Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Latvijā izveidota programma Brigāde, kuras mērķis ir atbalstīt radošu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas balstīta mākslā un kultūrā, risina sociālus jautājumus un uzlabo vietējo kopienu dzīves kvalitāti, liecina paziņojums programmas mājas lapā.

Programmu Brigāde izveidojis Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija.

Programmas ietvaros līdz šā gada decembrim norisināsies izglītojoši pasākumi – ekspertu vadītas diskusijas un lekcijas, ko varēs apmeklēt bez maksas. Nākamā gada janvārī būs iespējams iesniegt pieteikumus konkursam, kura 15 uzvarētājiem tiks piešķirta naudas balva līdz 5000 Ls savas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Pirmā lekcija programmas ietvaros norisināsies 7. novembrī, un to vadīs britu eksperts Maikls Painers (Michael Pyner), kas runās par sociālās uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kā arī dalīsies pieredzē par kopienu iniciatīvu attīstīšanu, kas ar kultūras palīdzību spēj atjaunot pilsētvidi un risināt vietējās sabiedrības jautājumus.

Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.

Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Atsevišķos iekšpagalmos Rīgā remontdarbi veikti nekvalitatīvi, tāpēc SIA Tika, kas uzvarēja konkursā par darbu veikšanu, pavasarī vietām darbus vēl turpinās vai arī veiks remontu atkārtoti, informē Rīgas dome. Darbi tiks veikti par paša uzņēmuma līdzekļiem.

Raksturīgākās pretenzijas par pagājušajā gadā pagalmu piebraucamo ceļu remontiem ir par plaisām uz ietvēm, kas parādās ekspluatācijas laikā un darbu organizāciju.

Periodā pēc darbu pieņemšanas 2012. gada novembra beigas ietvju asfalta segumos braucamās daļas pusē gar apmalēm veidojas garenvirziena plaisas. Šis defekts, neatkarīgi no konkrētā izpildītāja (brigāde, meistars, asfalta ieklājēja operators), lielākā vai mazākā mērā vērojams gandrīz visos pērnā gada rudens objektos. Visvairāk A. Deglava ielā 156.

Šāda veida plaisu rašanos, visticamāk, provocējis pa ietvēm braucošs autotransports, īpaši sadzīves atkritumu savācēji. Ietvju konstrukcija neesot paredzēta šādām slodzēm. Rīgas dome iekšpagalmu remontu programmu uzsāka 2012.gadā, to plānots realizēt nākamo četru līdz piecu gadu laikā, šiem mērķiem novirzot apmēram 16 milj. Ls. Pērn tika remontēti pirmie iekšpagalmi Purvciema un Pļavnieku apkaimēs, kam pašvaldība atvēlēja 1,9 milj. Ls.

Radošas un sociālas biznesa idejas ir un tiek realizētas arī ārpus Rīgas, kuplinot vietējo uzņēmumu rindas

Teju pirms trim gadiem pirmo reizi Rīgā savas durvis vēra radoši uzņēmumi ar programmas Brigāde atbalstu, bet šovasar konkurss notika arī reģionos – Cēsīs, Carnikavā, Siguldā, Kuldīgā un Rēzeknē. Programma tiek īstenota, sadarbojoties trim partneriem – Laikmetīgās mākslas centram, Sorosa fondam–Latvija un konkrētai pašvaldībai.

Siguldā bija iesniegti desmit pieteikumi, no kuriem atbalstu saņēma pieci. Pirmais Siguldā īstenotais projekts ir papīrmākslas darbnīca un mākslas salons Viktora vēstules, kur saimnieko Ieva Vītola un Zinaīda Ceske. Tur ir nopērkamas Zinaīdas Ceskes gleznas, dažādi pašu lieta papīra izstrādājumi, piemēram, grāmatzīmes un pastkartes, ko turpat uz vietas var nosūtīt, ir iespēja pašiem arī izliet papīru.

Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Valdība šodien izskatīja Veselības ministrijas (VM) pieprasījumu pēc papildu finansējuma 13 976 459 eiro apmērā slimnīcām un pacientu iemaksu samazināšanai, tomēr vēl nevienojās par līdzekļu piešķiršanu, šo jautājumu atliekot līdz augustam.

Finanšu ministrija uzsvēra, ka iebilst pret līdzekļu piešķiršanu, jo budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir ierobežots finansējuma apjoms. Tāpat arī nav skaidrs, kā ir veikti aprēķini par nepieciešamajām summām, un nav skaidrs, kā šīs summas tiks sadalītas starp ārstniecības iestādēm.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre uzsvēra, ka pēc būtības šāda veida jautājumi bija risināmi kontekstā ar gadskārtējā budžeta bāzēm. Viņa aicināja šo jautājumu skatīt kontekstā ar valsts budžetu.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka šodien lēmumu par līdzekļu piešķiršanu valdība nepieņems. Viņa aicināja jautājuma izskatīšanu atlikt, un līdz tam laikam, kad tiks skatīti ar budžetu saistīti jautājumi, Veselības ministrijai jāprecizē informācija.

JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Ceturtdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks Rīgas cirka ēkā, novēroja aģentūra LETA.

Notikuma vietā ap plkst.15.30 ieradās vairākas ugunsdzēsēju brigādes un visu kvartālu piepildīja melni, kodīgi dūmi.

Ugunsgrēks izcēlies Rīgas cirka pagalmā ēkas augšējā stāvā. Visticamāk dega ēkas jumts.

VUGD Twitter ieraksts liecina, ka Rīgas cirka ugunsgrēka likvidēšanā un dzīvnieku glābšanas darbos iesaistīti 44 ugunsdzēsēji un notikuma vietā atrodas 12 tehnikas auto. Šobrīd to dzīvnieku glābšana, kuri atradās Rīgas cirka ēkas apakšējos stāvos, ir noslēgusies.

Kā novēroja aģentūra LETA, pašlaik ugunsdzēsēji ir sākuši dzēšanas darbus arī no Merķeļa ielas puses, kur ugunsgrēka dzēšanai tiek izmantota automašīna ar autokāpnēm.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Nesagaidījis banku atsaucību, lai pabeigtu un pilnveidotu izklaides parku «Avārijas brigāde» (ABpark), tā idejas autors Mārtiņš Brezauckis apsver iespēju izsludināt publisku investīciju piesaisti, tādejādi dodot iespēju jebkuram ar brīvu kapitālu to ieguldīt parka projektā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Mārtiņam ir pilna galva ideju, kā izvērst savu darbību atpūtas biznesā. Par jau paveikto viņš jūtas gandarīts, kritiku pieņem zināšanai un uzskata, ka ar «Avārijas Brigādi» trāpījis kā naglai uz galvas.

Fragments no intervijas, kas šodien publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, ka pelnāt, pārdodot ieejas biļetes. Kas vēl ienes naudu?

Bez ieejas biļetēm tā vēl ir ēdināšana un suvenīru, rotaļlietu tirdzniecība.

Cik ilgā laikā plānota investīciju atpelnīšanās?

Viss ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas. Pakārtoti tam aug parka spēja piesaistīt ārzemju tūristus. Pēc šā brīža plāna tie ir seši līdz septiņi gadi.