SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Šoruden iepretim jaunajam VID kompleksam plānots sākt villu būvniecību; kopējās investīcijas teritorijas attīstībā tiek lēstas 80 milj. eiro apmērā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kādreizējo padomju armijas noliktavu vietā Mežaparkā pie Kokneses prospekta starp Ķīšezera un Gustava Zemgala gatvi, kur trekno gadu vīzijās slējās pamatīgas augstceltnes, nekustamo īpašumu kompānija Domuss šoruden paredzējusi sākt villu būvniecību projektā Mežaparka Rezidences.

Galvenokārt villas

Paredzēts, ka 31 ha plašajā teritorijā galvenokārt taps villas, ierobežotā apjomā tikšot piedāvātas arī rindu un dvīņu mājas. «Mežaparks vēsturiski ir bijis ar mazstāvu villu apbūvi; pēc sajūtām ir tikai dabīgi turpināt vēsturiskās apbūves tradīcijas, veidojot arī šo Mežaparka daļu harmonijā ar apkārtējo apbūvi,» DB pauž SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Vienlaikus viņš norāda – Mežaparkā pārsvarā ir plaši īpašumi ar lielām vēsturiskām villām, bet uzņēmums piedāvās zemesgabalus platībā no 1,2 tūkst. m2 un ēkas no 180 m2. Arī arhitektoniski būs būtiska atšķirība – apbūve būs mūsdienīga, ar tai raksturīgo vieglumu un atvērtību pret ārtelpu, vienlaikus gan saglabājot respektu pret vēsturisko.

Valsts iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk īrēt telpas no valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotāja nekā no privātuzņēmējiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols un finanšu direktors Kaspars Kociņš. Viņi atzīst, ka valsts pārvaldes iestādes kā telpu īrnieces tiek uzskatītas par izcilu klientu, taču tas nenozīmējot, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudai jāvairo citu valstu pensionāru vai turīgu cilvēku ienākumi.

Kādi ir Latvijas valsts ieguvumi, VNĪ iegādājoties no SIA Mežaparks SPV tai piederošos 68,5% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Biroju centrs Ezerparks, kura ēkā pašlaik strādā Valsts ieņēmumu dienests?

Mārtiņš Tols (M.T.): Mediju telpā attiecībā uz šo darījumu, kura nosacījumus ir akceptējusi valdība, ir daudz dažādu spekulāciju par to, cik tas ir vai nav izdevīgs Latvijas valstij un jo īpaši nodokļu maksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests par savām telpām maksā nomas maksu, kura rodas no nodokļu maksātāju naudas. Pērnruden valdība, sastādot 2016. gada valsts budžetu, meklēja gan nodokļu ieņēmumu paaugstināšanas, gan arī izdevumu samazināšanas iespējas. VNĪ, iegādājoties 68,5% kapitāldaļu no SIA Biroju centrs Ezerparks, ļāva samazināt VID nomas maksu ik gadu vidēji par 1,2 milj. eiro, kopumā visā telpu nomas līguma darbības laikā tas būs teju 34 milj. eiro (nomas maksa no 13,3 eiro/m2 tika samazināta līdz 11,2 eiro/m2). Iespējams, perspektīvā šī cena var sarukt vēl vairāk. Tas atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, kredīta procentiem u.tml. apstākļiem. Pie valsts ieguvumiem noteikti jāņem vērā arī citi aspekti, kas saistīti ar drošību, jo īpaši situācijās, kad privātuzņēmējs nolemj fiksēt savu peļņu un pārdot šī nekustamā īpašuma apsaimniekotāja kapitāldaļas kādam citam, piemēram, citu valstu pensiju fondiem. Protams, līdz šādam scenārijam notikumiem netika ļauts attīstīties. Uzskatu, ka valsts pārvaldes iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk ir atrasties valstij piederošās ēkās.

Rīgas satiksme informē, ka zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt no 5. jūnija, nevis 17. maija, kā bija plānots līdz šim. Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka ir nepieciešams pabeigt visus drošības testus zemās grīdas tramvajiem pielāgotajai infrastruktūrai. Līdz ar to visas izmaiņas, kas bija plānotas tramvaju kustības sarakstos no 17. maija (tajā skaitā tramvaja maršruta Nr. 1 Imanta – Jugla ieviešana), tiek pārceltas uz 5. jūniju.

Rīgas satiksme atgādina par izmaiņām tramvaju kustībā, kas stāsies spēkā no 5. jūnija:

- tiks organizēts jauns 1. tramvaja maršruts Imanta - Jugla, kurš kursēs darba dienās un brīvdienās;

- 11. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Ausekļa ielai un turpmāk sauksies Ausekļa iela – Mežaparks;

- tiks veiktas izmaiņas 4. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- tiks veiktas izmaiņas 6. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- 10. maršruta tramvaju apkalpos 3. tramvaju depo un tiks veiktas izmaiņas darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos.

3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu brauks pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta Aspazijas bulvāris tiks aizstāta ar pieturvietu Stacijas laukums. Maršrutam mainīsies arī kustības saraksts. Virzienā uz Juglu tramvaji brauks bez izmaiņām.

Veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī policija izņēmusi pašrocīgi gatavotu statīvu. Policija lūdz aplūkot slepkavības vietā atrastā statīva fotoattēlus un atsaukties tā izgatavotāju vai īpašnieku, kā arī visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo statīvu.

Valsts policija lūdz pievērst uzmanību statīva lodējuma detaļām un citām pazīmēm, pēc kurām būtu iespējams atpazīt tā izgatavotāju, īpašnieku vai iespējamo izgatavošanas vietu. Tā lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par šo priekšmetu, tā izgatavošanu, nodošanu, dāvināšanu vai jebkurām citām darbībām, zvanot pa tālruņa numuriem 110; 67014002 vai sūtot elektroniski uz e-pastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Tāpat aizvien Valsts policija lūdz atsaukties visus, kuri redzējuši bruņotajā uzbrukumā izmantoto automašīnu VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Jebkāda informācija par šo automašīnu vai jebkāda informācija par darbībām ar viltoto valsts numuru zīmi izmeklēšanai varot būt ļoti noderīga.

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 16.septembrī apstiprināja lēmumprojektu par pašvaldībai piederošā zemesgabala Ostas prospektā 11 apbūves tiesību piešķiršanu bez atlīdzības SIA „Rīgas meži».

Lēmumprojekts paredz, ka SIA Rīgas meži tiek piešķirtas tiesības šeit būvēt un lietot atpūtas un tūrisma objektu - skatu torni un pastaigu taku virs koku galotnēm, un ar to ekspluatēšanu saistītās nedzīvojamās ēkas, kā arī labiekārtot teritoriju visā piešķiramās apbūves tiesības spēkā esamības laikā.

Rīgas kultūras un atpūtas parkā Mežaparks nākamā gada laikā iecerēts izveidot skatu torni apvienojumā ar kilometru garu pastaigu taku kokos. Mežaparkā iecerētā taka pa koku galotnēm dos iespēju vērot gan Lielo estrādi, gan Ķīšezeru. Savukārt no skatu torņa varēs redzēt visu pilsētu.

Takas apsaimniekošanai konkursa kārtībā plānots izvēlēties operatoru, kam būs jāveic visi uzturēšanas darbi. Šobrīd plānots, ka maksimālās projekta izmaksas varētu būt ap 5,5 miljoniem eiro.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Valdība atbalstījusi 94,6 milj. eiro piešķiršanu Rīgas attīstīšanai, no kuriem lauvas tiesa – 80,4 miljoni eiro – būs ERAF, bet pārējais valsts un privātais finansējums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būves un konkrētas vietas, kuras plānots sakopt, tiks izvēlētas, ņemot vērā Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un tajā noteiktos sabiedriski nozīmīgos objektus un prioritāri atbalstāmās degradētās teritorijas. Šajā plānošanas dokumentā kā prioritāras attīstības teritorijas minētas Rīgas centrs, Zinātnes un inovāciju centrs Pārdaugavā, Skanste, Maskavas forštate, Granīta iela, Ezerparks, kā arī Mežaparks.

Pamatojums, kādēļ izvēlētas tieši šīs teritorijas, atšķiras.

Visu rakstu 94,6 miljoni Rīgas revitalizēšanai lasiet 31. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ar ziepju burbuļu salūtu, dažādām radošām aktivitātēm bērniem un muzikāliem priekšnesumiem svētdien, 18. jūnijā, atklāts topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukums. Pasākums pulcēja vairāk nekā 4000 rīdzinieku, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību un mārketinga jautājumu projektu vadītāja Baiba Gailīte.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Centra sporta kvartāla rotaļu laukumu atklāšanas pasākumā uzstājās bērnu vokālā grupa Knīpas un Knauķi, pop grupas Poppy un Karameles, dejoja grupa Mazais andžiņs, un bērnu tautas deju kolektīvs Kaspīne. Cirka priekšnesumus demonstrēja studija Jaunība un jaunais burvju mākslinieks Dante Pecoli. Radošās apvienības Pasaku nams pasaku tēli gāja rotaļās ar bērniem. Par pārsteigumiem gādāja Garkāji.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.