Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Pirmdien zlota kurss pret eiro pieauga, uzrādot lielāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām.

Investori uzskata, ka Broņislava Komorovska ievēlēšana Valsts prezidenta amatā palīdzēs Polijai samazināt tās budžeta deficītu un ieviest eiro 2015. gadā, raksta Bloomberg.

Zlota vērtība pret eiro pieauga par 0,7% līdz 4,1230 zlotiem par eiro, tādējādi samazinot šā gada zaudējumus līdz 0,4%.

«Komorovska uzvara ir laba zīme, tomēr nav pamata lielai eiforijai,» norāda Bank Zachodni WBK ekonomists Pjotrs Bilskis. «Galvenais jautājums ir, cik ātri iespējams veikt reformas kontekstā ar cīņu par balsīm pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām.»

Db.lv jau rakstīja, ka partijas Pilsoniskā platforma virzītais Polijas prezidenta amata kandidāts Broņislavs Komorovskis svētdien notikušajā Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārspējis savu sāncensi Jaroslavu Kačiņski.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofa bijusi cilvēka radīta, to bijis iespējams paredzēt un novērst, bet tās ietekmi varēja mazināt ar efektīvāku cilvēku reakciju, ziņojumā secinājusi Japānas parlamenta komisija.

Komisija ziņojumā atzīmējusi arī būtisku trūkumu pastāvēšanu gan Japānas valdības, gan arī Fukušimas AES operatora Tepco situācijas risināšanas pasākumos. Tāpat ziņojumā teikts, ka savu artavu katastrofā deva Japānas sabiedrības kultūras īpašības – nevēlēšanās apstrīdēt autoritātes.

Kopumā komisija norāda, ka Fukušimas AES darbībā pastāvējusi tieša nolaidība un pieļautas vairākas kļūdas, kuru dēļ AES neesot bijusi sagatavota zemestrīcei un cunami, kas pērn piemeklēja Japānu. «Lai gan katastrofa notika pēc minētajām kataklizmām, pats negadījumus Fukušimas AES nevar tikt uzskatīts kā dabas katastrofas sekas,» teikts komisijas ziņojumā.

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.

Polijas politiķi aicinājuši boikotēt vietējo alus darītavu, jo tā uz milzīga stenda netālu no lidmašīnas katastrofā bojā gājušā prezidenta Leha Kačiņska (Lech Kaczynski) kapavietas izvietojusi alus reklāmu, kas satur vārdus Zimny Lech (Aukstais Lehs), ziņo Reuters.

Partija Likums un taisnīgums, kuru vada L. Kačiņska dvīņubrālis Jaroslavs, paziņojusi, ka nav pareizi reklamēt Lech alu netālu no karaliskās pils Krakovā, kur atdusas mirušais prezidents.

«[Tas] ir vairāk nekā incidents. Tas ir skandāls,» savā blogā rakstījis Polijas loceklis Eiropas Parlamentā no šīs partijas Riszards Carneckis (Ryszard Czarnecki). Viņa komentāriem pievienojušies arī citi partijas locekļi.

Kā vēstīts, šā gada aprīlī Krievijā avarēja lidmašīna, nogalinot L. Kačiņski, viņa sievu Mariju un 94 citus cilvēkus.

Kompania Piwowarska, SABMiller vienība, kas ražo Lech alu, atvainojusies par neveiksmīgi izvēlēto reklāmas vietu. Kompānijas pārstāvis sacījis, ka reklāma tiks novākta, jo līgums par tās izvietošanu beidzies jūlijā.

Lielbritānijas pilsētā Southemptonā atvērts jūrniecības muzejs SeaCity, kas veltīts Titānika komandai, kuras lielākā daļa bija no šīs pilsētas.

Kuģa katastrofā gāja bojā vairāk nekā 500 Southemptonas iedzīvotāju, kas pārstāvēja Titānika komandu. Muzejs veltīts Titānika komandas dzīvei un tam, kādu iespaidu katastrofa atstāja uz viņu ģimenēm un Southemptonu.

Muzejs oficiāli tika atklāts aizvadītajā otrdienā un pirmajā dienā to apmeklēja 1,6 tūkstoši cilvēku. Muzeja pārstāvji cer, ka gada laikā to apmeklēs aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Titāniks pēc sadursmes ar aisbergu nogrima 1912. gada 15. aprīļa naktī ceļā uz ASV. Titānika katastrofas simtgade pasaulē tika aizvadīta ar plašiem piemiņas pasākumiem. Kopumā katastrofā bojā gāja 1,5 tūkstoši cilvēku, bet izdzīvoja 700.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Sestdien helikoptera katastrofā pie Anglijas futbola premjerlīgas komandas Lesteras «City» stadiona bojā gājis kluba prezidents Vičajs Sivathanaprapha, diennakti pēc negadījuma paziņojis klubs.

Kā vēstīts, sestdien pie Lesteras «City» stadiona nogāzās kluba īpašniekam piederošais helikopters. Vairāk nekā diennakti bija neziņa par katastrofā bojāgājušajām personām, bet svētdienas vakarā Lesteras komanda apstiprināja kluba prezidenta nāvi.

Kā ziņo «Sky», bez Sivathanapraphas katastrofā dzīvību zaudēja arī piloti Ēriks Svefers un Rouza Lečoviča, kā arī kluba īpašnieka darba biedri Kaveporns Punpare un Nursara Suknamai.

Helikopters sestdien ap plkst.20.30 pēc vietējā laika pacēlās no komandas stadiona un turpat nogāzās blakus esošajā stāvvietā.

Lesteras «City» sestdien premjerlīgas spēlē savā laukumā nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Vesthemas «United».

Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa pilotu apmācības skolai Arizonas štatā ASV varētu tikt izvirzītas miljoniem dolāru lielas prasības par tās zemo cenu meitsabiedrības Germanwings lidmašīnas katastrofu, aģentūrai DPA paziņoja katastrofā bojāgājušo cilvēku ģimeņu advokāts.

Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās pagājušā gada 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lubics lidot ar Lufthansa lidmašīnām 2008.gadā mācījās apmācību centrā Gudjērā, kas atrodas netālu Arizonas štata galvaspilsētas Fīniksas.

Advokāts Kristofs Vellens atklāja, ka ASV advokātu birojs, visticamāk, iesniegs prasību Fīniksas tiesā gada laikā no katastrofas brīža.

«Lubics 2009.gadā garīgās veselības problēmu dēļ pārtrauca savu pilota apmācību. Mūsuprāt, pēc tam viņam nevajadzēja saņemt viņa lidotāja licenci,» sacīja advokāts.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Līnijas bojājums samazina dzelzceļa pārvadājumu apjomus par 75%

«Raštates katastrofa: dzelzceļi sasniedz tikai ceturto daļu no kravu apjomiem, un jo īpaši nelabvēlīga situācija ir intermodālajam transportam,» ‒ vēstuli ar šādu virsrakstu Vācijas nozares ministram Aleksandram Dobrintam un Eiropas Savienības transporta komisārei Violetai Bulcai nosūtījušas vairāk nekā 20 Eiropas dzelzceļa loģistikas asociācijas. Jau vēstīts, ka 12. augustā, rokot četrus kilometrus garo Raštates tuneli, par apmēram pusmetru iegrima svarīgā Reinas ielejas dzelzceļa līnija, kas savieno Rietumvācijas pilsētas un Šveici, līdz ar ko tika pārtraukti pārvadājumi Karlsrūes‒Bāzeles posmā. Apmēram puse tirdzniecības starp Ziemeļeiropu un Itāliju cauri Šveicei tiek nodrošināta ar intermodālo transportu pa šo asi. Infrastruktūras pārvaldītājs, Vācijas dzelzceļa meitas uzņēmums DB Netz sola pabeigt remontdarbus līdz 7. oktobrim.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izskata, vai smazināt Toyota kredītreitingu. Tam par iemeslu ir Japānā notikusī postošā dabas katastrofa, kas kaitējusi autoražotāju piegādes tīklam.

Toyota šobrīd ir lielā mērā atkarīga no Japānas tirgus izmaiņām, tādēļ reitingu aģentūra pārskatīts automašīnu ražotāja kredītreitingu. Kopš pagājušā gada aprīļa Toyota kredītreitings ir Aa2, kas ir trešais augstākais investīciju sektorā.

Toyota rūpnīcas nav pārāk cietušas Japānas katastrofā, tomēr ir traucēta atsevišķu ražošanai nepieciešamo komponentu piegāde, tādēļ «normāla ražošana nevar notikt vismaz vēl pāris mēnešus», uzskata Moody’s Investors Service. Tomēr reitingu samazinājums Toyota ir maz ticams, ņemot vērā uzņēmuma spēcīgo bilanci, norāda Moody’s.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Ātrvilciena katastrofā Spānijā bojā gājuši vismaz 77 cilvēki. Savukārt vairāk nekā simts guvuši ievainojumus, kad valsts ziemeļu reģionā Galīsijā no sliedēm nobrauca pasažieru vilciens.

No sliedēm nobraukuši visi astoņi vilciena vagoni. Katastrofa notikusi, vilcienam iebraucot Santjage de Kompostelas stacijā, un ir viens no lielākajiem negadījumiem uz sliedēm pēdējo desmitgažu laikā, vēsta BBC. Glābšanas darbos iesaistīti simtiem policistu un glābēju, kas strādājuši visu nakti. Kopumā vilcienā varētu būt bijuši vairāk nekā 200 pasažieru.

Varasiestādes paudušas uzskatu, ka vilciena katastrofa bijusi nelaimes gadījums, tomēr oficiāls paziņojums tiks izplatīts pēc tam, kad tiks veikta izmeklēšana. Tikmēr vietējie mediji izteikuši minējumu, ka negadījums noticis ātruma pārsniegšanas dēļ. Vilciens divas reizes pārsniedzis notikušā negadījuma vietā atļauto ātrumu, vēstīja Spānijas laikraksts El Pais.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Jauna prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Polijā sāksies 20. jūnijā. Tā ziņo Reuters, atsaucoties uz Polijas parlamenta spīkeru Broņislavu Komarovski.

Pirmstermiņa vēlēšanas saistītas ar aviokatastrofā bojāgājušo Polijas prezidentu Lehu Kačiņski. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem negūs parlamenta vairākuma atbalstu, tad otrā vēlēšanu kārta varētu notikt 4. jūlijā. Otrajā kārtā tad startēs divi kandidāti, kuri būs guvuši lielāko balsu skaitu.

Par iespējamiem Prezidenta posteņa kandidātiem nosaukti Broņislavs Komarovskis, Janušs Korvins - Mikke no Konservatīvās partijas, Tomašs Nalenčs no Centra partijas un neatkarīgais kandidāts Andžejs Oļehovskis.

Polijas prezidenta pienākumu izpildītājs Broņislavs Komorovskis kā pirmstermiņa prezidenta vēlēšanu datumu noteicis šā gada 20.jūniju, liecina viņa pārstāvja sniegtā informācija Reuters. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņš balsojumā viegli uzvarēs.

Kā vēstīts, pirmstermiņa vēlēšanas bija jāizsludina, jo Polijas prezidents Lehs Kačiņskis nesen gāja bojā lidmašīnas avārijā Krievijā.

Saskaņā ar B. Komorovska runasvīra Jerzija Smoļinska sniegto informāciju prezidenta pienākumu izpildītājs ir parakstījis visus dokumentus, par vēlēšanu datumu nosakot 20.jūniju.

Reuters informē, ka tikko veiktas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka B. Komorovskis patlaban ir vadībā, krietni apsteidzot L. Kačiņska dvīņubrāli Jaroslavu Kačiņski.

Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem balsojumā neiegūs vismaz 50%, otrā kārta notiks 4.jūlijā.

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.

VID aģentūru LETA informēja, lai saņemtu šādu atzinumu, lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ilgstoša sausuma izraisītajām sekām un tās attiecībā uz viņiem ir atzīstamas par nepārvaramas varas apstākļiem, ir jāvēršas LLKIC.

Saņemot atzinumu, lauksaimniekam to kopā ar motivētu rakstveida iesniegumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam būs jāiesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldei. Iesniegumu kopā ar atzinumu varēs iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

Dabas un cilvēku radītās katastrofas šogad radījušas zaudējumus aptuveni 85 miljardu dolāru (78,4 miljardu eiro) apmērā, kas ir mazāk salīdzinājumā ar 113 miljardiem dolāru (104,2 miljardiem eiro) pērn, liecina piektdien publiskotās Šveices pārapdrošināšanas kompānijas Swiss Re aplēses.

Apdrošināšanas kompānijas nosegušas katastrofu nodarītos zaudējumus 32 miljardu dolāru apmērā

Turklāt šogad ciestie zaudējumi bijuši ievērojami mazāki par zaudējumiem iepriekšējo desmit gadu laikā, kas vidēji bija 192 miljardi dolāru.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi vien šogad sasnieguši 74 miljardus dolāru.

Swiss Re vēsta, ka rūpniecības katastrofa Tjaņdziņas pilsētā, Ķīnas ziemeļaustrumos 12.augustā, kurā bojā gāja 161 cilvēks, šogad bijusi katastrofa ar vislielākajiem zaudējumiem, no kuriem apdrošināšanas uzņēmumi seguši vairāk nekā divus miljardus dolāru.

Savukārt no dabas katastrofām februāra ziemas vētra ASV apdrošinātājiem radījusi lielākos zaudējumus, kas sasnieguši aptuveni 2,7 miljardus dolāru.

Spēcīga zemestrīce izsaukusi paniku Indonēzijai piederošajā Sumatras salā, kur cilvēkiem joprojām spilgtā atmiņā ir 2004. gada traģiskā dabas katastrofa, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Zemestrīces epicentrs atradās okeānā, 434 kilometrus uz dienvidrietumiem no Indonēzijas Ačehas provinces galvaspilsētas Banda Ačehas. Pēc zemestrīces Indijas okeānā izludināta cunami trauksme, vēsta CNN.

Saskaņā ar ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, zemestrīces stiprums sasniedzis 8,6 balles, bet tās hipocentrs atradies 23 kilometru dziļumā. Zemestrīcei sekojis 8,2 balles stiprs pēcgrūdiens. Pašlaik netiek ziņots par zemestrīcē bojā gājušajiem, vai nodarītiem postījumiem.

Pēc pirmajiem pazemes grūdieniem Banda Ačehas iedzīvotāji panikā metušies bēgt ārā no ēkām, meklējuši savus tuviniekus un saukuši «Dievs ir liels» (Allahu Akbar). Pilsētā bijušas dzirdamas trauksmes sirēnas un izveidojušies milzīgi sastrēgumi, kad iedzīvotāji centušies to pamest, lai dotos uz kalniem.

Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.

Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.

Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.

Japānas galvaspilsētā Tokijā pulcējušies vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret valdības plāniem atjaunot valsts atomelektrostaciju (AES) darbību, kuras tika apturētas pēc Fukušimas avārijas.

Protestētāji norāda, ka valdības ieturētā pozīcija saistībā ar valsts kodolreaktoru darbības atjaunošanu ir aizvainojoša lielākajai daļai Japānas iedzīvotāju. Protestam pievienojušies vairāki Japānas sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Lēmumu atjaunot valsts atomelektrostaciju darbību Japāna pamato ar elektroenerģijas trūkumu vasarā. Tomēr valsts iedzīvotāji uzskata, ka šāds solis ir pārāk riskants.

Jau vēstīts - iepriekš Japānas parlamenta komisija savā ziņojumā konstatējusi, ka Fukušimas AES katastrofa bijusi cilvēka radīta, to bijis iespējams paredzēt un novērst, bet tās ietekmi varēja mazināt ar efektīvāku cilvēku reakciju.