Briest kardinālas pārmaiņas gan attiecībās ar nodokļu administrāciju, gan darījumu partneriem, ko paredz iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā.

Pašlaik šī likumprojekta grozījumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

To, ka šajā likumā tiek plānotas revolucionāras pārmaiņas, atzīst arī nodokļu speciālisti. «Ja patiešām visas iesniegtās izmaiņas stāsies spēkā, tad gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar dažādām papildu prasībām, kā arī tiesībām nodokļu administrācijai,» lakoniski iespējamās iespaidīgās izmaiņas vērtē Nodokļu maksātāju konsultamtu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, šie grozījumi būtiski maina spēles nosacījumus. «Ir tādi priekšlikumi, kuri nenoliedzami nepatiks uzņēmējiem, jo prasīs papildu atskaites un informāciju, ir tādi, kuri liks veikt darījumu partneru nemitīgu monitoringu, un ir arī tādi, kas faktiski sen ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci,» iespējamo grozījumu diapazonu raksturo A. Dābols.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Gan IKP samazinājums, gan arī bezdarba līmenis Latvijā šogad pārsniegs 10 % atzīmi - tāda nu ir oficiālā Finanšu ministrijas prognoze.

Protams, lielā mērā šeit var atsaukties uz pasaules negatīvajiem ekonomikas procesiem - šobrīd par bezdarba pieaugumu, bankrotu vilni un ienākumu trūkumu visā Eiropā un pasaulē sūdzas pat tās valstis, kas naudas trūkumu nav izjutušas daudzus gadus.

Tomēr lielā mērā šeit ir jārunā arī par pašmāju politiku, turklāt to, kas ir vērsta uz nākotni. Paskatoties pieejamos datus, prognozes, kā arī tos lēmumus, ko pēdējo mēnešu laikā ir pieņēmusi Latvijas valdība, nekļūst gan skaidrs, kā mēs izkļūsim no tās bedres, kurā šobrīd esam. Respektīvi, līdz šim visas darbības ir bijušas vērstas tikai un vienīgi uz izdevumu samazināšanu.

Jau vairākus gadus jaunais projekts Rīgā, Iļģuciema ielā 7, kas iespiests nelielā zemes pleķītī starp vidusskolu un deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām, stāv pamests un lieliski atbilst tā saukto «spoku» namu raksturojumam. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, ēka nonākusi SEB bankas grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA Latectus rokās un patlaban nav nekādas skaidrības, kad tajā varētu ievākties pirmie iemītnieki.

Jāatzīmē, ka šī nama būvniecības plāni savulaik izraisīja tam blakus esošās deviņstāvu mājas iedzīvotāju sašutumu. Ne bez pamata, jo ēkas atrodas samērā tuvu viena otrai, veidojot ne to labāko skatu pa logu, raugoties no abiem namiem. Iepriekš starp apkārtnes iedzīvotājiem arī klīda baumas, ka jaunais projekts kļuvis par «bomžu» mājokli. Db.lv gan novēroja, ka vismaz pašlaik nama īpašnieki izmanto apsardzes kompānijas pakalpojumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011. gada 9. marta lēmumu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Iļģuciema ielā 7 (kadastra Nr.0100 066 0156), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 066 0156, platība 1454m2, ir nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Latectus, liecina Rīgas pilsētas būvvaldes informācija.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lai uzņēmējdarbības vidi «neinficētu» ar bomžu uzņēmumiem un tos ātri varētu izolēt, tiks ieviests riska adrešu saraksts.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Paredzēts, ka riska adrešu sarakstu uzturēs VID. Par šādām adresēm tiks uzskatītas: juridiskās personas adrese, ja tajā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta, vai arī tāda adrese, kas ir uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese, bet sakrīt ar patversmes vai ieslodzījuma vietas adresi.

Taču tieši arī pēc šīs riska adreses VID būs tiesības šādu uzņēmumu saimniecisko darbību apturēt bez brīdināšanas. Nodokļu administrācija varēs apturēt arī tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka komerc- reģistrā norādītais vienīgais dalībnieks vai amatpersona ir bezpajumtnieks - persona, kuras nolūks nav bijis nodarboties ar biznesu un kuras personas dati (zagta pase) bez pašas personas piekrišanas tika izmantoti ierakstīšanai komercreģistrā vai arī tie, kuri par īpašnieku un amatpersonu kļuvuši pēc trešo personu lūguma. VID tagad būs tiesības apturēt tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka to atsevišķu dalībnieku vai amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību.

Papildu prasības pašmāju «ofšoru» - bomžu reģistrācijai par uzņēmuma īpašniekiem un amatpersonām ir palielinājis šādas kategorijas personu importu no trešajām valstīm.

Finanšu noziegumu apkarošanas rezultāti rāda, ka laika periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam atklāti 53 organizētās noziedzības grupējumi, un tas esot daudz, atzīst Valsts ieņēmumu (VID) dienesta vadītāja Nelija Jezdakova. Viņa arī norādīja, ka tendences noziedzīgajā vidē parādot, ka fiktīvo uzņēmumu amatpersonas kļūst izglītotākas un sagatavotākas, izmanto lielus taksācijas periodus, tāpēc tas apgrūtina VID darbu, kā arī paplašinās skaidras naudas izņemšanas teritorija. Kā vēl vienu tendenci N. Jezdakova min: «Pārreģistrē uzņēmumus uz ārvalstu fiziskajām personām. Ja agrāk pārreģistrēja uz bomžiem, tad šobrīd jau uz ārvalstniekiem, lai būtu drusku grūtāk viņus apkarot. Kā arī tiek izmantoti modernie saziņas līdzekļi, jo ne tikai mēs viņus noklausāmies, bet arī viņi mūs klausās.» Lai gan joprojām ir aktuāli uzņēmumus reģistrēt uz bezpajumtnieku vārda, arī VID Finanšu policijas pārvalde atzīst, ka šobrīd parādījusies jauna tendence, proti, uzņēmumi tiek pārreģistrēti uz ārvalstu fiziskām personām. Pārvalde norāda, ka atklātajās noziedzīgajās shēmās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu ieņēmumu jomā, ir jauna tendence, ka uzņēmumi tiek reģistrēti uz personām no trešajām valstīm, piemēram, afgāņiem un uzbekiem, ar kurām ir apgrūtināta informācijas apmaiņa un sadarbība. «Finanšu policijas pārvaldes rīcībā nav precīzas šāda veida statistikas par uzņēmumu amatpersonām, taču tā ir pieejama LR Uzņēmumu reģistrā,» piebilst VID.

Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva par personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem nozīmēs desmitiem miljonu zaudējumu tautsaimniecībā, veicinās maksātnespēju un reiderisma vilni. Līdz ar to jaunās normas pieņemšanas gadījumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) varētu vērsties Satversme tiesā, šodien žurnālistiem atzina organizāciju vadītāji.

Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju, kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām. Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis, tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(364).jpg

Jau ilgu laiku Latvijā tiek spriests par to - vajag vai nevajag ieviest tā saucamo depozītsistēmu tukšajam dzērienu iepakojumam. Faktiski šis jautājums jau sen ir ieguvis kārtīga karsta kartupeļa statusu - visi saprot, ka vispār jau kaut kas šajā jomā būtu jādara, tikai neviens tā īsti negrib būt darītājs, un arī par sākuma datumu ilgstoši nav bijusi nekāda skaidrība.

Pozitīvi ir tas, ka beidzot vismaz kaut kas uz labo pusi ir pavirzījies - paedzēts, ka depozītsistēmai Latvijā jābūt no 2015. gada, tātad - faktiski pēc pilniem trīs gadiem. Un tas ir pitiekams laiks, lai šim procesam pilnībā sagatavotos visas iesaistītās puses, protams, cerībā, ka nebūs kāds, kurš visu novilks līdz pēdējam brīdim, lai pāris mēnešus pirms minētā datuma sāktu histēriski bļaut par nepamatotām prasībām, pārāk lieliem izdevumiem un tamlīdzīgiem visai universāliem aizbildinājumiem.

Uzņēmumu valdēm drīzumā varētu kļūt diezgan sarežģīti piesaistīt profesionāļus, jo Latvijā ir vēlme valdes locekļus ar likuma spēku padarīt personīgi atbildīgus par visām biznesa neveiksmēm

Šādas idejas pašlaik tiek bīdītas cauri ar veseliem diviem likuma grozījumiem – Maksātnespējas likuma un likuma Par nodokļiem un nodevām. Tā teikt – dubults neplīst. Var jau būt, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) iztēlojas – šādā veidā varētu rukt nodokļu parādi, jo uzņēmuma amatpersonai jebkurā brīdī būs jārēķinās, ka viņu par nesamaksātiem uzņēmuma nodokļiem var izģērbt līdz ādai. No otras puses šādas valdes locekļu soda sankcijas ir kā lāzerierocis tā paša VID vai pat konkurentu rokās – notēmē un uzņēmēja valdes loceklis ir personīgi iznīcināts.

Pat sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) nosaukumā tiek pateikts, ka runa ir par uzņēmumu, kurš atbild «ierobežotā apmērā». Likuma grozījumu virzītājus tas gan nekavē prasīt no uzņēmuma valdes (nevis īpašniekiem) privātu atbildību gan par uzņēmuma nodokļu parādiem, gan kreditoru prasījumiem. Pie šādām likuma normām, kas šķiet virzītas, lai slāpētu jebkādu vēlmi Latvijā uzņēmumus vispār dibināt, nebūtu jābrīnās, ja uzņēmumu valdēs marionešu un pat bomžu skaits tikai pieaugtu, nevis ietu mazumā. Kurš cilvēks ar ģimeni un zināmu rocību gan gribēs pakļaut sevi tik nesaprātīgam riskam un pieņemt valdes locekļa amatu, kurā strādājot var tikt izputināts pat par savu priekšgājēju kļūdām? Var jau teikt: pirms sāc strādāt par valdes locekli, rūpīgi pārliecinies, vai priekšgājējs nav kaut ko savārījis, piemēram, ar nodokļiem, par ko pēctecim var nākties personīgi samaksāt. Tomēr tas nozīmētu tik apjomīgu laika un izmaksu patēriņu, kas jebkuram kandidātam valdes locekļa amatu padarītu absolūti neinteresantu. Pēc šādu likuma grozījumu stāšanās spēkā Latvijā nosacīti droši varētu būt vadīt vien dažus lielos valsts uzņēmumus, kas ir pārāk lieli kuģi, lai pie normālas notikumu gaitas valdes locekļiem būtu iemesls par kaut ko personīgi baidīties. Kaut ko darīt varētu arī pavisam mazie, kuros īpašnieks, priekšnieks un padotais nereti ir viena un tā pati persona, kas jebkurā gadījumā darbojas uz savu atbildību. Taču vidējiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kas strādā pārmaiņu vēju skartos un nestabilos (bet kas gan mūsu pasaulē ir stabils?) tirgus segmentos, varētu būt sarežģīti vai ļoti dārgi atrast profesionālus uzņēmuma valdes locekļus.

Fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas, reiderisma, viltotu dokumentu un parakstu viltošanas iespēju mazināšanai bez juridiskiem šķēršļiem varot tikt piedāvāta dokumentu iesniedzēju fiksēšana.

Tādu iespējamu ainu pēc Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās nozaru padomes sēdes varēja izlobīt no salīdzinoši skopajām atbildēm, jo Iekšlietu ministrijas pārstāvji kategoriski iebilda pret masu mediju klātbūtni šajā sēdē. Tas tika pamatots ar to, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikumi «vēl esot pārāk jēli». Pēc vairāk nekā pusotru stundu garas diskusijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji, pametot sanāksmi, tikai attrauca: nekāda vienošanās nav panākta. To apliecina arī komerctiesību ekspertu atbildes pēc šīs sēdes.

«Valdības deklarācijā tiek runāts par administratīvā sloga samazināšanu, bet otrs ne mazāk svarīgs pīlārs ir uzņēmējdarbības vides drošība, taču visa diskusija bija par sabalansēšanu,» secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis. Viņš atzīst, ka Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi veicina uzņēmējdarbības vides drošumu, palielinot prasības iesniedzamajiem dokumentiem, taču būtiski nepalielina administratīvo slogu.

Joprojām virmo kaislības ap Ceriņu ielas pārbūvi Aizputē un galvenokārt par jaunas autobusu pieturas izbūves vietu. Iedzīvotāji iesaka to celt tuvāk centram vai atpirkt jau esošo. Pilsētas galva punktu vēl neliek, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ jānīcina skaista, apzaļumota vieta,» aizputnieku vārdā saka ārste Vilma Krūze. Tieši viņas darba kabinets bijusi vieta, kur uzlikti 270 paraksti zem vēstules novada domei, protestējot pret aptuveni 20 koku izciršanu autobusu pieturai ieplānotajā vietā. Arī projekta prezentācijas pasākumā visi esot bijuši pret pieturvietu Ceriņu un Brīvzemnieka ielas krustojumā.

Ja jaunajā pieturvietā darbosies plānotā kafejnīca, tā būšot bomžu apgrozīšanās vieta un ūdensrožu dīķis – piemētāts. «Smukā vietiņa aizies postā,» uzskata V. Krūze.

«Man tas ir vissāpīgāk,» atklāj kādreizējais Aizputes mērs Pēteris Hanka. «Tur bija gružu kaudze, mēs to nolīdzinājām, uzvedām melnzemi un kopā ar Imantu Ozolu un dendrologu Albertu Priedolu braucām un pirkām šos skaistos kokus Baltezera stādaudzētavā. Paši kopā ar bezdarbniekiem šo parciņu veidojām.»

Dziesmu svētku estrādi neizdosies pārbūvēt tik ilgi, kamēr Rīgas dome un valdība nespēs vienoties par šāda projekta finansēšanu . Tā intervijā DB, sākoties Dziesmu svētku nedēļai, pauž SIA Rīgas meži valdes loceklis Andrejs Kondratjuks. Viņš arī norāda – atbilstoši nupat pieņemtajam Mežaparka lokālplānam, tajā līdz 2020. gadam būtu jāiegulda ap 200 miljoniem latu.

Šobrīd norisinās kārtēji Dziesmu svētki. Kādā stāvoklī Mežaparks tos ir sagaidījis?

Mežaparks kopumā ir labi sagatavots. Viena no redzamākajām lietām ir tā, ka ir noasfaltēts galvenais ceļš uz estrādi, un to finansēja Rīgas dome, iedalot 287 tūkstošus latu. Tiesa gan, 10 tūkstošus latu no šīs naudas izmantojām, aizlāpot ap 1000 kvadrātmetriem bedrīšu.

Mežaparka estrāde ir vizuāli sakārtota – nokrāsojām to, kas bija jānokrāso. Sākotnēji šķita, ka brūk kopā estrādes labā spārna siena, bet izrādījās, ka ir tikai nekvalitatīvi uzlikts apmetums, un tagad tur viss ir sakārtots. Bija vēl dažādi citi sīkumi, kas tika novērsti. Tribīnes un to solus nokrāsojām.

Lai aizsargātu personu datus, uzņēmumu amatpersonu un kapitāldaļu īpašnieku adreses var nebūt publiski pieejamas.

Tādu priekšlikumu atbalstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Konsultatīvās padomes nozaru eksperti. Tiesa gan, šī priekšlikuma ieviešana izraisa šaubas, jo VID un Ģenerālprokuratūra Tieslietu ministrijai kā problēmu norādījusi bomžu kļūšanu par uzņēmumu amatpersonām un īpašniekiem.

Apšauba 10 miljonu latu vērto konkursu

Bažas, ka konkurss par auto nomu Valsts policijas vajadzībām nelikumīgi ierobežo konkurenci.

Dūša nesaskrien papēžos

Konkurences padome saistībā ar Samsung karteli sniegs kreditoru prasījumu.

Biznesa vieta

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Aizvien lēts veids, kā tikt pie uzturēšanās atļaujām Latvijā ir - biznesmeņi no Krievijas un Ķīnas sadibina firmas, taču investīcijas ir tikai uz papīra, ziņo raidījums Nekā personīga.

Septembrī stājās spēkā stingrāka kārtība, lai ārvalstnieki iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Viņiem jāpērk dārgāki īpašumi un jāveic papildus maksājumi. Tomēr pret ieguldījumiem firmās kārtība īpaši nav mainīta un šis ir lētākais veids kā ārvalstniekiem atļauju saņemt.

Apkopojot datus, no kādām valstīm nākušas investīcijas uzņēmumos, uzkrītošas ir apaļās summas, ko firmās iemaksājuši iebrucēji no Krievijas un Ķīnas. 35 tūkstoši eiro ieguldītāji pārsvarā savas firmas reģistrējuši ar juristu un grāmatvežu palīdzību un ir uzņēmēji uz papīra. Migrācijas lietu uzraugi saka – kamēr tiek ievērots likums un maksāti prasītie nodokļi – iemeslu atņemt uzturēšanās atļauju šādiem iebraucējiem nav.

Administratīvajā tiesā šobrīd noris aktīva tiesvedība lietā par iespējamu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu SIA Lursoft un SIA Lursoft IT. Publiski pieejamā informācija par šo tiesvedību liek domāt, ka valsts atbalsta tiesības ne vienmēr tiek pareizi izprastas un efektīvi piemērotas. Tas būtiski sarežģī komersantu iespējas aizstāvēt savas tiesības gadījumā, kad to konkurenti iegūst priekšrocības, pateicoties nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam.

SIA Firmas.lv iesniedza pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, jo uzskatīja, ka Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu. Proti, par vienas un tās pašas informācijas (komersantu gada pārskatu) iegūšanu no Uzņēmumu reģistra (UR) Firmas.lv maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet Lursoft valsts nodevu nemaksā. Firmas.lv uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci.

Administratīvā rajona tiesa (un arī apgabaltiesa, izskatot Firmas.lv blakus sūdzību) sākotnēji atteicās ierosināt tiesvedību šajā lietā. Īpaši radoša bija Administratīvā apgabaltiesa, pasakot, ka likums neuzliek iestādei par pienākumu pret tirgus dalībniekiem izturēties vienlīdzīgi. Par laimi AT Senāta Administratīvo lietu departaments adekvāti novērtēja situāciju, kā rezultātā administratīvā rajona tiesa beidzot ierosināja lietu uz Firmas.lv iesniegtā pieteikuma pamata. No medijos ziņotā noprotams, ka Firmas.lv pieteikums šobrīd gaida izskatīšanu pēc būtības administratīvajā rajona tiesā.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».

Foto: dinozoo.lv

Iespēja iepirkties tiešsaistē ir būtiski atvieglojusi mūsu ikdienu, un zoo preču nozare nav izņēmums. Plašais preču klāsts, konkurētspējīgas cenas un nesteidzīgā iepirkšanās pieredze ir galvenie iemesli, kāpēc mājdzīvnieku saimnieki arvien biežāk izvēlas nepieciešamās zoo preces saviem mīluļiem iegādāties internetā.

Arī uzņēmums Dino Zoo jau kopš 2018. gada saviem pircējiem nodrošina ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi dinozoo.lv tiešsaistes veikalā. Kāpēc zoo preču iegādei izvēlēties tieši dinozoo.lv, stāsta Dino Zoo E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova!

Mūsdienīga un ērta iepirkšanās pieredze

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Jāskatās nevis pagātnē, bet gan - kā būs tālāk, tā par notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām raidījumā 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).

Uz jautājumu, vai līdz ar šādu vēlēšanu iznākumu nav pierādījusies oligarhu ietekme, viņš norādīja, ka to rādīs laiks. Pirmie signāli būs tie, kas veidos jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa komandu un kas par šiem cilvēkiem ir zināms. Ja tur būs šaubu ēnas, tad varētu runāt par šo ietekmi sīkāk.

A.Štokenbergs arī uzskata, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) lieliski tiek galā ar tām lietām, kas skar finanšu stabilitāti – sarunas ar kreditoriem. «Varbūt Vienotībā ir tā problēma, ka mums līdz partijas izveidošanai nav tāda varas centra, kurš skaidri un gaiši pieņem lēmumus,» norādīja ministrs.