Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Daudzviet Latvijā pieaugs siltumenerģijas tarifi, lielāko pieaugumu - 3,7 reizes - sasniedzot Piņkos.

Mārupes novada Piņķos siltumenerģijas tarifs pieaugs 3,7 reizes, sasniedzot 270,12 eiro par megavatstundu (MWh), bet otrajā vietā pēc pieauguma ir Ropažu novada Zaķumuižas ciems, kur pašvaldības piemērotais tarifs pieaugs 2,5 reizes - līdz 122,51 eiro par MWh. Tam seko Ropažu ciems, kurā pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pieaugs 2,2 reizes, sasniedzot 122,54 eiro par MWh.

Savukārt reālos skaitļos lielākais siltumenerģijas tarifs būs Ķekavā, kā arī Ķekavas novada Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos, kur ar 54,3% pieaugumu siltumenerģijas tarifs sasniegs 279,51 eiro par MWh.

Daugavpilī siltumenerģijas tarifs pieaugs par 31,7%, tam sasniedzot 122,55 eiro par MWh, Jēkabpilī - par 48,9% līdz 101,78 eiro par MWh. Jelgavā - par 26,9% līdz 85,82 MWh.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, tekstila nomas uzņēmums “Lindstrom” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie saules paneļu parka realizācijas. Uz servisa centra jumta Piņķos 2000 m2 platībā ir uzstādīti 655 saules paneļi ar kopējo jaudu 245 kW, kas ik gadu saražos ap 226 620 kWh zaļās elektroenerģijas.

"Lindstrom" servisa centrā Piņķos, kur norisinās ar darba vidi saistītā tekstila tīrīšanas procesi, saules paneļu sistēma turpmāk sniegs iespēju pašiem saražot līdz 30% no gada kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta investīcijas sasniedz 260 000 eiro.

Turpmāk, izmantojot saules paneļu saražoto zaļo elektroenerģiju, atmosfērā gadā nonāks par 68,57 tonnu mazāk CO2 emisiju* ‒ tas ir līdzvērtīgi 3117 iestādītiem kokiem. Ar šo investīciju saules enerģijā “Lindstrom Latvija” kļūst par pirmo no “Lindstrom” grupas uzņēmumiem, kas realizējis šāda apjoma saules paneļu parku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits: "Šis ir ilgtspējīgu lēmumu laiks. Ar šo projektu mēs ne tikai palielināsim uzņēmuma enerģijas efektivitāti un ietaupīsim līdz pat 120000 eiro gadā, bet arī veicināsim atbildīgu uzņēmējdarbību. Strādāt zaļāk un nodrošināt ilgtspējīgus pakalpojumus ir “Lindstrom” misija."

Rīgas un Jūrmalas viduspunktā – Piņķos, Mārupes novadā, uzņēmums Latvia Sotheby's International Realty sācis privātmāju - golfa pilsētvillu pārdošanu kompleksā Jurmala Golf Resort.

Jurmala Golf Resort ir pirmais ciemats Baltijā, kurš tiek būvēts tiešā golfa laukuma tuvumā, arhitektūrai iedvesmojoties no Spānijai un Vidusjūras valstīm raksturīgajām arhitektūras iezīmēm.

Kopējā kompleksa platība pārsniedz 130 hektāru. Pašlaik pirmās pilsētvillas ir būvniecības procesā, kopumā pirmajā kārtā plānots attīstīt 45 mājvietas, kuras jau ir pieejamas iepriekšējai rezervēšanai.

FOTO: Golfa laukuma un viesnīcas izveidē Piņķos investēti 11 miljoni eiro 

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā...

Tiek plānotas vairākas būvniecības kārtas, pirmajai beidzoties provizoriski 2025. gadā. Iegādei pieejamas divu tipu mājas – detached villa (no 137 kvm.) un individuālās (148 kvm.), kuru cenas ir no 359 000 eiro.

Energoefektīvās mājas tiek piedāvātas iegādei ar pilnu apdari. Katram īpašumam tiks pieslēgta gāzes apkure, pilsētas ūdens un kanalizācija. Pie katras mājas ārpusē ir izvietotas pieslēguma vietas, elektroauto uzlādei.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village, kur šogad plānots atvērt vairāk nekā 20 jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Turklāt 23. aprīlī šeit tiks atklāts 400m2 plašs Gastro tirgus, stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

Tas būs unikāls veikala un tirgus apvienojums, kur pircēj varēs iegādāties saldētas gatavās maltītes no restorāniem, visdažādākos zivju un gaļas produktus, dārzeņus un augļus, konditorejas izstrādājumus, kā arī degustēt alus šķirnes un baudīt street food ēdienus.

27 miljonus vērtais Via Jurmala Outlet Village saasinās konkurenci  

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet...

“Pandēmijas apstākļos, mainoties mazumtirdzniecības jomai, pieaugusi interese par outlet koncepta tirdzniecību. Turpinot saņemt pieprasījumus dalībai projektā, kas šobrīd Latvijas tirgū ir vienīgā outlet koncepta iepirkšanās vieta, esam nolēmuši uzsākt projekta otro attīstības posmu,” stāsta A. Žigalova.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta pirmajā kārtā tika ieguldīti 27 miljoni eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš. Projekta attīstītājs ir SIA "Outletico". "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

SIA "Pizza Vending Machine", kas pārvalda zīmola "Let's Pizza" tirdzniecības vietas, picu automātos šogad plāno investēt aptuveni vienu miljonu eiro, atklāja uzņēmuma valdes loceklis Valts Grīnbergs.

Vienas automatizētās picu cepšanas iekārtas uzstādīšana izmaksā aptuveni 27 000 līdz 30 000 eiro, un tuvākajā laikā plānots to skaitu Latvijā palielināt par 30. Patlaban uzņēmumam ir 15 picu automāti, no kuriem seši sākuši darbu.

"Let's Pizza" automāti pašlaik atrodas tikai Rīgā, taču tuvākajā laikā tos plānots izvietot arī citās Latvijas pilsētās.

Taujāts par uzņēmuma darbības pirmo gadu, Grīnbergs sacīja, ka "Pizza Vending Machine" pārstāv "Let's Pizza" franšīzi Baltijā, un pašlaik uzņēmums ved sarunas ar potenciālajiem parteriem par izejvielu izgatavošanu Latvijā. Tāpat "Let's Pizza" plāno paplašināt marketinga plānu un tirgu Skandināvijas valstīs.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Pēc trīs gadu pārtraukuma 15.aprīlī no jauna durvis vērs viena no Rīgas senākajām viesnīcām – “Metropole”. Četrzvaigžņu viesnīcā “Metropole” ir 84 numuri, kuros ir iespējams uzņemt līdz pat 159 viesiem.

“Metropole” ir viena no “Semarah Hotels” grupas viesnīcām. “Metropole” ar godu nes pilsētas senākās viesnīcas un pirmās biznesa klases viesnīcas titulu un ir bijusi galamērķis daudziem ievērojamiem Rīgas viesiem jau kopš 1871. gada. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, Aspazijas bulvārī 36/38, vietā, kur sākas Vecrīga, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Esam lepni par to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma viesnīca “Metropole” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem,” saka viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Junga.

Slēdz vecāko Rīgas viesnīcu 

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,”...

Viesnīcas telpās apmeklētāju apskatei būs pieejami muzeju eksponāti un mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Biznesa tikšanās reizēm viesnīcā ierīkotas telpas pārrunām un sanāksmēm. Viesnīcas pirmajā stāvā atrodas bārs “De Commerce Gastro Pub 1871”.

“Ņemot vērā ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Rīgā, šogad “Metropolē” plānojam sasniegt 2019. gada rezultātu līmeni, kad vidēji mēnesī viesnīcā nakšņoja ap 3200 viesu. Vienlaikus aktīvi turpināsim strādāt gan pie individuālu ceļotāju, gan biznesa klientu un tūristu grupu piesaistes,” turpina A. Junga, norādot, ka no jauna atvērtā viesnīca “Metropole” nodrošinājusi arī 28 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Šobrīd Latvijas viesnīcu tīkls “Semarah Hotels” piedāvā kūrorta viesnīcu “Lielupe” Jūrmalā un divas viesnīcas Rīgā – pieczvaigžņu dizaina viesnīcu “Grand Poet Hotel” Raiņa bulvārī un četrzvaigžņu vēsturisko viesnīcu “Metropole” Aspazijas bulvārī.

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Lai nodrošinātu efektīvu ražošanas procesu un iegādātos jaunu ražošanas līniju, Luminor banka ar 650 tūkstošiem atbalstījusi lielāko Baltijas žogu ražošanas uzņēmuma SIA Žogu fabrika tālāko attīstību.

Lielākā daļa aizdevuma paredzēta kredītlīnijas palielināšanai, bet 150 tūkstoši eiro ir līzinga aizdevums jaunu iekārtu iegādei.

Uzņēmums nodarbojas ar pīto žogu, paneļu žogu, lauksaimniecības žogu, kā arī dzeloņstiepļu, paaugstinātas drošības dzeloņstiepļu, vārtu un stabu izgatavošanu paneļu žogiem.

“Pirms pieciem gadiem ar Luminor atbalstu iegādājāmies jaunas iekārtas ražošanas procesa uzlabošanai, lai atteiktos no ārpakalpojumiem, samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu apjomus. Tagad uzņēmumam priekšā jauns attīstības posms – esam pasūtījuši robotizētas iekārtas, lai palielinātu ražošanas ātrumu un vēl par 15% samazinātu ražošanas izmaksas. Jaunā ražošanas līnija ievērojami palielinās ražošanas jaudu, proti, tā spēs saražot 10 žogu vārtus stundā, kamēr šobrīd tiek ražoti 10 vārti dienā. Luminor aizdevums mums palīdzēs pienācīgi sagatavoties jaunajai sezonai, jo jau šobrīd esam noslēguši piegādes līgumus ar lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm Baltijā,” saka Dmitrijs Gorņevs, SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs.

Luminor banka finansējusi vienu no lielākajiem stikla apstrādes uzņēmumiem Latvijā SIA Glāzeri BT, nodrošinot 2,7 miljonus eiro finansējumu uzņēmuma attīstībai un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Uzņēmums plāno uzlabot ražošanas līniju – iegādājoties modernu stikla rūdīšanas krāsni un attīstot darbības efektivitāti.

SIA Glāzeri BT piedāvā pilnu stikla apstrādes ciklu un izgatavo gan sadzīves stikla priekšmetus, gan sarežģītas stikla konstrukcijas un fasādes stiklojumu. Uzņēmuma tehnoloģijas un iekārtas, nodrošina stikla griešanu, apstrādi, digitālo drukāšanu, krāsošanu, sacietēšanu, laminēšanu u.c. pakalpojumus.

“Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze tirgū. Sekojot stikla apstrādes nozares tendencēm, esam kļuvuši par uzticamu partneri saviem klientiem, nodrošinot lielu ražošanas jaudu. Lielu daļu no saražotās produkcijas eksportējam. Lai noturētu savas tirgus pozīcijas, apzināmies, ka nemitīgi ir jāseko līdzi jaunākajām stikla apstrādes tendencēm pasaulē un jāattīsta piedāvājums. Bankas piešķirtais finansējums mums sniegs iespēju vēl vairāk uzlabot ražošanas procesu,” stāsta SIA Glāzeri BT valdes priekšsēdētājs Ziedonis Buivids.

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem", sadarbojoties ar degvielas uzpildes staciju tīklu "Latvijas nafta", atvēris trīs jaunas pašapkalpošanās "AdBlue" uzpildes stacijas - Siguldā, Piņķos un Grenctālē, informē uzņēmumā.

Investīcijas uzpildes staciju izveidē netiek atklātas.

Sadarbības līgums ar "Latvijas naftu" paredz turpmākajos gados uzstādīt vairāk nekā 25 "AdBlue" uzpildes stacijas visā Latvijā.

Līdztekus "AdBlue" ražošanai, CrossChem veic arī šīs degvielas piedevas ražošanai nepieciešamo iekārtu ražošanu un uzstādīšanu, kā arī attīsta mobilo "AdBlue" uzpildes staciju tīklu, kas šobrīd plešas no Igaunijas līdz pat Horvātijai. Latvijā šobrīd ir 13 šādas stacijas.

"CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka līdz 2025.gadam uzņēmums plāno savu uzpildes staciju tīklu paplašināt līdz 250 "AdBlue" uzpildes punktiem pasaulē. "Latvijas Naftas" tīklam pievienojušās trīs jaunas, kopā sasniedzot astoņas "AdBlue" uzpildes stacijas.

Investējot aptuveni 200 000 eiro, līdz 2021.gada beigām Latvijas Pasts plāno atjaunināt 43 pasta nodaļu vizuālo tēlu un funkcionālo nodrošinājumu, veicot kosmētisko remontu atbilstoši vienotām stila vadlīnijām, uzlabojot apkalpošanas letes, pārskatot preču sortimentu un izvietojot preces mūsdienīgos tirdzniecības stendos.

Atbilstoši pārmaiņu plānam tiks pārveidotas 26 pasta nodaļas Rīgā un tās reģionā – Ādažos, Baldonē, Kauguros, Ķekavā, Piņķos, Ropažos un Salaspilī, piecas nodaļas – Kurzemē – Liepājas 3. un 12., Pāvilostas, Saldus un Tukuma pasta nodaļa – un pa četrām nodaļām pārējos reģionos. Latgalē tās būs Balvu 1., Līvānu, Krāslavas un Rēzeknes 4.pasta nodaļa, Vidzemē – Alūksnes 1., Limbažu 1., Salacgrīvas un Smiltenes pasta nodaļa, Zemgalē – Iecavas, Ikšķiles, Jelgavas 7. un Ogres 3.pasta nodaļa.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2022.gadā Latvijā ir sasniedzis 12 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie dati.

“Lindstrom” norāda, ka apgrozījuma kāpums ir piedzīvots, pateicoties uzņēmēju pārejai uz zaļākiem biznesa modeļiem un risinājumu, kas ļautu optimizēt izdevumus.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir arī uzņēmēju vēlme palielināt sava biznesa veiktspēju, vienlaikus ietaupot resursus un optimizējot darbības procesus.

“Sasniegtie apgrozījuma rezultāti liecina par to, ka tekstila nomas serviss sevi ir pierādījis kā ilgtspējīgs, aprites ekonomikā balstīts risinājums, kas vienlaikus ļauj gan saudzēt dabu, gan arī ietaupīt līdzekļus. Esmu gandarīts, ka aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā izšķiras par videi draudzīgākiem risinājumiem, redzot, ka tekstila noma ļauj būtiski samazināt apritē esošo darba apģērbu vienību skaitu, nezaudējot darba vides prasību kvalitāti. Tieši aprites ekonomikas pieejas nostiprināšanās Latvijas uzņēmēju vidū būs viens no stimuliem, kāpēc pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem turpinās augt. Uzņēmēju vidū sāk mainīties arī priekšstats par to, ka ārpakalpojumi ir dārgi un nevajadzīgi, palielinoties izpratnei par to, kā ietaupīt, optimizējot konkrētus darbības procesus, lai garantētu biznesa dzīvildzi,” komentē I. Šmits.

Populārā mazumtirdzniecības ķēde "Fix Price" paziņojusi par vērienīgu IPO realizāciju Londonas un Maskavas biržās 2 miljardu ASV dolaru apmērā. Pēc šī darījuma "Fix Price" paziņojis par plāniem tuvāko 5 gadu laikā Baltijas valstīs atvērt ap 100 "Fix Price" franšīzes veikalus, kas ir īpaši populāri pasaulē tieši pandēmijas laikā.

Pēc IPO "Fix Price" vērtība sasniedz 8,3 miljardu ASV dolārus. Kompānijas līdzīpašnieka Sergeja Lomakina kapitāla vērtība tiek novērtēta 3,4miljardu ASV dolāru apmērā.

"Fix Price", kas pārvalda gan klātienes, gan tiešsaistes veikalus, pagājušajā mēnesī paziņoja par saviem sākotnējā publiskā piedāvājuma plāniem, kuru mērķis ir izmantot "Fix Price" veikalu ķēdes pieaugošo popularitāti laikā, kad pandēmija ir pazeminājusi daudzu pasaules iedzīvotāju pirktspēju.

"FIX Price" pārvalda vairāk nekā 4200 veikalus un tā pārdošanas apjoms pieaug 16 ceturkšņus pēc kārtas.

Darījums ir kļuvis par lielāko Krievijas sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumu kopš 2012. gada, saskaņā ar "Interfax" aprēķinu. Uzņēmuma vērtība ir pieaugusi līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centrs "Imanta", kas ir viens no lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, ieguvis jaunas un plašas telpas.

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālam atbalstam, ir uzcelta piebūve, kurā atrodas mediķiem un autovadītājiem nepieciešamās darba telpas un vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Celtniecības darbi sākās pagājušā gada vasarā, kad ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Civilās sadarbības programmas ietvaros šim mērķim tika novirzīti 698 000 ASV dolāru jeb vairāk nekā pusmiljons eiro.

Būvniecības darbus veica Latvijas uzņēmums SIA “Abora”, bet pašu projektu pārraudzīja ASV armijas Inženieru korpuss.

Projekta ietvaros izbūvēta gandrīz 300 kvadrātmetrus plaša piebūve un jaunās telpas ir pielāgotas 24h režīmā dežurējoša personāla darba specifikai un vajadzībām. Izveidota operatīvā medicīniskā transporta apkopes zona, aprīkojuma un inventāra mazgātava, saimniecības un mācību telpas, kā arī ģērbtuves brigāžu darba vajadzībām.

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Lai sniegtu atbalstu ukraiņu modes dizaineriem, kuri šobrīd turpina savu darbu valstī, kurā notiek karadarbība, Via Jurmala Outlet Village ciematā Pinķos durvis vēris veikals ViRA.

Projekta idejas autore Viktorija Športa apvienojusi 17 zināmus Ukrainas zīmolus. “Ir pagājis tikai mēnesis, kopš tika pieņemts lēmums realizēt ideju par šādu veikalu, ar kuru devāmies pie outlet ciemata vadības. Mēs vēlējāmies, pēc iespējas ātrāk palīdzēt Ukrainas modes dizaineriem, gan tiem kuriem ir nācies valsti pamest, gan tiem, kuru ražotnes tikušas bombardētas un piespiedu kārtā ir pārceltas uz valsts rietumiem. Līdzekļi, ko centīsimies nopelnīt ukraiņu dizaineriem, būtiski palīdzēs atbalstīt viņu darbiniekus, kā arī turpināt vai pat atsākt darbnīcu darbību,” stāsta projekta idejas autore V.Športa.

Šobrīd veikala ViRA klāsts tiek aktīvi papildināts un neskatoties uz sarežģījumiem, kas saistīti ar produkcijas piegādi uz Latviju, plaukti piepildīti jau ar vairāku dizaineru produkciju, kā, piemēram, košo Chuprina zīmola trikotāžu, Verbena zīmola sieviešu rokassomiņām, Sporta Bijou aksesuāriem, Duality – džinsa apģērbu, kleitām un trenčiem, bērnu rotaļlietām no zīmola Kykla, rokām darinātas apakšveļas For Love Underwear, zīmola Sisters lina un zīda izstrādājumiem, kā arī unikālajiem kimono, kas atspoguļo ukraiņu tautas tradicionālos rakstus un krāsas.