"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Pārtikas produktu ražotājs SIA Ilgezeem reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām uzņēmums par labu AS Luminor Bank ieķīlājis krājumus, pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Lai gan ieķīlātās mantas apraksts abām komercķīlām ir vienāds, vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro. Ar abām komercķīlām nodrošināti prasījumi, kas izriet no diviem dažādiem kredīta līgumiem. Komercķīlas reģistrētas 22.martā.

Lursoft izziņa liecina, ka SIA Ilgezeem ir aktuālas sešas komercķīlas.

SIA Ilgezeem dibināts 1995.gadā un tas ražo tomātu mērces un kečupus, sinepes un majonēzes, kā arī kvasu un citus bezalkoholiskos dzērienus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tas vienādās daļās (pa 50% kapitāla daļu) pieder Viktoram Ogņanovam un Robertam Volfam.

2017.gadā SIA Ilgezeem strādāja ar apgrozījumu 4,412 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma peļņa bija 155 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidēji 114 darbiniekus tajā gadā, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 1,044 miljonus eiro.

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Pārtikas produktu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA «Ilgezeem» valdē vakar reģistrētas izmaiņas, vēsta Klientu Portfeļa monitorings.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma uzņēmuma valdē atgriezies ražošanas uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Volfs, kurš iecelts par valdes priekšsēdētāju. Kopā ar viņu valdē amatu ieņem Igors Lukjaņuks.

2018.gadā ražotāja apgrozījums sasniedza 4,81 miljonu eiro un pārskata gadu tas noslēdza ar 303 tūkstošu eiro peļņu. No kopējā apgrozījuma 76,1% pērn nodrošinājis vietējais tirgus.

SIA «Ilgezeem» gada pārskatā teikts, ka 2019.gadā uzņēmums plāno turpināt darbu pie tālākas procesu efektivitātes celšanas visos ražošanas posmos un pārdošanā, paredzot arī jaunu produktu ieviešanu.

Aizvadītajā gadā ražotājs ar darba vietām nodrošinājis 111 darbiniekus un VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,32 milj.EUR, no kuriem 0,33 milj.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

2024.gada pirmajos trijos ceturkšņos Iļģuciema iesala dzērienu ražotnes tīro pārdevumu apjoms sasniedza 5 miljonus 314 tūkstošus eiro, kas kļuva par jaunu rekordu pēc pandēmijas laikā ne tikai priekš rūpnīcas, bet arī lejamo dzērienu veikalu segmentā, informē SIA Ilgezeem.

Turpinot atgūt savas pozīcijas, Rīgas neatkarīgā alus darītava Iļģuciema, novembrī, atvēra divus jaunus rūpnīcas veikalus, ieguldot savas tirdzniecības infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.

Uzņēmums informē, ka tiešo tirdzniecības pārstāvniecību tīkls notirgoja iesala dzērienu 1 miljona 296 tūkstošu eiro apmērā. Salīdzinot ar attiecīgu 2022.gada periodu, lejamo dzērienu veikali, par 2024.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, notirgoja par 37% vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu, - par 15% vairāk. Kopumā tīro pārdevumu apjoms Latvijas mazumtirdzniecībā sasniedza 2 miljonus 274 tūkstošus eiro.

Novembrī rūpnīca atvēra divus jaunus veikalus, paplašinot savu tīklu līdz 15 tiešajām tirdzniecības pārstāvniecībām. Viens no tiem tika atvērts Jelgavā, kur tagad strādā divi zīmola veikali, bet otrs Rīgā, kļūstot par 11 rūpnīcas tirdzniecības vietu galvaspilsētā. Viena lejamo dzērienu veikala atvēršanas izmaksas rūpnīcai veido ap 10 tūkstošiem eiro.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu dots. ir izstrādājuši prototipu depozīta iekārtai, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Kā pastāstīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi, automāts spēj atpazīt un pieņemt 0,5 l un 1,5 l PET pudeles, 5 l plastmasas pudeles, 1,5 l plastmasas kanniņas (piemēram, logu šķidruma iepakojumu), 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundžas, kartona tetrapakas, 0,5 l stikla dzērienu pudeles, 0,7 l stikla dzērienu pudeles un 0,5 l stikla burkas.

«Šis ir loģisks virziens mūsu pašreizējam pētniecības un attīstības posmam,» viņš sacīja.

«Pastiprinoties jautājumam par piesārņojumu un klimata pārmaiņām, arī mašīnbūves nozare Latvijā arvien vairāk domā, kā radīt efektīvus risinājumus piesārņojuma mazināšanai. Mūsuprāt, tehnoloģiskās iespējas un Latvijas speciālistu kompetences ļauj jau šobrīd radīt risinājumu, kas ļautu depozītā nodot plašāku ikdienas atkritumu klāstu, aptverot arī tādus iepakojumus, ko tradicionālie depozīta automāti un sistēmas nespēj. Šo praksi ievieš arī citur Eiropā, piemēram, Dānijā šovasar ieviesta paplašināta depozīta sistēma, kurā var nodot ne vien iepakojumu, ko pieņem klasiskais depozīts, bet arī sulu un smūtiju iepakojumus. Šādi vairākkārtīgi dažādoti pieņemamā iepakojuma veidi ,» stāsta R. Dlohi.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.