Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Konkursā par Liepājas lidostas rekonstruēšanu pieteikušies četri būvuzņēmēji - piegādātāju apvienība «SIA Matthai Latvija, Matthai Bauunternehmen GmbH&Co.KG un a/s Ceļu pārvalde»; ceļu būves firma SIA Binders; a/s A.C.B.; piegādātāju apvienība KT&Igate (a/s Kauno Tiltai un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate), Db.lv uzzināja pašvaldības SIA Aviasabiedrība Liepāja.

28. martā par SIA Aviasabierība Liepāja sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedza SIA Saldus ceļinieks, taču, kā Db.lv norādīja Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Agris Sprūde, tas netraucē pašvaldības uzņēmumam turpināt konkursu un noslēgt to plānotajā termiņā. Viņš skaidroja, ka IUB pagaidām neatļauj slēgt līgumu par būvniecību, savukārt pašlaik projekts ir pirmajā stadijā – notiek pretendentu atlase. Tad, kad reāli vajadzēs slēgt līgumu, sūdzība jau būs izskatīta, pauda A. Sprūde.

Jau ziņots, ka apstiprinātais finansējums lidostas rekonstrukcijai ir 3,98 miljoni eiro, no tiem 85% ir Eiropas Savienības fondu atbalsts, bet 15% - pašvaldības finansējums.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) grasās atjaunot autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posmu 22 kilometru garumā, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 7,65 miljonus eiro.

Autoceļu uz Latvijas trešo lielāko pilsētu plānots atjaunot posmā no 163 līdz 185 kilometram, proti – sākot no posma deviņus kilometrus aiz Kalvenes.

Lai arī par uzvarētāju pasludināta piegādātāju apvienība ACBR78, cits konkursa dalībnieks – piegādātāju apvienība SIA Matthai un Matthai Bauunterehmen GmbH&Co.KG - iesniedzis sūdzību par konkursu. Lēmums par sūdzību vēl nav pieņemts.

Remontdarbus drīz solīts pabeigt citā Liepājas šosejas posmā – no 148 līdz 163 kilometram, kur tos veic uzņēmums Aizputes ceļinieks.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību VAS Latvijas Valsts ceļi konkursā par par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma segas rekonstrukciju, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniedzis SIA Matthai Latvija un tā tiks izskatīta 28. oktobrī.

Konkursu VAS Latvijas Valsts ceļi izsludināja augusta beigās, un nolikumā teikts, ka konkursā tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. oktobrim. Paredzamā līgumcena ir 10,56 miljoni eiro.

Iepirkums tiek veikts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķi Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

Darbi uzvarētājam būs jāveic 330 dienu laikā.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.