Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Šodien Rēzeknē, Ziemeļu ielas galā, atklātā ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija jaunā asfalta ražotne vienā stundā spēs saražot līdz 160 tonnām asfalta, atklājot ražotni, atzina Vācijas koncerna Matthäi Bauunternehmen GmbH&Co.KG ceļu būves uzņēmumu grupas pārstāvis un Matthai Latvija tiešais vadītājs Jovits Gurčus.

Esam lepni, ka varam iepazīstināt ar savu asfalta ražotni, jo tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanā un tālākā attīstībā. Rēzekne par ražotnes atrašanās vietu izvēlēta tādēļ, ka ir otra lielākā zona, kurā Latvijas Valsts ceļi plāno rekonstruēt valsts galvenos un pašvaldību autoceļus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tuvākajos novados notiek intensīva ielu rekonstrukcija, un nākotnē ir paredzams straujš asfalta pieprasījuma pieaugums šajā reģionā, uzsvēra Gurčus.

Jaunā ražotne tapusi piecos mēnešos. Līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā Rēzeknē viens būvgružu lauks ir pārtapis vēl vienā sakārtotā teritorijā. Jaunajai asfalta ražotnei ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotā asfalta kvalitāte, kā arī citi būvniecībā nepieciešamie birstošie materiāli, lai uz ceļa tiktu uzklāts atbilstošs produkts.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Aizvadītajā gadā vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk nekā 50 bija 267 lati, kas ir par 88 latiem mazāka nekā vidēji Latvijā, liecina informācija Rēzeknes domes pārskatā par darbu 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā pieaugusi par astoņiem latiem. Vidējā mēneša neto darba samaksa privātajā sektorā pērn Rēzeknē bijusi augstāka nekā vidēji Latgalē (255 lati).

Savukārt sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba samaksa šajā laika periodā Rēzeknē bija 267 lati, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 81 latu mazāk nekā vidēji Latvijā, liecina pārskats. Latgalē vidēji sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba alga pērn bijusi 259 lati.

Rēzeknes domes pārskatā norādīts, ka pilsētā strādājošo salīdzinoši zemā darba samaksa veicinot vietējā darbaspēka migrāciju uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Latvijas reģioniem.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot aprites ekonomikas veikalu tīkla Banknote attīstību un stiprinot klātbūtni reģionos, Daugavpilī un Rēzeknē ir atvēris Banknote XL koncepta veikalus, paplašinot iepriekšējās tirdzniecības telpas un tur pieejamo preču klāstu.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir stabili augsts pieprasījums pēc Banknote pakalpojumiem klātienē.

"Pēdējos gadus DelfinGroup aktīvi pilnveido un attīsta Banknote filiāļu tīklu, investējot veikalu pārveidē un piedāvājot jaunus aprites ekonomikas koncepta veikalus visā Latvijā. Šī iniciatīva ir būtiska mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļa, nodrošinot modernus tirdzniecības un finanšu pakalpojumu centrus. Tikmēr līdz ar augsto pieprasījumu redzam, ka atsevišķās vietās ir lietderīgi paplašināt tirdzniecības telpas, tā piemēram, atklājot Banknote XL veikalus, kur vienuviet pieejams būtiski plašāks preču klāsts. Šobrīd Latvijā ir trīs šāda koncepta veikali – Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,” informē D. Ādmīdiņš.

Līdz piektdienai, 22. martam, ir iespējams iesniegt savu pieteikumu programmas Brigāde radošās uzņēmējdarbības konkursiem Rēzeknē un Cēsīs, informēja konkursa organizētāji.

Konkursu noslēgumā finansiālu atbalstu līdz 2500 latu apmērā saņems tie uzvarētāji, kuru projekta ideja balstīta mākslā un kultūrā, atbilst sociālas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kā arī atrodas reālā vietā Rēzeknē vai Cēsu vecpilsētā.

Programmu Brigāde organizē Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija (SFL), kā arī reģionu partneriem – Rēzeknes pilsētas domi, Latgales vēstniecību GORS (SIA Austrumlatvijas koncertzāle) un Cēsu novada pašvaldību.

Pēc pieteikumu saņemšanas katra pašvaldība vispirms izvērtēs iesniegtos projektus formāli pēc atbilstības konkursa nosacījumiem, savukārt otrajā kārtā norisināsies intervijas ar finālistiem klātienē, kurās piedalīsies arī programmas Brigāde eksperti no Rīgas.

Turpinot demokrātisko cenu zīmola Sinsay attīstību reģionos, 13.janvārī Rēzeknē durvis vērs jau ceturtais zīmola veikals ārpus Rīgas.

"2022.gada beigās uzsākām vērienīgu uzņēmuma paplašināšanos ārpus Rīgas un 2023.gadā šo uzņemto kursu noteikti trupināsim, lai būtu vēl sasniedzamāki saviem klientiem. Jaunajā gadā pirmais atvērtais veikals būs Rēzeknē, bet noteikti tuvākā laikā atgriezīsimies ar labām ziņām arī pie citu pilsētu iedzīvotājiem, jo zīmola veikali tiks atvērti arī daudzās citās vietās," norāda LPP Latvia ltd. valdes locekle Inese Ļebedeva.

Sinsay vērienīgi attīstības plāni Latvijas reģionos 

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes...

Līdz ar zīmola Sinsay veikala atvēršanu Rēzeknē tiks radītas vismaz 10 jaunas darbavietas. LPP Latvia ltd. personāldaļas vadītāja Andra Luksa-Urtāne atzīst: "Veikala atvēršana Rēzeknē ir investīcija gan vietējā ekonomikā, gan jaunu darbavietu izveidē. Mēs redzam, ka ir liels pieprasījums pēc stabilām darba vietām, kas atrodas tuvu dzīvesvietai".

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

"Neskatoties uz klātienes veikalu ekspansiju, joprojām aktīvākā tirdzniecība notiek Sinsay e-veikalā," komentē LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums. "LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos trijos kontinentos visā pasaulē.

Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo telpu platību 1,4 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Jauns būvniecības preču lielveikals "Depo" Rēzeknē varētu atrasties citā vietā, liecina Rēzekens pašvaldības pārstāvju sniegtā informācija.

Lielveikalu "Depo" Stacijas ielā Rēzeknē pērn izpostījis ugunsgrēks. SIA "Depo DIY" solīja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu veikalu pilsētā.

Šomēnes preses konferencē, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) informēja, ka kompānija, kas iegādājusies aptuveni septiņus hektārus plašu zemesgabalu blakus lielveikalam "Maxima XX" Atbrīvošanas alejā, plāno būvēt norādītajā teritorijā veikalu "Depo". Veikala projektēšana jau esot sākta.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldība visādi sekmēs būvniecību, jo pilsēta ir ieinteresēta, lai minētais veikals atsāktu savu darbu Rēzeknē.

Pašvaldībā informēja, ka izsoles rezultātā zemesgabalu Atbrīvošanas alejā 141 no pašvaldības iegādājās uzņēmums SIA "Fed Development". Īpašums tika pārdots par 913 000 eiro.

Programmas Brigāde konkursā Rēzeknē ir iesniegti septiņi, savukārt Cēsīs – astoņi projektu pieteikumi. Žūrijas komisijas ir uzsākušas pieteikto ideju vērtēšanu, bet nākamās nedēļas laikā paredzētas intervijas ar finālistiem.

Cēsīs finansiālu atbalstu projekta attīstīšanai līdz 2 500 latiem saņems četras, savukārt Rēzeknē – trīs radošās iniciatīvas. Sākot vērtēt pieteikumus, žūrijas locekļi Cēsu konkursā norāda, ka spilgtākā tendence ir dizaina darbnīcu un galeriju izveide.

«Patiesu prieku ir sagādājuši arī to projektu autori, kas savas idejas balstījuši pilsētvides attīstīšanā un labiekārtošanā, kā arī nacionālās pašapziņas veicināšanā,» stāsta konkursa žūrijas locekle Cēsīs Laine Madelāne.

Savukārt Rēzeknē Latgales vēstniecības GORS projektu-personāla vadītāja Inese Kirejeva komentē: «Ņemot vērā, ka Brigādes konkurss Rēzeknē norisinās pirmo reizi, esam gandarīti par rēzekniešu aktivitāti un oriģinālajām idejām. Iesniegto projektu idejas ir ļoti dažādas, piemēram, mākslas objekts pilsētvidē, radošas un sociāli līdzatbildīgas aktivitātes bērniem, mākslinieciskā jaunrade, kā arī apjomīgi mākslas projekti ar tūrisma ievirzi.»

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Liepājā ceturtdien, 20. martā, Liepājas kanālā iepretī viesnīcai Promenāde iesvētīts jaunais Latvijas Jūras spēku patruļkuģis Rēzekne. Par kuģa krustmāti kļuva Rēzeknes mūzikas vidusskolas pasniedzēja Inese Pāvule, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Kuģis Rēzekne tapis Rīgas kuģu būvētavā, kuras pārstāvji Jūras spēkiem dāvāja divus dekoratīvus lielgabalus. Vajadzības gadījumā no tiem varot arī izšaut kādu svētku salūta lādiņu.

Kuģis Rēzekne savu nosaukumu ieguvis pēc tradīcijas un godinot tās Latvijas vietas, kur notikušas kaujas par Latvijas neatkarību.

Kuģa Rēzekne krustmāte Inese Pāvule ReKurZemei atzinusi, ka kūmās pieteikusies pati, jo viņas tēvs deviņus gadus kalpojis par radistu uz Latvijas Jūras spēku kuģa Virssaitis, par ko vēlāk izssūtīts uz Sibīriju.

Jūras spēku flotiles rīcībā ir arī Skrundas klases patruļkuģi – Skrunda, Cēsis, Viesīte un Jelgava.

Lai arī savulaik Rēzekne ieguvusi speciāli ekonomiskās zonas (SEZ) statusu, kas ļauj uzņēmējiem baudīt nodokļu atlaides un ieņemt būtisku lomu pilsētas attīstībā, šobrīd drīzāk pāri viņiem valda lielais bezdarbnieku pūlis, raksta laikraksts Diena. Kopumā pilsētā bez darba esot vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku - katrs piektais darbspējīgais iedzīvotājs.

Rēzeknes lielākie uzņēmēji būtisku darbavietu skaita pieaugumu nesolot, tāpēc pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs cerot uz ķīniešiem.

Vienlaikus gan mērs arī atzinis, ka mūsdienu rūpnīcu īpatnība ir tāda, ka tām ir lielas jaudas, bet tās nodarbina salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu - ražotnes izveidē tiek ieguldīti daudzi miljoni, bet tajās strādā vien 50 darbinieku.

Kā noskaidrojusi Diena, šobrīd lielākais darba devējs Rēzeknē ir čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova AB Holding kontrolētais Rēzeknes Gaļas kombināts, kur strādā gandrīz 400 cilvēku, taču tur cerības uz lielāku darba vietu skaitu neesot. Par īpašu magnētu vairs nekalpojot 1997. gadā pilsētai tikusī SEZ zona, kurā šobrīd strādā 14 uzņēmumu, lielākais no kuriem ir Latvijas finiera meitasuzņēmums Verems, ko paši rēzeknieši minējuši kā vienu no respektējamākajiem darba devējiem. Tomēr arī Verems zelta kalnus rēzekniešiem nesolot. Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis sacījis, ka Verems plāno piesaistīt Eiropas Savienības projektu līdzekļus un attīstīties, pakāpeniski palielinot strādājošo skaitu. Tomēr arī tad strādājošo skaits tikai tuvošoties četriem simtiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, aprīlī veicot tematisko pārbaudi kādā uzņēmumā Rēzeknē, konstatēja, ka tā grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti čeki par liela daudzuma dīzeļdegvielas iegādi, par to norēķinoties skaidrā naudā. Šis ir jau piektais uzņēmums Latvijā un trešais tieši Rēzeknē, kur VID nodokļu inspektori konstatē šāda veida pārkāpumu.

Šā gada aprīlī VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematisko pārbaudi kādā uzņēmumā Rēzeknē, kura reģistrētais darbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem. Pārbaudes laikā tika atklāts, ka virkne ierakstu par degvielas iegādi uzņēmuma grāmatvedībā ir veikti, pamatojoties uz elektronisko kases sistēmu čekiem, kuru vizuālais izskats radīja aizdomas par to autentiskumu, informē VID.

Grāmatvedībā uzrādītie degvielas iegādes attaisnojuma dokumenti liecināja, ka uzņēmums periodā no 2010. gada janvāra līdz 2012. gada martam četrās degvielas uzpildes stacijās Rēzeknē lielos daudzumos ir iegādājies dīzeļdegvielu, norēķinoties par to skaidrā naudā.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Pēc veiksmīga starta Rēzeknē Ausmeņa kebabs ir ieguvis savus cienītājus arī Rīgā un nākamā gada sākumā plāno atvērt vēl vienu kebabnīcu, kas vairāk fokusēsies uz piegādi.

Ausmeņa kebabs Rīgā ir kopš pagājušā gada pavasara. «Šajā laikā ir gājis diezgan labi, bet arī grūti, jo klientu un darba ir tiešām daudz,» saka Valters Murāns, SIA Ausmeņa īpašnieks. Rīgas un Rēzeknes kebabnīcu šī gada apgrozījums varētu būt 800 tūkstoši eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 543,6 tūkstošus eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pirmo ēstuvi Ausmeņa kebabs Valters Rēzeknē atvēra 2013. gadā. Iepriekš viņš bija dizainers arhitektu birojā Rīgā, bet pēc dažiem gadiem galvaspilsētā saprata, ka vēlas atgriezties atpakaļ dzimtajā Rēzeknē. «Man pašam ļoti garšo kebabi un tāda veida ēdiens. Pats neesmu pavārs, bet ļoti gribēju radīt vietu, kur tos baudīt. Vienlaikus man bija svarīgi, lai Rēzeknes Ausmeņā varētu organizēt arī pasākumus. Joprojām tur rīkojam koncertus, bet Rīgā vairāk koncentrējamies uz ēdināšanu,» stāsta Valters. Viņam pašam kebabi garšo joprojām, un pats visbiežāk izvēlas porciju, kas izkārtota uz šķīvja, nevis ietīta lavašā vai maizītē. Uzņēmējam paraugs ir Berlīnes ēstuves Rüyam un Mustafa’s. «Tur ir daudz kebabnīcu, kas man patīk. Arī ar darbiniekiem šad tad aizbraucam uz Berlīni, lai paskatītos, kā tur strādā. Man šķiet, ka tur ir labi piemēri, no kā var mācīties profesionālajā ziņā,» teic Valters.