Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Vietējā kapitāla nekustamā īpašuma attīstītājs “Tepat Grupa” noslēdzis vienošanos ar projektu “Mežaparka Rezidences” par zemesgabala iegādi 1,18 miljonu eiro vērtībā projekta jaunajā kārtā, un šis darījums ir solis uz priekšu apjomīgas teritorijas attīstībā un ilgtspējīgu būvprojektu realizēšanā Mežaparkā.

“Mežaparka Rezidencēs” turpinās pagājušā gada rudenī uzsāktie infrastruktūras izbūves darbi, lai īstenotu projekta jauno kārtu. Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemesgabalu labiekārtošana kopumā 21 hektāra platībā.

“Tepat Grupa” uz iegādātā zemesgabala, kura kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, plāno izbūvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tādējādi papildinot Mežaparka dzīvojamo fondu ar energoefektīviem, moderniem un kvalitatīviem mājokļiem. Pašlaik notiek ēku projektēšana, un būvdarbus plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē.

“Ir prieks redzēt, ka nekustamo īpašumu attīstītāju vidū ir interese par “Mežaparka Rezidences” un ieguldītais darbs ir novērtēts. Esam pagodināti, ka “Tepat Grupa” ir izvēlējusies šo vietu vienam no saviem nākamajiem projektiem. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir pelnījuši laikmetam atbilstošu un piemērotu pilsētvidi – ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs, tādēļ piedāvājam labiekārtotu infrastruktūru nekustamo īpašuma attīstītājiem, kas vēlas Mežaparkā būvēt dzīvokļu mājas, biroju ēkas vai veidot cita veida komercapbūvi,” pauž projekta “Mežaparka Rezidences” attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Apmeklētājiem atvērts Birštonas skatu tornis, kas tagad ir augstākais skatu tornis Lietuvā, informē Birštonas Tūrisma informācijas centrs.

Tornis tika uzbūvēts Nemunas deltas reģionālajā parkā un ir 51 m augsts. Līdz šim Nemunas loku ainavu bija iespējams redzēt tikai no gaisa balona vai fotogrāfijās.

Visa torņa augstums ir 51 metrs, taču skatu torņa platforma sasniedz 45 metru augstumu. Tornī ir izveidotas sešas atpūtas platformas. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar ažūra jumtiņu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru. Torņa simboliku atdzīvina konstrukcijā atstātās atveres – mazi lodziņi, pa kuriem ieplūdīs gaisma un būs iespēja vērot ainavu.

Investējot aptuveni 5 miljonus eiro, Rīgas kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks» nākamā gada laikā iecerēts izveidot skatu torni apvienojumā ar kilometru garu pastaigu taku kokos, informē Rīgas dome.

Šādu pašvaldības SIA «Rīgas meži» ieceri otrdien, 20. augustā, atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti.

Kā informēja «Rīgas mežu» valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, pasaulē jau ir vairāki šādi skatu torņi, piemēram, skatu pastaigu ceļš Čehijā pie Lipno ezera. Mežaparkā iecerētā taka pa koku galotnēm dos iespēju vērot gan Lielo estrādi, gan Ķīšezeru, savukārt no skatu torņa varēs redzēt visu pilsētu.

Takas apsaimniekošanai konkursa kārtībā plānots izvēlēties operatoru, kam būs jāveic visi uzturēšanas darbi. «Rīgas meži» takas būvniecībā investēs ap 5 miljoniem eiro, kas atmaksāsies septiņu līdz desmit gadu laikā. Paredzēts, ka takas apmeklējums pieaugušajam varētu izmaksāt nedaudz virs 10 eiro, bet ģimenēm ar bērniem būtu iespējams saņemt dažādas atlaides.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes (Ostas prospektā 11, Rīgā) noslēdzošiem pārbūves darbiem jeb projekta būvniecības kārtu B2.

Iepirkuma izsludināšana šajā laikā kļuva iespējama, pateicoties aizņēmumam Valsts kasē. Tādējādi Mežaparka lielās estrādes pārbūves darbus paredzēts pabeigt ātrāk nekā sākotnēji plānots.

Būvniecības noslēdzošā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Tāpat šajā būvniecības kārtā izbūvēs jaunas saimniecības pagalma būves un veiks katlumājas pārbūvi, kā arī demontēs būvprojektā norādītās līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas. Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigs atlikušās estrādes teritorijas daļas labiekārtojumu. Šajā būvniecības kārtā ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un ierīkot informatīvu pastaigu taku, kā arī izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Drīzumā Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā noslēgsies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) zilās infrastruktūras elementu izbūves darbi, kuru mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā, liecina LVM informācija.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka būvniecības darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Darbi norisinās projektā "LIFE GoodWater IP", kurā izveidos dažāda veida nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķus. Tās būvē uz esošajiem meliorācijas grāvjiem, no kuriem ūdens ietek tieši Aģē, bet vienu nosēdbedri ar pārgāznes dambi būvē uz grāvja, kas ietek Toras upē - Aģes pietekā.

Patlaban projekta teritorijā Vidrižu gāršas masīvā izveidotas trīs nosēdbedres. Viena no tām ir standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otru veidos pusmēness formā, bet trešo paredzēts pildīt ar šķeldu, kas kalpos kā piesārņojuma ķērājs.

LVM pārstāvji skaidro, ka, lai demonstrāciju teritorija būtu pieejama un izveidotie risinājumi aplūkojami, teritorijā veidota pastaigu taka. Takas garums būs nepilni trīs kilometri, un tā vedīs gar savulaik taisnoto Toras upi, interesentiem sniedzot iespēju aplūkot ūdens kvalitātes uzlabošanai īstenotos zilās un zaļās infrastruktūras risinājumus. Tāpat takas vidus posmā izbūvēs tiltiņu upes šķērsošanai un vienā pusē uzstādīs soliņu atpūtai. Pastaigu takas ierīkošanas darbus plānots noslēgt vasaras beigās, lai jau rudenī tā būtu pieejama interesentiem un apmeklētājiem.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 13.septembrī plāno lemt par izmaiņām lokālplānojumā teritorijai Mežaparkā, kur plānots palielināt apbūves augstumu, liecina komitejas sēdes darba kārtība.

Publiskai apspriešanai plānots nodot lokālplānojumu 30 hektārus lielai teritorijai starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir SIA "Mežaparka Rezidences". Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir turpināt plānoto apbūves attīstību.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir iecere, kas paredz teritorijas vidus daļā, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs stāviem uz četriem stāviem, bet teritorijas dienvidu daļā paredzot arī piecu un sešu stāvu apbūvi.

Augstākās ēkas, galvenokārt ar publiskām funkcijām, paredzētas kvartālā, kas atrodas Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā.

Jaunā A klases biroju ēka "Mežaparka birojs" ir noslēgusi līgumu ar privātās pirmsskolas izglītības iestādi "Laumiņas Rezidence" par telpu nomu Mežaparkā, Ķelnes ielā, informē "Mežaparka birojs" nekustamā īpašuma attīstītājs SIA "Domuss".

Bērnudārzs apmeklētājiem būs atvērts 2020. gada septembrī.

Privātās pirmsskolas izglītības iestāde "Laumiņas Rezidences" tiks izvietota ēkas pirmajā stāvā, un aizņems 377 m², kas ļaus uzņemt 48 bērnus. Bērnudārzam būs atsevišķa ieeja ēkā no pagalma, kas ļaus nodalīt ēkas apmeklētāju plūsmas, paaugstinās drošību un veicinās sociālās distancēšanās prasību ievērošanu.

"Jaunajās telpās iecerēts izglītot trīs audzēkņu grupas, katrā uzņemot no 10 līdz 16 bērniem. Turklāt vienā no grupām plānots organizēt un vadīt mācību procesu angļu valodā. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc dārziņiem galvaspilsētā ir aktuāls jautājums, novērtējam, ka viņi varēs pavadīt laiku modernā vidē un svaigā gaisā ar plašu rotaļu laukumu," norāda privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Laumiņas Rezidence" īpašniece Aija Liepiņa. Viņa piebilst, ka rindā uz privāto bērnudārzu "Mežaparka Rezidences" iedzīvotājiem tiks piedāvāta prioritārā kārtība.

Noslēdzies iepirkums par Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošajiem pārbūves darbiem, kurā tiesības slēgt iepirkuma līgumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvniecības darbiem tika piešķirtas AS "LNK Industries", informē Rīgas dome.

Rīgas domes Īpašuma departaments šī gada 21.maijā izsludināja iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes (Ostas prospektā 11, Rīgā) noslēdzošajiem pārbūves darbiem jeb projekta B posma būvniecības kārtu B2.

Iepirkumā tika saņemti trīs piedāvājumi un tiesības slēgt iepirkuma līgumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvniecības darbiem tika piešķirtas AS "LNK Industries", kas iesniedza konkursa nolikuma prasībām atbilstošu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu 18 456 888 eiro bez pievienotā vērtību nodokļa.

Būvniecības noslēdzošajā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Šajā būvniecības kārtā tiks izbūvētas jaunas saimniecības pagalma būves un veikta katlumājas pārbūve, kā arī demontētas līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas. Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigts estrādes teritorijas labiekārtojums. Ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un estrādes ēkā izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.