Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Nule kā domes atbalstu kvasa ražotnes būvniecībai Rēzeknē saņēmis uzņēmējs Ainārs Mangulsons. Viņš kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki».

Uzņēmējs plāno ražot kvasu ar iespējami minimālu cukura daudzumu un izplatīt šo produkciju Rēzeknes pilsētas un novada mācību iestādēs un citās publiskās iestādēs, iespējams, ietverot arī Ludzas un Viļānu novadus. Plānotais ražošanas apjoms ir apmēram 1 tonna kvasa dienā. Produkta cenas, pēc uzņēmēja teiktā, solās būt pieejamas un krietni zemākas nekā tirdzniecības punktos.

Ainārs Mangulsons Db skaidro, ka kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki». Šomēnes paredzēts saņemt būvatļauju, bet pašu ražotni uzcelt līdz pavasarim, lai, sezonai sākoties, varētu uzsākt kvasa ražošanu. Investīcijas ražotnē paredzētas maksimums 160 tūkstošu eiro apjomā, tajā būs nodarbināti 4- 5 strādājošie. Pirmajā posmā kvasu plānots ražot ap 500 l dienā, bet vēlāk līdz vienai tonnai. Uzņēmējs jau saņēmis Lauku Atbalsta dienesta akceptu projekta īstenošanai.

Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.

Bez aizmugures

Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Uzņēmums Liepkalni paplašinājis savu darbību — Klintaines pagasta Liepsalās tas sācis ražot rudzu maizes kvasu. Pirms pāris dienām tur atvērta tirdzniecības vieta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Sākot īstenot šo ideju, SIA Liep­kalni vadītājs Dagnis Čākurs atzinis, ka tādējādi vēlējušies dažādot produkciju. Līdzās pašu ražotajai maizei un konditorejas izstrādājumiem kvass šķitis labs papil­dinājums un pietiekami liels izaicinājums.

No brīža, kad Liepkalnos sāka izmēģināt rudzu maizes kvasa gatavošanu, līdz gatavās produkcijas tirdzniecībai pagājis apmēram gads. Uzņēmuma pārtikas tehnoloģe Aina Linde stāstījusi, ka šajā laikā recepte izmēģināta un «pieslīpēta», lai dzērienam rastu visatbilstošāko garšu. Kvasu degustējuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan klienti.

No piektdienas spēkā stājas valdības noteikumu, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemtie valdības noteikumi definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu kvass, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā. Valdības noteikumos kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus.

Alus ražotājs SIA Bauskas alus februārī sāks ražot dabīgi raudzētu kvasu. Projektā paredzēts ieguldīt aptuveni 80 tūkstošus eiro. Sākotnēji kvasu paredzēts pildīt 1,5 l pudelēs un vēlāk atkarībā no pieprasījuma iepakojumu plānots dažādot.

Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs DB informēja, ka lēmums par kvasa ražošanas uzsākšanu pieņemt pieaugošā pieprasījuma dēļ. «Kvass ir populārs dzēriens, pieprasījums pēc tā aug, īpaši tas bija vērojams pagājušajā sezonā un iedzīvotājiem dabīgas lietas interesē arvien vairāk,» lēmumu pamato uzņēmuma vadītājs.

Jāatgādina, ka dabīgi raudzētu kvasu Latvijā ražo vēl tikai SIA Ilgezeem, bet pārējie to importē. Tādējādi Bauskas alus būs otrs dabīgā kvasa ražotājs valstī. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

Amerikā, Kentuki štatā pārdošanā izlikta neīsta viduslaiku pils ar vairāk nekā 90 hektāriem zemes, vēsta metro.co.uk.

Dzīve pilī reti ir lēta, un šī milzīgā, neīstā viduslaiku ēka nebūs izņēmums.

Īpašums - 16 istabu luksusa vienīca - tiek tirgots par apmēram 16 miljoniem latu. Cenā ietilpst arī zirgu ferma un 94 hektāri zemes.

Pilsveidīgā māja esot ideāla izklaidēm. Tajā ir deju zāle, baseins, tenisa korti un citas ekstras, bet viesu istabās malkas kamīni ļaujot pasapņot par dzīvi senā pilī.

Darbs pie milzīgā īpašuma sācies 1969. gadā, taču ar tās celtniecību neveicās un 2004. gadā daļu izpostīja ugunsgrēks.

Vēlāk pils tika pārveidota par luksusa vienīcu - Castle Post, kas tika atvērta 2008. gadā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Par 38% samazinoties pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA Ilgezeem eksporta apjomam, aizvadītajā pārskata gadā arī uzņēmuma apgrozījums krities par 10,65%, salīdzinot ar 2011. gadu. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn veido 63 tūkstošus latu, liecina informācija Lursoft.

2012. gadā SIA Ilgezeem apgrozījums veidoja 3,43 miljonus latu. Aizvadītajā gadā uzņēmuma finanšu rādītājus negatīvi ietekmējuši būtiski izdevumi, kas saistīti ar iekārtu rekonstrukciju, norāda kompānijas vadība.

Aizvadītajā gadā uzņēmums sadarbībā ar Lauku Atbalsta dienestu īstenojis SIA Ilgezeem ražošanas procesu modernizācijas projektu. Tā ietvaros uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un to aprīkojums, kas ļauj palielināt ražošanas jaudas un ekonomiskāk izmantot enerģijas un darbaspēka resursus. Daļu rekonstrukcijas uzņēmums īstenojis bez Lauku Atbalsta dienesta līdzdalības, tāpat pērn ražotājam nav izdevies realizēt visas ar modernizāciju saistītās priekšrocības, jo līdz sezonas sākumam nebija pagūts apgūt visas uzstādītās iekārtas, finanšu pārskata rezultātus skaidro kompānijas pārstāvji.

Šogad Jāņu laikā visa veida šašliku pārdošanas apjomi auguši par 189 %, savukārt cepamdesiņu pārdošana – par 73 %, salīdzinot ar maija trešo nedēļu.

Par to liecina Maxima Latvija sniegtā informācija.

Cilvēki Jāņus svinējuši ar tradicionālajiem cienastiem – sieru, desiņām, šasliku, alu, kvasu apmēram tādos pat apmēros kā pērn. Iespējams, ka citkārt mēs būtu gaidījuši lielākus pirkumus, taču krīzes apstākļos tirgotājiem jāpriecājas kaut vai par to, ka nav sliktāk nekā pērn, tā kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš.

Jāņos audzis arī sieru pārdošanas apgrozījums - par 28.9 %, salīdzinot ar līdzīgu nedēļu maija nogalē. Pēc sieru realizācijas izpētes, uzņēmums secinājis, ka Jāņu siera apgrozījums no visiem sieriem 2008.gadā bija 33.6%, 2009.gadā tas nokritās līdz 27,7%, bet 2010.gadā līdz 25,2% . Tātad kopumā sieru uz Jāņiem pērk jūtami vairāk nekā parasti, taču pircējiem vairs nav tik svarīgi, lai tie būtu specifiskie Jāņu sieri, norāda I. Andiņš. Alus apgrozījums Jāņu nedēļā palielinājies par 169% jeb 2,7 reizes, bet kvasu apgrozījums palielinājies par 39.7%

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi valdības noteikumu projektu Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam, kas šodien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunie noteikumi nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības Latvijā izplatāmajam kvasam un kvasa (iesala) dzērienam. Noteikumu projektā definēti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu. Prasībās noteiktas ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītāji.

Tāpat noteikumu projektā ir norādīts, ka kvasa ražošanā nav atļauts izmantot saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām, un kvasa ražošanā var izmantot tikai noteiktas pārtikas piedevas.

Savukārt, lai regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu marķējumā, noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu «kvasa dzēriens» vai «iesala dzēriens» lietošanai kopā ar apzīmējumu, kurā nav minēts vārds «kvass», piemēram, kvasa dzēriens «Iecienītais», iesala dzēriens «Veselība» u.c.. Noteikumu izstrādāšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, nemaldinot tos par konkrēto produktu, kā arī nodrošināt godīgu konkurenci raudzēta kvasa un neraudzēta dzēriena ražotājiem un izplatītājiem.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

1. Parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē»

Šī gada rudenī nedalītu uzmanību ieguva meteorīts. Ne tāpēc, ka tas pats par sevi būtu unikāla dabas parādība, bet tāpēc, ka tas izrādījās reklāmas triks, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu. Viens no aspektiem, kas nodarbināja daudzu prātus : vai roku pielicis arī reklāmas smagsvars Ēriks Stendzinieks? Lūk, viņa paša monologs par šo tēmu.

2. 1500 Ls par dzīvi privātmājā

Plānojot, kā palielināt budžeta ieņēmumus un samazināt izdevumus, valdība 2009. gada augustā paziņoja par gaidāmo mājokļa nodokli, kurš tobrīd paredzēja no cilvēku maciņiem izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latu, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Vienu dienu pēc nelikumīgā «referenduma», ko separātisti sarīkoja Doņeckas un Luhanskas apgabalos Austrumukrainā Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par jaunām sankcijām, kas tiks ieviestas pret Krieviju, vēsta Itar-Tass.

Jau ziņots, ka pirmdien, 12. maijā, ES ārlietu ministri tikās Briselē, lai apspriestu šo jautājumu.

ES «melnajā sarakstā» iekļautas vēl 13 personas no Krievijas, kā arī divi Krimas uzņēmumi, tā Krievijas medijam Itar-Tass esot pavēstījis kāds anonīms diplomāts.

Plānots, ka sankcijas spēkā stāsies otrdien.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers izteicās, ka notikušais referendums minētajos Ukrainas reģionos «nevar tikt uztverts nopietni», savukārt viņa Zviedrijas kolēģis Karls Bilts norādīja, ka saņemti «neīsti rezultāti no neīsta referenduma».

Jau ziņots, ka separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Tikmēr Kremlis pavēstījis, ka «ar cieņu attieksies pret Doņeckas un Luhanskas referenduma rezultātiem».

Ne tikai no ziemas barguma vai labvēlības būs atkarīga ziemas rapša pārziemošanas veiksme. Lai ziemas rapsis veiksmīgi pārziemotu, tam rudenī jāuzkrāj barības vielas, jāizveido spēcīga lapu rozete un augšanas centrs pēc iespējas jāpietuvina augsnes virskārtai, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta informācija.

Lielākajā daļā lauku līdz novembra vidum rapsis bija izveidojis spēcīgu lapu rozeti un augšanas centrs bija pietuvināts augsnes virskārtai. Atsevišķos laukos rapsim izveidojušās tikai piecas lapas, dažviet sākusies stublāja pagarināšanās. Augsnes mitruma režīms galvenokārt apmierinošs.

Krustziežu sausās puves (sin. fomoze, stublāju vēzis, stublāju sausā puve) pazīmes uz rapša lapām rudens periodā novērotas nelielā daļā lauku (7 no 50 novērotajiem) ar izplatību 2-32%. Šajos sējumos pastāv lielāks stublāju apakšējās daļas inficēšanās risks, salīdzinājumā ar laukiem, kuros infekcija sāks parādīties tikai pavasarī. Slimības izplatību rudenī veicina ilgs, silts un mitrs laiks oktobra beigās, novembra sākumā. Inficētie stublāji veģetācijas periodā lūzt, veicina sējuma veldrēšanos un var radīt nozīmīgus ražas zudumus.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu vadītājs Ruslans Meļņiks un projektu vadītāja Guna Sprūde – ir reemigranti

Viņu stāsti ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi. Visi auguši Liepājā, pēc mācībām vidusskolā izlēma doties pieredzes un zināšanu meklējumos ārpus Latvijas robežām, taču vienmēr bija pārliecināti – atgriezīsies, lai to liktu lietā savā dzimtenē.

Fragments no raksta, kas publicēts 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Gints: Veidojot jauno komandu, papildu punkti tika doti reemigrantiem, jo inkubatora galvenā ideja ir ne tikai pārstāvēt liepājniekus Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Inkubatoram sadarbība ar ārzemju partneriem ir ļoti liels darbības lauciņš, arī mūsu klientiem tas ir svarīgi. Jaunajiem uzņēmējiem mācām pasaules ambīcijas. Lai nedomā tikai par Liepāju, Rīgu vai Latviju, bet savus produktus plāno arī eksportēt. Mums ir savs skatījums par valstīm, kurās esam bijuši, – kāds ir cilvēku domugājiens, kā ar viņiem labāk runāt. Rakstīt e-pastu britam ir pilnīgi citādi nekā amerikānim vai dānim.

Ganas galvaspilsētā Akrā desmit gadus darbojusies krāpnieciska iestāde, kas uzdevusies par ASV vēstniecību, izsniedzot viltotas vīzas, pirmdien paziņojusi Vašingtona.

«Krāpnieciskā vēstniecība izgatavoja un kopēja viltotas vīzas, kā paraugu izmantojot vīzas, kurām beidzies derīguma termiņš,» skaidroja ASV Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners.

Viņš norādīja, ka ka diez vai kāda persona ar šādām viltotām vīzām ir iebraukusi ASV.

«Mūsdienās ir ļoti, ļoti grūti viltot ASV vīzas,» uzsvēra Toners.

Valsts departaments pavēstīja, ka krāpnieciskā vēstniecība apmeklētājus bez reģistrācijas neuzņēma, tā vietā tās «darbinieki», kas patiesībā bija ganiešu un turku noziedznieki, braukuši uz attālām Rietumāfrikas vietām meklēt potenciālos klientus, kuri pēc tam atvesti uz Akru. Vēlāk par viltotajiem dokumentiem klienti samaksāja pat 6000 ASV dolāru.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).