Lidmašīnas katastrofā, kurā bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vairākas augstas Polijas amatpersonas, vainojams, visticamāk ir pats Polijas prezidents, ziņo Inopressa.ru.

Inopressa norāda, ka, visticamāk, L. Kačiņska neizlēmība ir bijusi galvenais iemesls, kādēļ lidaparāta piloti pieļāva rupjas kļūdas.

Portāls akcentē, ka piloti ir gaidījuši prezidenta pavēli veikt nosēšanos citā lidostā. Melnās kastes ieraksts liecina, ka 11. minūtē pirms katastrofas pilotu kabīnē atskan vārdi: «pagaidām nav pieņemts lēmums». Visticamāk, šie vārdi liecina, ka tika gaidīta prezidenta pavēle, kur veikt nosēšanos.

Andžejs Blasiks, kam esot bijusi ievērojama pilota pieredze, bija jāsaprot, ka mēģinājums nosēdināt lidmašīnu Smoļenskā ir pretrunā ar visiem drošības noteikumiem. Portāls uzdod retorisku jautājumu, ja reiz nav bijis prezidenta spiediena uz pilotiem, kāpēc tie nav pieņēmuši lēmumu doties uz citu lidlauku?

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Sestdien helikoptera katastrofā pie Anglijas futbola premjerlīgas komandas Lesteras «City» stadiona bojā gājis kluba prezidents Vičajs Sivathanaprapha, diennakti pēc negadījuma paziņojis klubs.

Kā vēstīts, sestdien pie Lesteras «City» stadiona nogāzās kluba īpašniekam piederošais helikopters. Vairāk nekā diennakti bija neziņa par katastrofā bojāgājušajām personām, bet svētdienas vakarā Lesteras komanda apstiprināja kluba prezidenta nāvi.

Kā ziņo «Sky», bez Sivathanapraphas katastrofā dzīvību zaudēja arī piloti Ēriks Svefers un Rouza Lečoviča, kā arī kluba īpašnieka darba biedri Kaveporns Punpare un Nursara Suknamai.

Helikopters sestdien ap plkst.20.30 pēc vietējā laika pacēlās no komandas stadiona un turpat nogāzās blakus esošajā stāvvietā.

Lesteras «City» sestdien premjerlīgas spēlē savā laukumā nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Vesthemas «United».

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Lielbritānijas pilsētā Southemptonā atvērts jūrniecības muzejs SeaCity, kas veltīts Titānika komandai, kuras lielākā daļa bija no šīs pilsētas.

Kuģa katastrofā gāja bojā vairāk nekā 500 Southemptonas iedzīvotāju, kas pārstāvēja Titānika komandu. Muzejs veltīts Titānika komandas dzīvei un tam, kādu iespaidu katastrofa atstāja uz viņu ģimenēm un Southemptonu.

Muzejs oficiāli tika atklāts aizvadītajā otrdienā un pirmajā dienā to apmeklēja 1,6 tūkstoši cilvēku. Muzeja pārstāvji cer, ka gada laikā to apmeklēs aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Titāniks pēc sadursmes ar aisbergu nogrima 1912. gada 15. aprīļa naktī ceļā uz ASV. Titānika katastrofas simtgade pasaulē tika aizvadīta ar plašiem piemiņas pasākumiem. Kopumā katastrofā bojā gāja 1,5 tūkstoši cilvēku, bet izdzīvoja 700.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.