Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Japānā piektdien pirmoreiz radās iespēja atsākt pēc Fukusimas kodolkatastrofas apturēto atomreaktoru darbību, kad viens no prefektūru gubernatoriem deva atļauju atkal iedarbināt atomelektrostaciju (AES) šīs prefektūras teritorijā.

Kagosimas prefektūras gubernators Juičiro Ito preses konferencē paziņoja, ka varas iestādes ir «visaptveroši» apsvērušas «dažādas situācijas» un nolēmušas, ka divi reaktori Sendajas AES var atsākt darbību.

Gubernatora atļauja, kas dota pēc Kagosimas prefektūras likumdošanas sapulces piekrišanas, likvidē pēdējo šķērsli valdības centienos atsākt elektroenerģijas ražošanu AES, kas tika pārtraukta pēc 2011.gada Fukusimas kodolkatastrofas.

Ir gaidāms, ka atomreaktoru darbība tiks atsākta ne ātrāk par nākamo gadu. Kopš 2013.gada septembra, kad Japānā tika apturēti pēdējie vēl darbojošies reaktori, ko noteica sabiedrības bažas par drošību, šajā valstī nav notikusi elektroenerģijas ražošana AES.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Līdz 13.septembrim Tokijā (Japānā), Minami-Aojam galerijā Athalie norisināsies Latvijas nedēļa, kur vienkopus būs apskatāmi dažādi Latvijā radīti un izgatavoti ražojumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) .

Šī ir pirmā reize, kad vienkopus aicināti Latvijas dizaina preču ražotāji un izplatītāji, lai veicinātu Latvijas preču eksportu, kā arī popularizētu Latvijā ražotās preces un dizainu.

Latvijas nedēļas laikā galerijas apmeklētāji varēs aplūkot arī Latvijas vēstnieka Japānā Pētera Vaivara fotoizstādi par Latviju. Nedēļas ietvaros interesentiem tiks organizētas latviešu valodas nodarbības, prezentācijas par Latviju un tūrisma iespējām, tai skaitā pieejamas grāmatas un informatīvie bukleti par Latviju. Notiks arī dažādu Latvijas produktu degustācijas un nakts tirdziņi. Savukārt mūzikas vakaros latviešu autoru kompozīcijas izpildīs Japāņu saksofoniste Maki Kasai.

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Latvijas šokolādes fabrika AS Laima, piedaloties Latvijas dienās Tokijā, prezentējusi šokolādes produkciju. Uzņēmums turpina attīstīt uzsākto produkcijas eksportu uz Japānu, eksportējot gan AS Laima, gan AS Gutta produktus.

Ieva Jonsone, NP Foods (zīmoli Laima, Gutta, Staburadze) eksporta direktore, norāda: «Japāna ir eksotiska valsts Latvijas uzņēmējiem, savukārt, Japānas tirgus ir tirgus ar augstu standartu kritērijiem. Saldumu tirgus Japānā ir piesātināts, konkurenci veido uzņēmēji no ASV, Ķīnas un Eiropas. Ceļš uz šo tirgu un panākumiem nav viegls, jāapbruņojas ar lielu pacietību un izturību, jo Japānā nekas nenotiek ātri. Latvijas vēstniecība Japānā, organizējot Latvijas dienas, rada reālu iespēju prezentēt gan valsti, gan šokolādes fabriku Laima, kur vēl joprojām ražo šokolādi no kakao pupas.»

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Japānas centieni «restartēt» savu tautsaimniecību un pārvarēt deflāciju ar finansiālu instrumentu palīdzību ir viens no lielākajiem ekonomikas eksperimentiem vēsturē, raksta Business Insider.

Medijs norāda, ka ASV, kura līdzīgos gadījumos ir spējusi panākt veiksmīgu rezultātu, savas tautsaimniecības stimulēšanai izmantojusi gan monetāros, gan arī fiskālos līdzekļus. ASV ir arī daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā Japānā.

ASV Centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – vadītājs Bens Bernanke nereti iepriekš paudis uzskatu, ka centrālās bankas apņēmīga rīcība var izbeigt valstī deflāciju. Japānā notiekošais, kā uzskata analītiķi, varētu kļūt par B. Bernankes izvirzītā viedokļa apstiprinājumu vai arī noraidījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir nebijis eksperiments, raksta medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka Japāna uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat Japāna apņēmusies cīnīties ar ievērojamo deflāciju, kas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem atstāj nopietnu iespaidu uz valsts ekonomiku.

Japāna ceturtdien palaida zondi uz Mēnesi, nesējraķetei ar to startējot no Tanegasimas kosmodroma valsts dienvidrietumos.

Starts no Tanegasimas salas iepriekš vairākas reizes bija atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Raķete transportē nolaišanās aparātu SLIM, kuru izstrādājusi Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), lai izmēģinātu tehnoloģijas precīzijas nolaišanās veikšanai uz Mēness virsmas.

Veiksmīgas nolaišanās uz Mēness gadījumā Japāna kļūs par piekto valsti, kas to sasniegusi. Izpētes aparātus uz Mēness līdz šim spējušas nogādāt ASV, Padomju Savienība, Ķīna un kopš šī gada 23.augusta arī Indija.

Japāna ir izplānojusi, ka SLIM ieies Mēnes orbītā pēc apmēram trim vai četriem mēnešiem, bet sasniegs Mēness virsmu pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.

Latvijā divas dienas strādā Japānas televīzijas BS-TBS darbinieki, kuri izvēlējušies svešas valstis apceļot un saviem skatītājiem parādīt, pārvietojoties ar autobusu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Televīzijas sabiedrība BS-TBS dibināta 1998. gadā, bet programma, kas ik nedēļu saviem skatītājiem stāsta par svešām zemēm, tās radošajai grupai ceļojot ar autobusu, iemantojusi lielu popularitāti valstī. Tulkojumā no japāņu valodas latviski šīs programmas nosaukums ir: «Piezīmes no ceļojuma ar autobusu.»

Programmas veidotāji apceļojuši daudzas pasaules valstis un savās gaitās pārvietojušies ar dažnedažādiem autobusiem. Šovasar japāņu televīzija nonākusi līdz Baltijas projektam.

31. jūlijā un 1. augustā Latvijā strādā TV sabiedrības BS-TBS triju cilvēku radošā brigāde programmas direktores Hiratas Cadu (Hirata Cady) vadībā. Grupā ir arī operators japānis un projekta koordinators – igaunis Heiki Soneste (Heiki Sooneste), kurš desmit gadus bijis tūrisma gids, bet nu sešus gadus dzīvo un strādā Tokijā.

Japāna Tokijā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes, lai aizsargātu galvaspilsētu no iespējamā Ziemeļkorejas raķešu trieciena, pavēstījusi valsts Aizsardzības ministrija.

Paredzēts, ka Tokijā tiks izvietotas kopumā četras Patriot raķešu sistēmas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pretgaisa aizsardzības raķetes tāpat tiks izvietotas Okinavas salu ķēdē. Pirmdien Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka notrieks jebkuru Ziemeļkorejas raķeti, kas tuvosies tās teritorijai.

Tāpat Japāna pie savas piekrastes izvietojusi kara kuģus, kuru uzdevums būs izsekot Ziemeļkorejas raķešu startus un lidojumu.

Japāna jau iepriekš, kad Ziemeļkoreja veica raķešu izmēģinājumus, rīkojusies līdzīgi. Iepriekšējos gadījumos Japāna solīja notriekt Ziemeļkorejas raķetes, ja tās apdraudēs valsts teritoriju.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Japānas interneta lietotājiem, kas nelikumīgi lejupielādēs ar autortiesībām aizsargātu materiālu, var tikt piespriests divus gadus ilgs cietumsods vai naudassods līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Ar autortiesībām aizsargāta satura lejupielādēšana Japānā bijusi nelegāla jau kopš 2010. gada, taču saskaņā ar jaunajiem likumdošanas grozījumiem turpmāk par to draudēs arī cietumsods, vēsta BBC.

Japānā jau ir spēkā likumdošanas norma, saskaņā ar kuru veicot ar autortiesībām aizsargāta satura augšupielādēšanu var saņemt līdz desmit gadus ilgu cietumsodu.

Šāds solis sperts, lai Japānā, kas ir pasaules otrs lielākais mūzikas tirgus, apturētu krītošos mūzikas tirdzniecības apjomus. Nozares pārstāvji aplēsuši, ka Japānā tikai viena no desmit lejupielādēm ir likumīga.

To apliecinājis kāds 2010. gadā veikts pētījums, kurā secināts, ka Japānas iedzīvotāji togad iegādājušies 440 miljonus mūzikas un filmu failus, bet nelikumīgi lejupielādējuši 4,36 miljardus.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.