Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.
Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.
Darba devēji ir pārliecināti – pirms domāt par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir rūpīgi jāizvērtē potenciālais zaudējumu apmērs Latvijas tautsaimniecībai. Nozares veiktie aprēķini liecina – jau šobrīd lielākā daļa dzērienu iepakojuma tiek šķirota. Otrreizējā pārstrādē nonāk plastmasas iepakojums – alus, kvasa un veselības dzērienu pudeles. Ieviešot obligātu depozīta sistēmu, ir jārēķinās ar 30 miljonu eiro izmaksām sistēmas izveidē, kas ideālā gadījumā spētu savākt tikai 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd dalītās atkritumu šķirošanas sistēmā ir ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro privāto, valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu. Turklāt fondu līdzekļi šim mērķim ir paredzēti arī turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka nozares uzņēmumiem būs iespējas saņemt atbalstu sistēmas efektivizēšanai arī turpmāk. Līdz ar to ir svarīgi, lai VARAM uzņēmējiem ļautu iepazīties ar informatīvo ziņojumu, kas izvērtē abu sistēmu līdzāspastāvēšanas lietderīgumu.
Darba devēju uzskatā, būtu svarīgi uzklausīt atkritumu šķirotāju un pārstrādātāju ierosinājumus saistībā ar vides problēmu risināšanu valstī. Diskusijā jāiesaistās pārraugošajām institūcijām un vides jomā strādājošajiem speciālistiem no profesionālajām nozaru asociācijām.
Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka ir svarīgi nodrošināt PET plastmasas izdalīšanu no polimēru kopējās reģenerācijas. Esošais regulējums nerada pietiekamu motivāciju atsevišķi vākt PET iepakojumu – tas ir svarā viens no vieglākajiem materiāliem un tā apjomi ir nelieli, tāpēc tā vietā bieži tiek vāktas dažādas transporta plēves, lauksaimniecības plēves u.c., kas visbiežāk ir pieejamas vienuviet lielos apjomos, un attiecīgi to savākšanas un šķirošanas izmaksas ir krietni zemākas nekā PET pudelēm.
Tāpat būtu jāparedz, ka reģenerācijā ieskaita arī 5% atkārtoti uzpildāmā stikla iepakojuma. Šis ir darbības virziens, ko par svarīgu norādījis arī VARAM, bet paveicams tas būs, sākot no 2022. gada. Tāpat ir jādomā par to, lai samazinātu atkritumu daudzumu poligonos, ko var paveikt, īstenojot poligonu reformu un aprīkojot visus poligonus ar modernām atkritumu šķirošanas līnijām. Visbeidzot Valsts vides dienestam daudz stingrāk jāuzrauga ražotāju atbildības sistēmas organizācijas. Tas palīdzēs izskaust nelegālo izgāztuvju izveides iespējamību un atkritumu reģenerācijas «papīru zīmēšanu». Turklāt normatīvajos aktos būtu jāiestrādā arī prasība, ka visām ražošanas atbildības organizācijām ir jāvāc arī mājsaimniecībās radušais iepakojums, nevis tikai uzņēmumos radītais iepakojums. Tas dotu arī nepieciešamo stimulu šķirošanas infrastruktūras attīstībai.
Tie ir tikai daži risinājumi, kas uzlabotu atkritumu šķirošanu Latvijā. Ir svarīgi meklēt alternatīvas, kas būtu izdevīgas gan ekonomiski, gan ekoloģiski. Tas būtu veids, kā panākt, lai otrreizēji tiek pārstrādāts daudz plašāks materiālu klāsts.