Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.

Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi konkursu uz Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vadītāja amatu, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājam jāizplata informācija ASV kompānijām par Latvijas tautsaimniecību, nozarēm, uzņēmējdarbības vidi, Latvijas uzņēmumiem un to precēm, sadarbības iespējām. Vadītājam jāpiedalās investīciju piesaistes stratēģijas īstenošanā, kā arī jāsniedz Latvijas uzņēmējiem informācija par ASV kompāniju pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem.

Pārstāvniecības vadītājam arī jāorganizē ASV kompāniju vizītes Latvijā un Latvijas uzņēmēju vizītes ASV, jāsniedz atbalsts biznesa kontaktu dibināšanā, jāorganizē Latvijas uzņēmumu produktu virzīšana ASV tirgū, jāmeklē un jāuzrunā potenciālie sadarbības partneri, kā arī jāorganizē ārējā mārketinga pasākumi ASV.

Pagājušajā gadā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts palielinājās līdz 749,1 miljonam eiro jeb 3,1% no IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā tekošā konta deficīts bija 542,7 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.

Lielāku tekošā konta deficītu nekā 2013. gadā noteica transporta pakalpojumu eksporta vērtības sarukums. To galvenokārt izraisīja transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi. 2014. gadā nedaudz saruka ES fondu līdzekļu ieplūdes un palielinājās ES budžetā veicamās iemaksas.

Latvija 2014. gadā kopumā tekošajā kontā un kapitāla kontā no ES fondiem saņēma 1,047 miljardus eiro jeb 4,4% no IKP. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī ES fondu līdzekļu ieplūdes caur kapitāla kontu ilgtermiņa investīcijām.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,0 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,0 % un importa vērtībai – par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 790,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 973,5 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8 % (2016. gada jūnijā – 45,3 %).

Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. eiro

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 14,8 milj. eiro jeb 10,2 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 10,6 milj. eiro jeb 15,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports samazinājās par 10,6 milj. eiro jeb 15,0 %, augu valsts produktu eksports saruka par 8,2 milj. eiro jeb 30,4 %, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports palielinājās par 29,8 milj. eiro jeb 54,2 %.

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir bijusi tuvu Finanšu ministrijas (FM) prognozēm. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 1,9%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tas pieaudzis par 0,3%. Tas vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, Krievijas ekonomikas kritumu un Krievijas noteiktās sankcijas. Salīdzinājumam - ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā (ES) šā gada pirmajā ceturksnī bija 1,4%, savukārt eirozonā tikai 1%. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme saglabājas virs ES vidējās izaugsmes.

No nozaru viedokļa būtiskākais faktors, kas ir sekmējis ekonomikas izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī, ir ražošanas atjaunošana AS KVV Liepājas metalurgs. Lai gan ražošana tika atjaunota tikai februāra beigās un tikai daļējā apjomā, tam jau ir jūtama ietekme uz apstrādes rūpniecības izlaidi, kas šā gada pirmajā ceturksnī augusi par 4,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Bez apstrādes rūpniecības no nozarēm izaugsmi veicinājušas arī pakalpojumu nozares un mazumtirdzniecība. Salīdzinājumā ar 2014. gadu izlaide finanšu un apdrošināšanas darbībās augusi par 15,7%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos par 5,7%, un mazumtirdzniecībā par 8%. Savukārt zemais pieaugums tirdzniecībā 0,6% apmērā skaidrojams ar samazinājumu vairumtirdzniecībā un autotransporta tirdzniecībā. Kopumā šīs tendences liecina par stabilu iekšējā patēriņa pieaugumu, ko nodrošina pieaugošā darba samaksa un bezdarba mazināšanās.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Rezervācijai atvēlētās jaunās monētas Zeme tika rezervētas mazāk nekā minūtes laikā, informē Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Rīt tirdzniecībā nonāks lielākā daļa no pirmajā kārtā kaltajām monētām.

Monētas kopējā tirāža ir 5000, tajā skaitā, šonedēļ pie pircējiem nonāks nepilni 2000 monētu (gan rezervācijā, gan rīt tirdzniecībā), bet nākamās monētas pie pircējiem nonāks tuvāko mēnešu laikā. Monētas tirāža tiek pārdota vairākās daļās atbilstoši kalšanas grafikam. Lai pēc iespējas plašāks interesentu skaits varētu nopirkt monētu, pirmajai tirāžas daļai noteikts iegādes limits – divas monētas vienam pircējam.

Kolekcijas monēta "Zeme" ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.