Papildu prasības pašmāju «ofšoru» - bomžu reģistrācijai par uzņēmuma īpašniekiem un amatpersonām ir palielinājis šādas kategorijas personu importu no trešajām valstīm.
Finanšu noziegumu apkarošanas rezultāti rāda, ka laika periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam atklāti 53 organizētās noziedzības grupējumi, un tas esot daudz, atzīst Valsts ieņēmumu (VID) dienesta vadītāja Nelija Jezdakova. Viņa arī norādīja, ka tendences noziedzīgajā vidē parādot, ka fiktīvo uzņēmumu amatpersonas kļūst izglītotākas un sagatavotākas, izmanto lielus taksācijas periodus, tāpēc tas apgrūtina VID darbu, kā arī paplašinās skaidras naudas izņemšanas teritorija. Kā vēl vienu tendenci N. Jezdakova min: «Pārreģistrē uzņēmumus uz ārvalstu fiziskajām personām. Ja agrāk pārreģistrēja uz bomžiem, tad šobrīd jau uz ārvalstniekiem, lai būtu drusku grūtāk viņus apkarot. Kā arī tiek izmantoti modernie saziņas līdzekļi, jo ne tikai mēs viņus noklausāmies, bet arī viņi mūs klausās.» Lai gan joprojām ir aktuāli uzņēmumus reģistrēt uz bezpajumtnieku vārda, arī VID Finanšu policijas pārvalde atzīst, ka šobrīd parādījusies jauna tendence, proti, uzņēmumi tiek pārreģistrēti uz ārvalstu fiziskām personām. Pārvalde norāda, ka atklātajās noziedzīgajās shēmās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu ieņēmumu jomā, ir jauna tendence, ka uzņēmumi tiek reģistrēti uz personām no trešajām valstīm, piemēram, afgāņiem un uzbekiem, ar kurām ir apgrūtināta informācijas apmaiņa un sadarbība. «Finanšu policijas pārvaldes rīcībā nav precīzas šāda veida statistikas par uzņēmumu amatpersonām, taču tā ir pieejama LR Uzņēmumu reģistrā,» piebilst VID.
DB jau vairākkārt rakstījis par situācijām, kad patiesie darījumu shēmu organizētāji vēlas saglabāt savu inkognito, tādēļ reizēm izmanto arī nozaudētu (nozagtu) pasu personāžus, bet visbiežāk «darbiņam» un iespējamai atsēdēšanai cietumā «piesaista» bezpajumtniekus. Viņi par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību ļauj izmantot savu pasi vai paraksta kādus dokumentus un kļūst vai nu par jaundibināta uzņēmuma īpašnieku un amatpersonu vai arī «nopērk» upurēšanai paredzēto uzņēmumu no tā īpašnieka, tādējādi kreditoriem, tostarp valstij samazinot cerības atgūt nesamaksātos parādus.
Lai arī šobrīd vietējie ofšori - bomži - tiek apgrūtināti ar papildu prasībām un pastāv risks, ka tie varētu «izpļāpāties», jo kādu no izpildītājiem tak būs redzējuši, tad arvien izdevīgāk esot izmantot ārzemniekus, jo īpaši no valstīm vai teritorijām, no kurām ļoti ātri nav iespējams iegūt apstiprinājumu par to, ka konkrētā persona vispār eksistē un vai patiešām vēlas dibināt (vai iegādāties) uzņēmumu Latvijā. Lai arī «imports» izmaksā dārgāk, tomēr šķiet, ka tas ir drošāks un līdz ar to arī esot mazāks «iekrišanas» risks. Tomēr, cik plaša ir šāda ārzemnieku izmantošana nav skaidrības. Šāda situācija arī spiež saskarties ar aizdomu ēnu reālajiem uzņēmējiem no tām valstīm, kuras tiek minētas kā zicīpašnieku vai zicvadītāju izcelsmes valstis.