vainot. Viņi uzstāja, ka migla Smoļenskas lidostā ir pārāk bieza un vairākkārt lika lidmašīnai nosēsties citviet. Pilots atteicās, veicot trīs neveiksmīgus mēģinājumus nosēsties. Ceturtajā mēģinājumā lidmašīna avarēja.
Kā raksta ārvalstu medijs, L. Kačiņska pati lielākā politiskā kļūda bija tā, ka viņš neredzēja, ka modernā Vācija, ko vada Angela Merkele, bija potenciāls spēcīgs draugs Polijai, nevis pretinieks. Kopā ar savu brāli Jaroslavu L. Kačiņskis bija kļuvis par apsmieklu Vācijā saistībā ar viņa ietiepīgo naidīgumu pret federālo republiku. Viņa neuzticība Polijas rietumu kaimiņam bija saistīta ar naidu pret Padomju Savienību un tās aizstāvjiem. L. Kačiņskim, viņa brālim un daudziem viņu atbalstītājiem Krievija joprojām bija drauds.
Kad 2007.gadā partija Likums un Taisnīgums zaudēja varu, jaunā valdība ar viņa konkurentu Donaldu Tusku vadībā centās mīkstināt ārpolitiku.
Katiņas slaktiņā 1940.gadā bojā gāja 22 tūkstoši poļu virsnieku. Tas bija kas vairāk nekā tikai nelikumīga kara ieslodzīto nogalināšana. Tādējādi tika iznīcināta valsts pirmskara elite. Slepkavības pavadīja groteski padomju meli, ka tas bija nacistu darbs. Kad Boriss Jeļcins apmeklēja Katiņas pieminekli Varšavā kā Krievijas prezidents, noliekot ziedus, viņš saistībā ar šiem meliem sacīja «piedodiet mums, ja varat».
Polijas sabiedrība ir satriekta par lidmašīnas avāriju. Atkal bojā ir gājusi daļa no valsts elites. Tiekot vilktas paralēles ar Polijas militārā un politiskā līdera Vladislava Sikorska nāvi. Tagad bojā gājis vēl viens drosmīgs Polijas līderis. Taču šīm teorijām pagaidām nav nekādu pierādījumu, raksta The Economist.
Polijas draugiem un kaimiņiem līdzjūtība mijoties ar jautājumiem par Polijas nākotni. Oktobrī Polijā bija plānotas prezidenta vēlēšanas. Tagad tās notiks daudz agrāk. Viens no kandidātiem uz prezidenta anatu ir Broņislavs Komorovskis. Partijai Likums un taisnīgums būšot grūti sameklēt kandidātu, kas var viņu pārspēt.
The Economist norāda, ka Polija tuvākajā nākotnē būs uzmanības centrā. 2012.gadā Polijā un Ukrainā notiks Eiropas futbola čempionāts. 2011.gadā tā pārņems rotējošo sešu mēnešu ES prezidentūru.
«Polija ir gājusi garu ceļu, lai kliedētu vecos stereotipus par atpalicību un haosu. Šī mēneša negadījums ir šausmīgs. Bet tas nenogriež Polijai ceļu uz panākumiem,» norāda ārvalstu medijs.