Mežsaimniecība

Drīzumā noslēgsies LVM infrastruktūras būvniecības darbi Toras upes ūdens kvalitātes uzlabošanai

Db.lv,08.05.2024

Jaunākais izdevums

Drīzumā Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā noslēgsies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) zilās infrastruktūras elementu izbūves darbi, kuru mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā, liecina LVM informācija.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka būvniecības darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Darbi norisinās projektā "LIFE GoodWater IP", kurā izveidos dažāda veida nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķus. Tās būvē uz esošajiem meliorācijas grāvjiem, no kuriem ūdens ietek tieši Aģē, bet vienu nosēdbedri ar pārgāznes dambi būvē uz grāvja, kas ietek Toras upē - Aģes pietekā.

Patlaban projekta teritorijā Vidrižu gāršas masīvā izveidotas trīs nosēdbedres. Viena no tām ir standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otru veidos pusmēness formā, bet trešo paredzēts pildīt ar šķeldu, kas kalpos kā piesārņojuma ķērājs.

LVM pārstāvji skaidro, ka, lai demonstrāciju teritorija būtu pieejama un izveidotie risinājumi aplūkojami, teritorijā veidota pastaigu taka. Takas garums būs nepilni trīs kilometri, un tā vedīs gar savulaik taisnoto Toras upi, interesentiem sniedzot iespēju aplūkot ūdens kvalitātes uzlabošanai īstenotos zilās un zaļās infrastruktūras risinājumus. Tāpat takas vidus posmā izbūvēs tiltiņu upes šķērsošanai un vienā pusē uzstādīs soliņu atpūtai. Pastaigu takas ierīkošanas darbus plānots noslēgt vasaras beigās, lai jau rudenī tā būtu pieejama interesentiem un apmeklētājiem.

Uzņēmuma pārstāvji min, ka drīzumā teritorijā turpinās arī zaļās infrastruktūras īstenošanas pasākumus - tālākas mežaudzes dažādošanas darbus. Pērn septembrī upes tuvumā izvāca egles, kuru nobiras negatīvi ietekmēja ūdens kvalitāti. Pēc tam sagatavoja augsni lapkoku stādīšanai, kā arī veica lielo un veco ozolu atēnošanu, lai tie saņemtu pietiekami daudz saules gaismas un varētu būt par dzīvotnēm retām un aizsargājamām sūnu, ķērpju un kukaiņu sugām. LVM pārstāvji skaidro, ka augsnē drīzumā stādīs lapu kokus, kuru nobiras pretēji skujkoku nobirām upē ir vēlamas.

Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka tikai trešdaļa Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē. Tāpēc 2020.gadā 19 organizācijas vienojās "LIFEGoodWater IP" projektā, lai izmantotu uzkrātās zināšanas un jaunākās iespējas, kā arī kopīgi meklētu un īstenotu risinājumus Latvijas virszemes saldūdeņu uzlabošanai, uzlabojot arī Baltijas jūras veselību.

Projekts "LIFE GoodWater IP" īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas "LIFE" un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 625,99 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220 770 miljoniem eiro.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Video

VIDEO: Meža nozare var būt universālais kareivis

Māris Ķirsons,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Mežsaimniecība

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Cita starpā IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kā arī meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro.

"Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro," pauda Driņķe.

Komentējot nesen apstiprināto LVM stratēģiju, kas nosaka kompānijas darbības virzienus līdz 2030.gadam, Driņķe norādīja uz četrām prioritātēm - cilvēkkapitālu, inovācijām tehnoloģijās, zaļo vienošanos, rodot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pilnveidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.

Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.

Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Mežsaimniecība

Izaicinājums - konkurētspēja vājos tirgus un koksnes realizācijas apstākļos

LETA,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.

Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien rimstoties spēcīgajai vētrai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nekavējoties sāka meža ceļu atbrīvošanu, lai varētu apsekot LVM dabas parka Tērvetē teritoriju un apjaust vētras nodarītos postījumus.

Vētras radītais posts ir vēl lielāks, nekā sākotnēji prognozēts - nogāzti vismaz 4000 koki un nopietni bojāta tūrisma infrastruktūra. Parkā šobrīd atrasties ir bīstami, tāpēc apmeklētāji aicināti uz slēgto parku nedoties.

"Apsekojot parka teritoriju, diemžēl jāsecina, ka šī vētra nesusi vislielākos postījumus parka pastāvēšanas vēsturē. Ja pērn lielākoties bija sagāzti tikai koki, tad šogad ievērojami bojājumi nodarīti arī parka infrastruktūras objektiem - tiltiem, laipām, mazajiem namiņiem, skulptūrām un žodziņiem. Cietusi visa rekreācijas zona 400 ha platībā. Veicot teritorijas apsekošanu, LVM plānotājs konstatējis, ka bojāti un nogāzti ir vismaz 4 tūkstoši koku. Šobrīd tiek gatavots ciršanas apliecinājuma pieprasījums Valsts meža dienestam," skaidro LVM rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atjaunīgās elektroenerģijas tirgū ienāk jauns spēlētājs – Ziemeļeiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmums Vindr. Kļūstot par vienu no uzvarētājiem Latvijas valsts mežu (LVM) rīkotajā izsolē, Vindr ieguvis tiesības vēja parku attīstībai LVM teritorijās Augšdaugavas novadā.

“Atjaunojamās enerģijas ražošana Latvijā ne tikai pazemina elektroenerģijas cenas visā reģionā un stiprina valsts enerģētisko neatkarību, bet arī veicina tautas labklājību kopumā. Ņemot vērā, ka līdz šim vēja enerģijas parki pārsvarā attīstīti Latvijas rietumu daļā, mēs esam īpaši gandarīti iegūt tiesības savu vēja parku attīstīt Latgales pusē - Augšdaugavas novadā. Tā mēs varēsim īstenot mūsu uzņēmuma solījumu par ilgtspēju veicinošu ieguldījumu vietējā sabiedrībā un veicināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību,” pauž Dmitrijs Guzs, Vindr biznesa attīstības vadītājs Latvijā.

LVM rīkotajā izsolē Vindr ieguvis tiesības vēja parka attīstībai izmantot LVM teritoriju Augšdaugavas novadā 3000 ha platībā. Pirms būvdarbu sākšanas vēl jāveic virkne vides ietekmes un tehnisko pētījumu, kā arī apjomīgu saskaņošanas darbu ar valsts un pašvaldības institūcijām.

Vide

Pētījums: būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai jāsalāgo procesi visā Latvijā

Db.lv,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Mežsaimniecība

Federācija: Laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami

LETA,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.