Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Ņemot vērā, ka dzērieni skārdeņu iepakojumā kļūst aizvien populārāki, Ulmaņlaiku kvass tagad pieejams skārdenes iepakojumā, informē a/s Cēsu alus.

«Attīstot Ulmaņlaiku kvasa produktu portfeli, šovasar piedāvājam to iegādāties arī pintes tilpuma skārdenē. Jāatzīmē, ka Ulmaņlaiku kvass ir arī pirmais kvass Latvijā, kas pildīts skārdenē, tādēļ mēs saskatām, ka mērķauditorija ir tie, kas izvēlas tradicionālas vērtības aktuālākā mūsdienu iepakojumā,» stāsta a/s Cēsu alus mārketinga nodaļas vadītāja Inese Kublicka.

Kopš 2009.gada nogales, kad raudzētā jeb īstā kvasa pārstāvji iniciēja likumdošanas sakārtošanu, turpmāk paredzot skaidri nodalītas divas dzērienu kategorijas – kvass un kvasa dzēriens, dabīgi raudzētā kvasa īpatsvars Latvijas kopējā kvasa tirgū pēc pārdotajiem apjomiem ievērojami audzis – no 7% 2009.gadā līdz 25% 2011.gadā. Šī tendence ir īpaši iepriecinoša Latvijā noteiktā pārmēru augstā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa kontekstā, kas paredz augstāko nodokļa likmi Eiropā.

Nule kā domes atbalstu kvasa ražotnes būvniecībai Rēzeknē saņēmis uzņēmējs Ainārs Mangulsons. Viņš kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki».

Uzņēmējs plāno ražot kvasu ar iespējami minimālu cukura daudzumu un izplatīt šo produkciju Rēzeknes pilsētas un novada mācību iestādēs un citās publiskās iestādēs, iespējams, ietverot arī Ludzas un Viļānu novadus. Plānotais ražošanas apjoms ir apmēram 1 tonna kvasa dienā. Produkta cenas, pēc uzņēmēja teiktā, solās būt pieejamas un krietni zemākas nekā tirdzniecības punktos.

Ainārs Mangulsons Db skaidro, ka kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki». Šomēnes paredzēts saņemt būvatļauju, bet pašu ražotni uzcelt līdz pavasarim, lai, sezonai sākoties, varētu uzsākt kvasa ražošanu. Investīcijas ražotnē paredzētas maksimums 160 tūkstošu eiro apjomā, tajā būs nodarbināti 4- 5 strādājošie. Pirmajā posmā kvasu plānots ražot ap 500 l dienā, bet vēlāk līdz vienai tonnai. Uzņēmējs jau saņēmis Lauku Atbalsta dienesta akceptu projekta īstenošanai.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris uzsākusi Miestiņa kvasa ražošanu visām Baltijas valstīm, izmantojot 100% kvasa ražošanas jaudas.

Miestiņa kvass tiks pildīts 1 l un 0,5 l PET pudelēs. Tehnoloģijās un produkta attīstība investēti 50 tūkstoši latu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka iepriekš Miestiņa kvass tika ražots Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos ir minēta kā kvasa dzimtene. Tomēr jau sākotnēji plānots, ka, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjoms, ražošana tiks pārcelta uz Aldari. Šogad kompānija plāno realizēt aptuveni divus miljonus litru kvasa visās Baltijas valstīs.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

2011. gadā, stabila alus tirgus apstākļos, kas mijās ar īslaicīgiem stagnācijas periodiem, Cēsu alus palielinājis kopējos pārdošanas apjomus par 10%.

Alus pārdošanas apjomi vietējā tirgū pērn pieauga par 4%, sidra un kvasa apjomi – par 20%, savukārt realizēto sulas un sulu dzērienu apjomi tika dubultoti.

Kā veiksmīgākais jaunievedums pērn atzīts Cēsu Nefiltrētais alus stikla pudelēs ar Latvijas alus tirgum neierasti īsu realizācijas termiņu – 30 dienas, kas aizvadītajā gadā iekarojis 3% no Latvijas alus tirgus. Alus kokteiļu Beershake zīmola renovācija sekmējusi to pieaugumu 3 reizes. Iepakojumu kategorijās straujāko pieaugumu pērn Cēsu alus sasniedzis alum skārdenēs – 32%. Skārdeņu tirgus Latvijā aizņem jau 22% kopējā alus tirgū, turpinot stabilu kāpumu, Cēsu alus joprojām saglabā līderpozīcijas alus skārdeņu tirgū, aizņemot 40%.

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Runā krieviski. Vācijā dzīvo jau vismaz divdesmit gadu. Atsaukdamies aicinājumam repatriēties, astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā turp pārcēlies no bijušās Padomju Savienības kā Pievolgas vāciešu pēctecis vai ebrejs – tāds ir vidējā Latvijas pārtikas preču pircēja portrets Vācijā, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu, Rīgas šprotes un citus Latvijas ražojumus viņš iegādājas tā dēvētajos Austrumu preču jeb krievu veikalos. Ja jāizvēlas starp Krievijas un Baltijas ražojumiem, viņš bieži dod priekšroku pēdējiem, jo jau kopš gadu desmitiem ielāgojis, ka «Baltijā viss ir mazliet labāk nekā Krievijā», skaidro laikraksts.

«Krievu veikali» ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju «krievu veikaliem», ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, secinājis izdevums.

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

SIA Ilgezeem ar medalus eksporta zīmolu Tanheiser Kraftbeer un Tanheiser kvasu piedalījusies vienā no Vācijas lielākajām pārtikas izstādēm Internationale Grüne Woche Berlin 2016.

Izstādē četras šī Latvijas ražotāja medalus un viena kvasa šķirne pagaršotas kopumā 8000 reizes, vislielāko atzinību gūstot kaņepju-ingvera un upeņu medalum, vēsta ražotājs.

Starptautiskā pārtikas izstāde - gadatirgus Internationale Grüne Woche Berlin 2016 šogad Berlīnē notika 90. reizi, pasākumam 28 paviljonos noritot 9 dienas. Izstādi atklāja Vācijas kanclere Angela Merkele un tajā piedalījās vairāk nekā 100 valstu pārstāvji, apmeklētāju skaitam sasniedzot 400 tūkstošus.

Saskaņā ar aplēsēm viens Internationale Grüne Woche Berlin 2016 apmeklētājs ēdienu un dzērienu baudīšanai izstādē iztērēja vidēji 29 eiro, vēlākai saņemšanai izstādē pasūtot preces par 92 eiro.

Pagājušajā gadā SIA Piebalgas alus saražojis 3 miljonus litru alus, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir kritums par 3%, liecina Lursoft dati.

No kopējā SIA Piebalgas alus ražošanas apjoma 93,5% aizvadītajā gadā aizņēmis alus, 4,6% - kvass, bet 1,9% - ūdens.

Kā skaidro uzņēmums, 2014.gadā turpināts darbs pie jaunu sadarbības partneru piesaistes, lai palielinātu Piebalgas oriģinālā kvasa pārdošanas apjomus. Tāpat arī turpinātas sarunas HoReCa tīklā ar lielākajām kafejnīcu ķēdēm par minētā produkta realizāciju Latvijā un iespējām ārvalstīs.

Atskatoties uz aizvadītajā gadā paveikto, SIA Piebalgas alus vadība norāda, ka pozitīvi vērtājama panāktā vienošanās ar AS Lido par kvasa realizācijas iespējām Lido ēdināšanas uzņēmumos, tādējādi būtiski palielinot šī produkta atpazīstamību un potenciālo pircēju loku.

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

2014. gadu Valmiermuižas alus noslēdzis ar apgrozījumu 3,39 miljoni eiro, un tas ir par 36% vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad Valmiermuižas alus ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu investēs 1,1 miljonu eiro. Puse no investīcijām tiks ieguldīta portera alus darīšanā eksporta tirgum, otra puse – bezalkoholisko Latvijas augļu-ogu zelteru un kvasa darīšanā no Latvijas iesala graudiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārdotā alus daudzums pērn audzis par 27,3%, kopumā sasniedzot 1,86 miljonus litru. No tā teju 1% eksportēts uz Igauniju. Šogad eksportu uz Igauniju plānots dubultot, bet ilgākā laikā alus baudītājiem Baltijas jūras reģionā plānots piegādāt 10% no izbrūvētā.

Šogad Valmiermuižas alus plāno ciešāk sadarboties ar Latvijas zemniekiem, lai no Latvijas miežu iesala graudiem uzsāktu Valmiermuižas kvasa brūvēšanu, un no dabīgām pašmāju augļu-ogu sulām bezalkoholisku zelteru gatavošanu. Nepieciešamo izejvielu sagāde Latvijā pietiekošā apjomā un augstā kvalitātē būšot liels izaicinājums.

Uzņēmums Liepkalni paplašinājis savu darbību — Klintaines pagasta Liepsalās tas sācis ražot rudzu maizes kvasu. Pirms pāris dienām tur atvērta tirdzniecības vieta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Sākot īstenot šo ideju, SIA Liep­kalni vadītājs Dagnis Čākurs atzinis, ka tādējādi vēlējušies dažādot produkciju. Līdzās pašu ražotajai maizei un konditorejas izstrādājumiem kvass šķitis labs papil­dinājums un pietiekami liels izaicinājums.

No brīža, kad Liepkalnos sāka izmēģināt rudzu maizes kvasa gatavošanu, līdz gatavās produkcijas tirdzniecībai pagājis apmēram gads. Uzņēmuma pārtikas tehnoloģe Aina Linde stāstījusi, ka šajā laikā recepte izmēģināta un «pieslīpēta», lai dzērienam rastu visatbilstošāko garšu. Kvasu degustējuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan klienti.

Alus ražotājs <i>Tērvetes Al</i> plāno būvēt iesala ražotni un iegādāties attiecīgas iekārtas, ieguldot vismaz trīs miljonus eiro, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks.

«Šobrīd mēs paši izaudzējam graudus, bet to pārstrādā citas kompānijas gan Latvijā, gan Lietuvā. Ceļam iesala ražotni, lai paši nodrošinātu pilnu ražošanas procesu. Tāpat mums ir būtiska kvalitāte - ja paši kontrolējam procesu, attiecīgi, uzraugām arī kvalitāti. Mums ir svarīgi, lai produkts būtu pats labākais,» teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus Paškausks piebilda, ka gandrīz pusi saražotā iesala plānots realizēt citām alus darītavām Latvijā.

Tāpat viņš pieļāva, ka nākotnē uzņēmums, iespējams, saražoto iesalu varētu izmantot kvasa ražošanai. «Kvasa ražošanā mēs šobrīd neizmantojām iesalu, bet iesala ekstraktu, kura pamatā ir rudzu-miežu iesals. (..) Iespējams, nākotnē visu vārīsim paši un ražosim iesala ekstraktu,» sacīja Paškausks.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.