Valsts iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk īrēt telpas no valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotāja nekā no privātuzņēmējiem
To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols un finanšu direktors Kaspars Kociņš. Viņi atzīst, ka valsts pārvaldes iestādes kā telpu īrnieces tiek uzskatītas par izcilu klientu, taču tas nenozīmējot, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudai jāvairo citu valstu pensionāru vai turīgu cilvēku ienākumi.
Kādi ir Latvijas valsts ieguvumi, VNĪ iegādājoties no SIA Mežaparks SPV tai piederošos 68,5% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Biroju centrs Ezerparks, kura ēkā pašlaik strādā Valsts ieņēmumu dienests?
Mārtiņš Tols (M.T.): Mediju telpā attiecībā uz šo darījumu, kura nosacījumus ir akceptējusi valdība, ir daudz dažādu spekulāciju par to, cik tas ir vai nav izdevīgs Latvijas valstij un jo īpaši nodokļu maksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests par savām telpām maksā nomas maksu, kura rodas no nodokļu maksātāju naudas. Pērnruden valdība, sastādot 2016. gada valsts budžetu, meklēja gan nodokļu ieņēmumu paaugstināšanas, gan arī izdevumu samazināšanas iespējas. VNĪ, iegādājoties 68,5% kapitāldaļu no SIA Biroju centrs Ezerparks, ļāva samazināt VID nomas maksu ik gadu vidēji par 1,2 milj. eiro, kopumā visā telpu nomas līguma darbības laikā tas būs teju 34 milj. eiro (nomas maksa no 13,3 eiro/m2 tika samazināta līdz 11,2 eiro/m2). Iespējams, perspektīvā šī cena var sarukt vēl vairāk. Tas atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, kredīta procentiem u.tml. apstākļiem. Pie valsts ieguvumiem noteikti jāņem vērā arī citi aspekti, kas saistīti ar drošību, jo īpaši situācijās, kad privātuzņēmējs nolemj fiksēt savu peļņu un pārdot šī nekustamā īpašuma apsaimniekotāja kapitāldaļas kādam citam, piemēram, citu valstu pensiju fondiem. Protams, līdz šādam scenārijam notikumiem netika ļauts attīstīties. Uzskatu, ka valsts pārvaldes iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk ir atrasties valstij piederošās ēkās.
Kaspars Kociņš (K.K.): Savulaik valsts vēlējās atbilstošas telpas VID, bet tā brīža situācijā par labāko risinājumu tika izvēlēta privātuzņēmuma piesaiste. Projekta izstrādes un būvniecības stadijā bija augstāki riski, nekā tie ir pašlaik, kad ēka ir uzbūvēta un telpas iznomātas. Tādējādi arī tapa SIA Biroju centrs Ezerparks, kurā VNĪ bija mazākuma dalībnieks, jo tam piederēja tikai 31,5% kapitāldaļu. Ar gadu mijas darījumu – par 21,46 milj. eiro – iegādājoties SIA Biroju centrs Ezerparks pārējās kapitāldaļas, VNĪ (tātad valsts) ieguva pilnīgu kontroli par to. Protams, uzņēmums ir pārņemts ar visām 53 milj. eiro parādsaistībām, kuras nodrošinātas ar hipotekāro ķīlu – ēku Rīgā, Talejas ielā 1. Turklāt, pat pieņemot visneiespējamāko scenāriju, ja SIA Biroju centrs Ezerparks (iepriekšējā īpašnieku sastāvā) nespētu veikt kredītmaksājumus, tad VNĪ tam tik un tā būtu jāpiesaista papildu finanšu resursi, taču tajā diez vai būtu ieinteresēts privātais partneris. Un tad, ja kredīta devējs vērstos ar parāda piedziņu, – pārdodot ķīlu – nekustamo īpašumu (bet VNĪ ir līgums ar VID par biroja telpu nodrošināšanu, iznomāšanu), VNĪ būtu jāstartē šajā izsolē un jānopērk tā pati ēka vai arī jānomā no jaunā īpašnieka par tā nosauktajām cenām un nosacījumiem, vai arī jāmeklē nodokļu administrācijai citas atbilstošas telpas, kuru nemaz nav. Jā, minētie ir nosacīti teorētiski riski, tomēr mūsdienu strauji mainīgajos apstākļos 100% pārliecības nav ne par ko. Tagad jebkura netīkama scenārija gadījumā viss tā smagums būtu jāuzņemas vienam – VNĪ, nevis diviem dalībniekiem. Faktiski VNĪ kā mazākuma dalībnieks riskēja vairāk nekā vairākuma privātais dalībnieks. Pašlaik VNĪ pilnībā kontrolē SIA Biroju centrs Ezerparks naudas plūsmu, nosaka tā izmaksas, rentabilitāti un arī nākotni. Valstij kā 100% VID mājas īpašniekam nav vajadzīga tāda peļņa, kādu vēlētos privātais.
Visu interviju Nodokļu maksātājiem nav jāuzbaro telpu iznomātāji lasiet 18. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.