SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Prezentēts ekotūrisma ceļvedis Mežaparks.

Lai iepazīstinātu galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus ar Rīgas un tās apkārtnes mežiem, SIA Rīgas meži iecerējusi izdot ekotūrisma ceļvežu sēriju no septiņām grāmatām, kurā lasītāji tiks iepazīstināti ar Rīgas mežiem - to vēsturi, floru un faunu, pastaigas takām, ievērojamākajām vietām un citiem interesantiem faktiem.

Pagājušajā gadā izdevniecība Jumava laidusi klajā pirmo sērijas grāmatu Šmerlis. Rīgas ekotūrisma ceļvedis, savukārt šogad izdota otrā grāmata, kas ir veltīta Mežaparkam.

Kā ceļveža prezentācijā sacīja grāmatas autors Aivars Jakovičs, Mežaparks ir teritorija, kur ar ekotūrismu var nodarboties gan sportiski, gan nesportiski cilvēki. «Ir pat radusies ideja, ka te var ierīkot taku cilvēkiem ratiņkrēslos, jo daudzas vērtības var redzēt, nenobraucot no asfalta,» sacīja Jakovičs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Šonedēļ notiks jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo ēku kompleksa spāru svētki, un projekta īstenotājs SIA Biroju centrs Ezerparks sola, ka darbi tiks pabeigti paredzētajā laikā un nākamā gada janvārī 19 VID Rīgā esošās struktūras varēs pārcelties uz Mežaparku, vēsta laikraksts Diena.

Dienesta centralizācijas nepieciešamība tiek pamatota ar darba produktivitātes celšanu un augstāka servisa nodrošināšanu klientiem, kas vairošot valsts ienākumus un palīdzēšot cīnīties ar ēnu ekonomiku. Astoņstāvu ēkas 43 000 kvadrātmetru atradīsies darba vietas vairāk nekā 2000 VID darbiniekiem, klientu apkalpošanas centrs, laboratorijas, datu krātuve, bibliotēka, bet apmēram 3000 kvadrātmetru tiks iznomāti komercuzņēmumiem, kam tur būs jānodrošina dažādi servisi, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras galvenais uzdevums ir telpu nodrošināšana valsts institūcijām, pie šāda kompleksa nepieciešamības apelēja jau 2007. gadā, sakot, ka nomāt un uzturēt 14 vietas Rīgā, kur šobrīd izvietotas VID struktūrvienības, ilgtermiņā esot neizdevīgi, ja ņem vērā, ka vairākās nepieciešams kapitālais remonts, ko, pēc VNĪ toreizējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Komisara teiktā, veikt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kompleksa celtniecību, un uzreiz pēc tam VNĪ, pamatojoties uz iepriekš rīkota iepirkumu konkursa rezultātiem, noslēdza līgumu ar SIA Mežaparks SPV. Abas puses nodibināja SIA Biroju centrs Ezerparks, kura 68,5% kapitāldaļu pieder investoram, bet pārējās - VNĪ.

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Kalētu mežaparkā Priediens koktēlnieki Ģirts un Gaits Burvji, vietējiem strādniekiem palīdzot, uzstādījuši sešas jaunās skulptūras - esošās takas papildinās un varbūt pat aizsāks kādu jaunu Dzenis, Ērce, Lāčpurns, Briežvabole, Zalktis un Kokvarde, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

No Rīgas tās atvestas, gādīgi ietītas plēvē. Svinīgāka atklāšana mežaparka papildinājumiem paredzēta septembra sākumā, kad otro gadu notiks pasākums Briedēns 2013.

Savukārt, vaiņodnieks Ilmārs Ķempis jau gandrīz pabeidzis Skumjo meiteņu lapeni, kurai vēl tikai jāuzliek skārda jumts, uzstādīta arī lielākā daļa no jaunajiem 15 soliņiem. Daži no tiem būs arī pie dīķīša.

Pērn rudenī programma Leader piešķīra vairāk nekā 7000 latu, lai īstenotu projektu par Priediena papildināšanu ar apskates objektiem un inventāru.

Mežaparks atrodas blakus Kalētiem un bagāts ar dažādu sugu priedēm, ozoliem, dižskābaržiem. Parku caurvij dabas takas.

Traģiskais notikums, kad zem izklaides vilcieniņa Mežaparkā pakļuva bērns un gāja bojā, aktualizējis jautājumu par apmeklētāju drošību parka teritorijā. SIA Rīgas meži kapitāldaļu turētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atbildību noveļ uz vilcieniņa īpašnieku SIA Baltās ielas. Vienlaikus pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele atzīst, ka iepriekšējos gados vilcieniņa vadītājam aizrādīts par pārāk ātru braukšanu, bet negadījumi nekad nav notikuši, raksta laikraksts Diena.

Traģiskais negadījums notika svētdien, 9. martā, ap plkst. 12.30, kad kāds 2007. gadā dzimis zēns, braucot ar velosipēdu, pakļuva zem izklaides vilcieniņa riteņiem un no gūtajām traumām nomira, pirms ātrās medicīniskās palīdzības ierašanās. Valsts policija sākusi kriminālprocesu par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījsi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā izraisīta cilvēka nāve. Vēlāk atklājās, ka šogad SIA Rīgas meži, kas apsaimnieko Mežaparku, nemaz nav pārslēgusi līgumu ar SIA Baltās ielas.

Rīgas mežu daļas Mežaparks vadītāja E. Zēģele tikai nesen esot uzzinājusi, ka vilcieniņš bez saskaņošanas parka teritorijā izbraucis arī marta pirmajās brīvdienās.

Otrdien Rīgas domes un SIA Rīgas meži pārstāvji tikās ar arhitektu biroja Arhis pārstāvjiem, lai iepazītos ar viņu sagatavotajām skicēm un tehniskajām iecerēm daudzfunkcionāla sporta laukuma izbūvei, informē Rīgas dome.

Tā kā Mežaparks ir skrituļslidotāju iecienīta atpūtas vieta, nākamgad tiks izbūvēta projekta pirmā kārta - trase ar speciālu segumu, kā arī asfaltēts laukums, piemērots treniņiem, ģērbtuve, mantu glabātuve un cita nepieciešamā infrastruktūra. Projekta risinājums paredz, ka Dziesmu svētku laikā šeit bez problēmām varēs novietot dalībnieku autobusus, kā tas darīts arī līdz šim - plānojot jauno sporta laukumu, šī funkcija būs jāsaglabā, saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Laukumu ir plānots veidot, lai papildinātu aktīvās atpūtas iespējas un mazinātu negadījumu risku Mežaparka teritorijā. Uzskaitot daudzveidīgo sportistu klāstu – skrējējus, skrituļslidotājus, riteņbraucējus, longbordistus, nūjotājus – ir skaidrs secinājums, ka ir grūti organizēt satiksmi starp šiem dalībniekiem un citiem Mežaparka apmeklētājiem. Bet, izzinot sportistu treniņu specifiskas īpašības, ir skaidrs, ka laukums nevar būt orientēts vienam sporta veidam, bet sporta veidu dažādība un pieejamība tikai veicinātu treniņu kvalitatīvākus rezultātus. Tāpēc laukumā ir paredzētas tādas aktivitātes kā skrituļslidošanas trase un treks, savietojami volejbola laukumi, basketbola, futbola laukumi, skimparks, skeitparks, skaidro arhitektu biroja Arhis arhitekts Helvijs Savickis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA Biroju centrs Ezerparks (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā.

Darījuma rezultātā VNĪ, kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram, būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve, informē VNĪ.

VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.

Uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves ceturtdien, 20.aprīlī, tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas dome.

Pārbūves līgumu Rīgas domes vārdā parakstīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, SIA RERE Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs un Davids Lipkins. Plānots, ka pirmā posma rekonstrukcijas darbi tiks nodoti ekspluatācijā 2018. gada 18. jūnijā.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūve tiks īstenota, ievērojot 2013. gadā Rīgas pašvaldībā apstiprināto kultūras un atpūtas parka Mežaparks lokālplānojumu. Ja šobrīd esošā svētku estrādes teritorijas platība ir 91 997 kvadrātmetri, tad 2018.gadā pēc pārbūves tā tiks palielināta līdz 146 430 kvadrātmetriem.

Paralēli estrādes izbūves darbiem, tiks izbūvēta svētku nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra – elektroapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus novadīšanas tīkli Ostas prospektā un Atpūtas alejā; Jančevska prospektā līdz zaļajam teātrim; helikoptera nosēšanās laukums ārkārtas gadījumiem; jauns piebraucamais ceļš no Viestura prospekta līdz esošiem dalībnieku autobusu stāvlaukumiem.

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 16.septembrī apstiprināja lēmumprojektu par pašvaldībai piederošā zemesgabala Ostas prospektā 11 apbūves tiesību piešķiršanu bez atlīdzības SIA „Rīgas meži».

Lēmumprojekts paredz, ka SIA Rīgas meži tiek piešķirtas tiesības šeit būvēt un lietot atpūtas un tūrisma objektu - skatu torni un pastaigu taku virs koku galotnēm, un ar to ekspluatēšanu saistītās nedzīvojamās ēkas, kā arī labiekārtot teritoriju visā piešķiramās apbūves tiesības spēkā esamības laikā.

Rīgas kultūras un atpūtas parkā Mežaparks nākamā gada laikā iecerēts izveidot skatu torni apvienojumā ar kilometru garu pastaigu taku kokos. Mežaparkā iecerētā taka pa koku galotnēm dos iespēju vērot gan Lielo estrādi, gan Ķīšezeru. Savukārt no skatu torņa varēs redzēt visu pilsētu.

Takas apsaimniekošanai konkursa kārtībā plānots izvēlēties operatoru, kam būs jāveic visi uzturēšanas darbi. Šobrīd plānots, ka maksimālās projekta izmaksas varētu būt ap 5,5 miljoniem eiro.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Detālplānojuma izstrādi veic SIA Grupa93, pašvaldībai tas izmaksāja vairāk nekā 15 tūkst. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paredzēts izveidot mūsdienīgu atpūtas vietu lielākajā Jūrmalas rajonā, Kauguros, kur dzīvo vairāk nekā 30 tūkst. jūrmalnieku. Parks ir domāts kā lokāla atpūtas vieta. Izmantots jau iepriekš projektētais transporta mezgls – aplis uz Talsu šoseju. Teritorija ar celiņiem ir sadalīta vairākās zonās.«Detālplāns izstrādāts tā, lai parku varētu iekārtot vai nu visu uzreiz, vai pa daļām atkarībā no naudas līdzekļiem,» skaidro SIA Grupa93 pārstāve Lolita Čeče. Precīzas parka izmaksas būs zināmas tad, kad būs apstiprināts detālplāns un sāksies projektēšana. Pirms dažiem gadiem iekārtotais Dzintaru mežaparks izmaksāja vairāk nekā 4 milj. eiro.

No 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 esošie tramvaju maršruti Nr. 4. un Nr. 6. tiks apvienoti vienotā bezpārsēšanās maršrutā Nr. 1. – Imanta-Jugla, informē Rīgas dome.

Maršruts no Juglas kursēs: Jugla - Kr. Barona iela - Radio iela - 13. janvāra iela - 11. novembra krastmala – Imanta. No Imantas līdz 11. novembra krastmalai - 13. janvāra ielai - Aspazijas bulvārim - Kr. Barona ielai - Juglai.

Maršruta garums 18 km. Apkārt Rīgas Centrāltirgum jaunie tramvaji līdz sliežu ceļu remontam izbraukt nevar.

Pa līniju maksimumstundās kursēs 29 tramvaju sastāvi. Kustības intervāls maksimumstundās – 4-6 min., dienā – 9-11 min., pēc plkst. 22. – ap 20 min. Laiks ceļā maksimumstundās no Juglas līdz Imantai – 65 minūtes.

Lai Ausekļa iela nepaliktu bez savienojuma ar Kr. Barona ielu, no 2017. gada 17. maija plkst. 12.00 tiks mainīta arī tramvaju līnija Nr. 11., kas kursēs pa maršrutu Nr. 11. – Mežaparks – Ausekļa iela.