Sašutuma vētru izraisījis Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā uzsāktais projekts Homeless Hotspots, kura ietvaros bezpajumtnieki pārvērsti par mobiliem Wi-Fi pieejas punktiem, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Reklāmas aģentūra Bartle Bogle Hegarty (BBH) 14 bezpajumtniekiem piešķīra 4G MiFi mobilos maršrutētājus, bet cilvēkiem, kuri vēlas izmantot bezvadu internetu, bezpajumtniekiem jāmaksā divi ASV dolāri par katrām piecpadsmit minūtēm. Apmaksu var veikt dažādi, tomēr ieteikts izmantot PayPal, lai bezpajumtnieki varētu sekot līdzi savām finansēm.

Aģentūra BBH norāda, ka šādā veidā centusies palīdzēt cilvēkiem bez pajumtes un pievērst uzmanību šai sociālajai problēmai. Tāpat BBH uzskata, ka projekts ir «labdarība» un visus ziedojumus, kurus veic lietotāji, saņem bezpajumtnieki.

Tas tomēr nav pārliecinājis kritiķus, kas projektam veltījuši skarbus vārdus un nosaukuši to par «nepieklājīgu» un «nepareizu». Projektā iesaistītie bezpajumtnieki savukārt ir pārsteigi par šādu reakciju. «Viņi dod mums iespēju strādāt. Mēs nodrošinām pakalpojumu sabiedrībai. Tas ir līdzīgi kā personīgs uzņēmums,» CNN pastāstīja viens no projekta dalībniekiem Marks Vests.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Nodokļu administrācijas riska adrešu sarakstā iekļautajās 19 adresēs «dzīvo» 1361 uzņēmums, patversmju adresēs - tikai 50. To rāda Uzņēmumu reģistra dati par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) riskanto adrešu izmantošanu.

Pēc VID sniegtās informācijas, šobrīd riska adrešu reģistrā ir iekļautas septiņas riska adreses, kuras ir sociālajām institūcijām, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas un kuras ir komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adreses, un 12 riska adreses, kurās VID ir konstatējis, ka tajās saimniecisko darbību nevar veikt (juridiskās adreses). Tiesa gan, publiski šīs adreses netiek atklātas.

«Līdz šim esam saņēmuši no VID 19 adreses, kas norādītas kā riska adreses, un tajās šobrīd «mitinās» 1361 uzņēmums, taču tie lielākoties ir uzņēmumi, kuriem nav tā dēvēto patversmju adreses,» stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, kurš atbildīgs par šo jomu.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Rīgas iedzīvotāji regulāri sūdzas par bezpajumtniekiem, kuri traucējot dzīvot «normāliem» cilvēkiem, taču Rīgas Pašvaldības policija (RPP) šajā jautājumā ir bezspēcīga, jo juridiski šie cilvēki neko nepārkāpj. Turklāt tiek norādīts arī uz labdarības un līdzcietības jautājumu, ko nereti piemirstot rīdzinieki, kuriem ir savs mājoklis.

Kā norādīja RPP priekšnieks un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas eksperts pašvaldību policijas jautājumos Jānis Geduševs, policija bezpajumtniekus var tikai paaicināt doties uz patversmi, bet, ja cilvēks to nevēlas, viņš var atteikties. «Un, ja šis cilvēks nav salauzis kādai trepju telpai durvis vai kaut ko piegānījis, bet vienkārši apsēdies un saka, ka atpūšas, un daudziem ir pat pase, aiztikt viņu nedrīkst,» skaidroja Geduševs.

Pavisam nesen RPP un Austrumu izpilddirekcijā saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības un lūgumi savest kārtībā apkārtni ap Rīgas Pareizticīgo Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosteri, kur darbojas zupas virtuve trūkumcietējiem. Iedzīvotāji sūdzējās, ka daudzi trūcīgie, saņemot porciju pie klostera, aiziet nevis uz savu dzīvesvietu, bet pusdieno turpat, tuvāko māju pagalmos, atstājot aiz sevis maisus, papīrus un plastmasas traukus. Vaicāts, ko RPP var atbildēt sūdzību iesniedzējiem, Geduševs atzīst, ka bezpajumtnieki nevienu likumu šajā gadījumā nav pārkāpuši.

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Lai cīnītos ar shēmošanu, VID veidos melno sarakstu ar fiktīvo uzņēmumu amatpersonām, kas nereti mēdz būt bezpajumtnieki

Arvien biežāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem iesniegumus no personām, kas atzīst, ka atbalstījušas fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu. Visbiežāk šīs personas, kuras par noteiktu atlīdzību piekritušas iesaistīties komercdarbībā, lūdzot sociālo palīdzību, konstatē, ka ir iesaistītas fiktīvos uzņēmumos, līdz ar to pabalsts viņiem nepienākas. Toties vēlāk šīs personas ir gatavas atzīt pārkāpumu, lai gūtu iespēju pretendēt uz valsts un pašvaldību pabalstiem.

Šobrīd VID paskaidrojumu reģistrā ir iekļauta informācija par 1635 uzņēmumiem, saistībā ar fiktīvo uzņēmējdarbību. Ar šiem uzņēmumiem 2012. gada desmit mēnešos darījumus 45,5 milj. latu apmērā ir deklarējuši 575 nodokļu maksātāji, tādejādi radot vismaz 11,3 milj. latu zaudējumus valsts budžetam (t.i. pievienotās vērtības nodoklis, kas vai nu nav samaksāts vai arī ir palielināta no budžeta atmaksājamā summa).

Uzņēmumu reģistram nāksies meklēt un pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto amatpersonu adreses neatrodas tā dēvētajās riska adresēs, un, ja atrodas, tad nekavējoties ziņot VID.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» trešajam lasījumam, ko Saeima gatavojas izskatīt jau ceturtdienas plenārsēdē. DB jau rakstīja, ka minētajā likumā tiks iestrādāts tāds jēdziens kā riska adrese, kurā reģistrētā fiziskā un arī juridiskā persona tiktu īpaši uzmanīta. Atbildīgā komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu, kas faktiski Uzņēmumu reģistram (UR) vēl pirms konkrētās juridiskās personas, amatpersonu vai dalībnieku reģistrācijas prasa ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ja tā dēvētajā riska adresē ir plānota reģistrācijai pieteiktas juridiskās personas juridiskā adrese, tās dalībnieka un/vai amatpersonas deklarētā dzīvesvieta.

Operācija Akcents - šādu teju spiegu filmu cienīgu nosaukumu Lielbritānijas dienesti ir devuši operācijai, kuras ideja ir visnotaļ vienkārša - deportēt bez darba palikušos Austrumeiropas iedzīvotājus uz mājām, jo bezpajumtniekus britiem nevajag.

Protams, šajā sakarā varētu sākt diskusiju par to, vai brīvās pārvietošanās princips ES ietvaros attiecas tikai uz strādājošajiem iedzīvotājiem vai arī tiem, kuriem darba nav un kuri tādējādi cer uz zināmu sociālo atbalstu. Tomēr skaidrs ir tas, ka arī Lielbritāniju, kurp daudzi austrumeiropieši, tostarp no Latvijas, ir devušies darba meklējumos, ir skārusi krīze un tās sekas. Respektīvi, darba vietu ir kļuvis mazāk, nekā, piemēram, 2007. gadā, un vietējo bezdarbnieku uzturēšana izmaksā pietiekami daudz, lai domātu, kā atbrīvoties no galvassāpēm par nestrādājošiem ārzemniekiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pēc atkritumu un būvgružu izvešanas vairākus gadus pamestajā graustā Aglonas ielā 35/1 sākušies rekonstrukcijas darbi. Iecerēts, ka bijušajās celtnieku kopmītņu telpās jau nākamā gada vasarā ekspluatācijā nodos sociālo māju ar 216 vienistabas dzīvokļiem, informē Rīgas dome.

Ēkas cokolstāvā durvis vērs Latgales priekšpilsētā lielākais Sociālā dienesta teritoriālais centrs.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks 2014. gadā izsludinātajā konkursā par ēkas projektēšanu un būvniecību uzvarēja būvkompānija Arčers.

Objekta kopējās celtniecības izmaksas ir 3 577 990 eiro, ieskaitot PVN.

Projekts paredz, ka sociālā dienesta teritoriālajam centram atvēlēta vairāk nekā 700 kvadrātmetru platība, bet vienistabas dzīvokļi būs 16 kvadrātmetru lieli.

Māja Aglonas ielā 35/1 tika uzcelta 1967. gadā, tā tika izmantota kā kopmītne vai dienesta viesnīca celtniekiem un ar dzelzceļu saistītu organizāciju darbiniekiem. Pagājušā gadsimta 90. gados šī ēka tika nodota pašvaldības rīcībā, un tajā dzīvojamās telpas tika izīrētas tām personām, kurām pienācās dzīvojamā platība ar daļējām ērtībām. Taču daži ēkas iedzīvotāji un viņu viesi regulāri izdemolēja koplietošanas telpas, padarot tās neizmantojamas, tāpēc tika pieņemts lēmums izvietot no šīs ēkas uz citām dzīvojamām telpām tos īrniekus, kuri maksāja par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt parādnieki tika iztiesāti, un ēka pakāpeniski tika noslēgta, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Tomēr bezpajumtnieki pamanījās tajā iekļūt un vairakkārt sarīkoja ugunsgrēkus. Līdz 2012. gadam, kad tika pilnībā aizmūrēta ieeja namā un pirmā stāva logi, ugunsdzēsēji reģistrējuši vairāk nekā 40 izsaukumus uz Aglonas ielā 35/1.

Divas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde tur aizdomās par krāpšanu, kas veikta trīs gadu garumā, atbrīvotas no apcietinājuma, jo iemaksājušas drošības naudu vairāk nekā 300 tūkst. Ls apmērā. Vēl vienam organizatoram apcietinājums aizstāts ar 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu.

Noziedzīgais grupējums darbojās metāllūžņu jomā, tāpēc var secināt, ka personas, kas iemaksājušas drošības naudu un atbrīvotas no amata, ir metālpārstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki Pjotrs Čerekovs un Deniss Zaicevs.

Par P. Čerekovu iemaksāta tiesas noteiktā drošības nauda 100 tūkst.Ls, bet otra par D. Zaicevu 200 tūkst. Ls apmērā. Viņam piemēroti arī papildu drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tikties ar 23 personām.

Jau iepriekš ziņots, ka VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, šā gada aprīlī apturēja noziedzīga grupējuma, kas vairāk nekā triju gadu laikā veica krāpšanu lielā apmērā Rīgas teritorijā, darbību. Kratīšanu laikā tika izņemti 300 tūkst. eiro un 200 tūkst. ASV dolāru skaidrā naudā (naudai uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā), seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni.

Bezpajumtnieku skaits Dānijā kopš 2009. gada palielinājies par 23 procentiem, atsaucoties uz Dānijas Nacionālā sociālo pētījumu centra sniegto informāciju, vēsta thelocal.dk.

Augošais bezpajumtnieku skaits ir arvien aktuālāka problēma Dānijā, liecina pētījumi.

Saskaņā ar aplēsēm patlaban Dānijā ir 6138 bezpajumtnieki. Tas ir pieaugums par 23 procentiem, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bezpajumtnieku skaits bija 4998.

Lielākais bezpajumtnieku skaita pieaugums reģistrēts vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem - kopš 2013. gada reģistrēts kāpums par 29%.

Lielākā daļa no bezpajumtniekiem ir vīrieši, piektdaļa no visiem bezpajumtniekiem ir ārzemnieki.

Vairākus gadus ilgstošā krīze Grieķijā, iespējams, mainījusi daudzdzīvokļu grausta Prosfygika (Προσφυγικά) likteni. Lai arī iepriekš tika draudēts ar nama nojaukšanu, patlaban tas ir kļuvis apdzīvots, tiesa gan, tajā apmetusies sabiedrības nabadzīgākā daļa, vēsta Reuters.

Prosfygika, mājokļu komplekss Atēnās, 2004. gadā tika atzīts par tik briesmīgu, ka Atēnu Olimpisko spēļu laikā tas tika apklāts ar lielizmēra «palagu». Patlaban tajā dzīvo ne vien bezpajumtnieki un narkomāni, bet arī imigranti no Irānas, kas caur Grieķiju cer ieceļot Ziemeļeiropā, ziņo Reuters.

Nevalstiskās organizācijas ir aplēsušas, ka sešu gadu laikā, kopš sākusies krīze, bezpajumtnieku skaits Grieķijā ir pieaudzis līdz 20 tūkstošiem.

20. gadsimta 20. gados ēku komplekss tika izbūvēts bēgļiem, kas ieradās valstī pēc Grieķijas un Turcijas jeb tā dēvētā Mazāzijas kara.

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Kamēr Latvijā tiek lemts par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā jau ir dzīves realitāte. Kā pārliecinājās biznesa portāls db.lv, arī Valkas iedzīvotāji dodas uz kaimiņpilsētu Valgu, lai Igaunijā iegādātos dzērienus, kuriem ir īpaši marķējumi, un pēc tam tukšos dzērienu iepakojumus nodotu pudeļu automātos.

Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, taču iespējams ievietot arī stikla pudeles un skārdenes, par katru atgūstot 10 centus. Valkas iedzīvotāji norāda, ka pilsēta no plastmasas pudelēm ir kļuvusi tīrāka, bet savu darbu paveicot arī bezpajumtnieki.

Valkā dominē viedoklis, ka šāda sistēma ir laba un ieviešama arī Latvijā. Kopš izmēģināta igauņu sistēma, iedzīvotājiem vairs prātā nenākot doma tukšo taru izmest atkritumos.

Kā novēroja db.lv, arī dažos Valkas veikalos nopērkami dzērieni iepakojumos, kurus iespējams nodot Igaunijā ieviestajos automātos. Lai automāts pudeli vai skārdeni ņemtu pretī, uz tās ir jābūt «īpašajam» simbolam (skat.fotogrāfiju zemāk).

Pie Maxima lielveikala atkritumu konteineriem Kauguros regulāri «dežurē» sudrabkrāsas džips vai baltas krāsas kravas busiņš. Tajos esošie cilvēki, kas neizskatās pēc trūcīgiem, savāc konteineru saturu, vēsta raidījums Bez Tabu.

Pēc guvuma šie cilvēki dodas tad, kad konteineros atkritumus tikko izmetis veikala darbinieks. Atkritumu vācējs esot skaidrojis Bez Tabu, ka veikala atkritumus vācot «sunim», tomēr raidījuma aptaujātie kaimiņi apgalvo, ka vīrietim neesot suņa. Vīrieša iztikas avots esot metāllūžņu pieņemšana un tālākpārdošana.

Tādējādi nav izdevies noskaidrot, kam paredzēts no Maxima atkritumu konteineriem izņemtais saturs.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris solījis, ka tiks pārbaudīts, kāpēc radusies tāda interese par šiem konteineriem, kā arī tiks veiktas nepieciešamās preventīvās darbības. Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidroja, ka šādiem konteineriem ir jābūt slēgtiem. Viņa arī atzina, ka, piemēram, bezpajumtnieki liek lietā izdomu, lai piekļūtu izmestajiem produktiem.

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots kopš 2014. gada izveidojis savu biroju.

Uzņēmuma direktors Jānis Gāga teic, ka ūdenstornī izveidot biroju bijusi viņa ideja. «Tornis iepriekš bija pamests un tajā sāka iemitināties pat bezpajumtnieki. Padzirdēju, ka par šo torni parādījusies ārvalstu investoru interese, tāpēc nolēmu, ka apsaimniekosim šo ēku paši,» atceras J.Gāga.

Ūdens rezervuārs tika demontēts un viena daļa tornim tika piebūvēta klāt. Biroja izveidē kopumā tika investēti 400 000 eiro, no tiem aptuveni 20 000 eiro izmaksāja lifts. Lai gan tornis ekspluatācijā nodots 1957. gadā, J.Gāgas ieskatā tas bijis labā stāvoklī gan no būvniecības, gan drošības viedokļa.

Projekts īstenots, piesaistot arhitektu Vari Rungēvicu, kura galvenais uzdevums bija ēku saplānot tā, lai tajā pietiktu vietas visiem 38 uzņēmuma darbiniekiem. Lai gan uzdevums nebija viegls, tomēr ir ieguldīts liels darbs un rezultāts ir sasniegts. «Apstākļi ir nesalīdzināmi ar to, kādos strādājām līdz šim, piemēram, iepriekšējās telpas bija 250 kvadrātmetru lielas, bet šīs - 400,» stāsta SIA «Saltavots» direktors.

Pirms mēneša Finanšu policija atklājusi 12 cilvēku grupu, kas tiek turēta aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu 6 miljonu latu apjomā. Krāpniecības shēmas centrā ir viens no lielākajiem Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem Dīlers, kas piegādājis alumīnija izstrādājumus pat vācu auto koncernam BMW.

Par līdzdalību krāpniecībā aizdomās tiek turēts arī bijušais Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks Edgars Puķītis. No Puķīša, kurš šobrīd ir uzņēmējs, Dīlers iepircis iekārtas alumīnija pārstrādes modernizācijai. Puķītis savu vainu noliedz. Viņš esot Dīlers piegādājis iekārtas no ASV 3 miljonu latu vērtībā un varot to pierādīt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Dīlers ir ceturtais lielākais uzņēmums savā nozarē un izgatavo alumīnija sakausējumus. Ražotne pieder plašākai sabiedrībai nezināmiem uzņēmējiem - Pjotram Čerekovam un brāļiem Zaiceviem – Denisam un Sergejam. Firmas apgrozījums pērn strauji audzis, pārsniedzot 23 miljonus latu. Darbības nodrošināšanai piesaistīta arī Eiropas struktūrfondu nauda.

No 2013. gada uzņēmumu vadītājiem ir jārēķinās, ka par atsevišķiem pārkāpumiem viņus var sodīt ar liegumu ieņemt valdes locekļa amatu.

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai arī šo ideju – atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus valdes locekļiem vai pat atņemt tiesības uz visu veidu komercdarbību – daudzi uzņēmēji apsveic, jo tādējādi tiek cerēts ierobežot fiktīvo uzņēmumu saimniecisko darbību, kur bezpajumtnieki ir valdes locekļi, tomēr tiek paustas bažas par šāda soda piemērošanu.

«Zinot ierēdņu likumu interpretēšanas metodes, rodas bažas, vai nenonāksim situācijā, kad par maznozīmīgiem pārkāpumiem tiks liegta iespēja vadīt uzņēmumu turpmākos trīs gadus ierindas uzņēmējam? Un vai šo iespēju kāds neizmantos, lai piespiestu uzņēmēju, piemēram, nevis iet uz tiesu un cīnīties par nepareizu nodokļu aprēķinu auditā, bet slēgt izlīgumu?» retoriski jautā Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Blondais grēks, Dūrainis, Sazobe un Aklais randiņš – šie ir tikai daži no mazās alus darītavas Viedi ražoto alu nosaukumiem

Brūzis savu darbību sāka pirms aptuveni trīs gadiem; līdz šim tur dienas gaismu ieraudzījuši 14 alus veidi, bet, lai līdz tiem nonāktu, uzņēmuma tehnologs veicis vismaz 400 vārījumus. «Tehnologs Linards Dzērve izstrādā receptūru, un es to pielāgoju alus darīšanai lielajos katlos. Jābūt kā juvelierim, jo, lai dabūtu īsto garšas kombināciju, svarīga ir ikkatra nianse – ūdens, apiņi, ieraugs. Alus ir dzīvs, un ar to jārunā, jāauklējas. Tas ir cimperlīgs, līdz ar to izcilu rezultātu sekmē precīzs darbs,» stāsta alus darītavas Viedi aldaris Ilvars Grēns.

Pašam un citiem

Alus darītavas Viedi īpašniekam Raimondam Zabarovskim ideja par alus darīšanu radās pirms trim gadiem, kad viņš uz savām kāzām vēlējās pagatavot īpašu alu. «Tā iepriekš nebija mana aizraušanās, bet zināju, ka vecaistēvs savulaik ir to brūvējis. Domāju, ka gan jau viņš atcerēsies, stāstīs man un es darīšu. Kad sāku interesēties, ko tur visu vajag, tas man šķita pārāk sarežģīti. Uzrunāju mājbrūvētāju Linardu Dzērvi, kurš uztaisīja manām kāzām alu, kas visiem garšoja. Kad vedu atdot atpakaļ muciņas, ar viņu sāku runāt un prasīt, kādēļ šāds alus nav pieejams veikalā. Viņš man uzskaitīja vairākus šķēršļus, kādēļ to nevar darīt lielākā apjomā. Es ātri sapratu to, ka tās lietas var atrisināt,» atminas R. Zabarovskis.