Jaunākais izdevums

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

Liek divnieku

"Valdība neko nav izdarījusi, tā vienkārši ir eksistējusi un turpinājusi īstenot apšaubāmos postulātus saistībā ar inflāciju," dusmīgs ir a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs, ekonomikas doktors Iļja Gerčikovs. Viņaprāt, šai valdībai vajadzēja labot iepriekšējās valdības neapdomīgos lēmumus, un to nedarot, ir pasliktinājusi ekonomisko situāciju valstī. I. Godmaņa vadītā valdība tieši tāpat kā iepriekšējā nesaprotot inflācijas cēloņus. "Apturēt dzīvojamā fonda būvniecību, nosakot pirmo iemaksu 10 % apmērā un radot psiholoģiskus šķēršļus, bija liela muļķība," pārliecināts ir I. Gerčikovs. Tā vietā jaunai valdība vajadzējis izvērtēt kredītus un nodalīt hipotekāros kredītus no patēriņa kredītiem, un atdzīvināt būvniecības nozari, kas ir piebremzēta, jo hipotekārajiem kredītiem nekāda sakara ar inflāciju nebija, uzsver I. Gerčikovs. To rāda arī pašreizējie dati, kad būtiski saruka būvniecība un ar to saistītās nozares, kas cieš zaudējumus, bet inflācija turpina savu uzvaras gājienu. Tā vietā valdībai, pēc I. Gerčikova domām, vajadzēja veikt pārtikas preču cenu monitoringu, kas bija būtisks inflācijas dzinējspēks. "Ekonomikas pārkaršana bija izdomāta, jo nekādas pārkaršanas nemaz nebija, bet tagad ekonomikas lejupslīde radīs lielas problēmas, it īpaši, ja pārliecības par rītdienu nav ne iedzīvotājiem, ne arī daudziem uzņēmējiem," secina I. Gerčikovs.

Turklāt vajadzēja veikt Latvijā ieplūstošās naudas monitoringu, jo vairums no tās nebija vērsta uz mājokļu vai kādas ražošanas nozares attīstību, bet gan uz biroju, veikalu būvniecību. "Esam nonākuši situācijā, kad trūkst ideju un Eiropa nevēlas piešķirt naudu, kaut arī vajadzēja šo Eiropas naudu novirzīt ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, tādējādi samazinot energoresursu patēriņu," norāda I. Gerčikovs.

Pārāk īss laika sprīdis

Faktiski 100 dienas nav nemaz tik liels laika sprīdis, lai tajā varētu kaut ko būtisku paveikt, tāpēc I.Godmaņa valdība cīnījās ar A. Kalvīša valdības atstāto mantojumu - inflācijas apkarošanas plānu, jau sākot domāt par tā mīkstināšanu, jo tas nosēdinājis ekonomikas izaugsmi. Valdībā turpinājās diskusijas par to, kā risināt Lattelecom privatizācijas jautājumu, līdz pat Saeimai aizgāja diskusija par to, ar kādiem energoresursiem darbināma elektrostacija ir jāceļ - ar gāzi vai ar cieto kurināmo, vai abas divas.

Tieši šie būtiskie jautājumi bija galvenie, vismaz redzamākie valdībā iekļuvušo partiju atšķirīgā nostājā. Tika aktualizēts jautājums par ES struktūrfondu apguvi un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu. Karsts kartupelis bija arī pašvaldību reforma, vēlme atlaist Ķekavas pagasta padomi, tādējādi parādot pārējo pašvaldību deputātiem, kas būs, ja ignorēs valdības aizrādījumus.Valdība ir akceptējusi tā dēvēto rīcības plānu, kurā ir sadalīti pienākumi katrai ministrijai, kas ir jāizdara un tikai pēc kāda brītiņa redzēs, kā tad ministrijas ir paveikušas tām uzticētos darbus. Kā viens no klupšanas akmeņiem tiek minēts tas, ka valdībai būs jāizvēlas - samazināt budžeta pārpalikuma prognozi vai apcirpt budžeta tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jaunums Baltijas autorallijā – Ford Fiesta R2

,10.08.2009

Ford Fiesta R2 prezentāciju apmeklēja vairāki Latvijas vadošie autosportisti, ieskaitot pērnā gada N3 klases čempionu Uldi Briedi, kā arī šī gada Latvijas N3 klases čempionāta līderu trijnieku Zigurdu Kalniņu (attēlā), Jāni Fārenhorstu un Ivo Priedīti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Talsu apkārtnē Latvijai tika prezentēta Ford Fiesta R2 rallija automašīna. Šis automobilis rallija trasēs aizstās Eiropā populāro Ford Fiesta ST, kas guvusi daudz uzvaru nacionālajos N3 klases čempionātos.

Jaunais R2 modelis, kura bāze ir jaunākās paaudzes Ford Fiesta ar 1.6 litru benzīna dzinēju, ir daudz sportiskāks un arī ātrāks par iepriekš izmantoto Ford Focus ST. Paredzams, ka jau no nākamā gada šo automašīnu sacensībām izmantos dažādu grupu un interešu rallija braucēji - jaunie sportisti, kuri uzsāk savas gaitas rallijā, pieredzējušie rallisti ar augstām sportiskām ambīcijām, kā arī hobija klašu braucēji visā Eiropā.

Ford Fiesta R2 vēlreiz pasvītro Ford ilggadējo saistību ar ralliju un pasaules trešā lielākā auto ražotāja vēlmi savu ilgtermiņa stratēģiju motoru sportā balstīt tieši uz šo sporta veidu. Tikai pusotru nedēļu atpakaļ Ford paziņoja par savu vēlmi startēt pasaules rallija čempionātā vismaz nākamos divus gadus. Tāpat tika paziņots, ka rallijam izmantotā automašīna būs jaunās paaudzes Ford Fiesta – pasaules čempionāta ātrākajā (WRC) klasē šis auto debitēs 2011. gadā, bet pasaules junioru čempionātam piemērotā Ford Fiesta R2 iegādājama jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Ivars Godmanis, tiekoties ar koalīcijas partijām, nācis klajā ar plānu, kas budžetā ļaus ietaupīt 30 miljonus latu.

Ar tādu paziņojumu pēc minētās tikšanās klajā nācis premjers. Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes reformu nevarot stiept 3 gadu garumā kā bija domāts iepriekš. Tāpēc, piemēram, valsts aģentūru apvienošanai jānotiek jau līdz gada vidum.

«Tās aģentūras, kas saņem valsts budžeta finansējumu zem 30%, varētu tikt pārveidotas par valsts SIA. Tādu aģentūru ir ap 15. Pārējās būs jāapvieno,» tā I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājams, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājai Valentīnai Andrējevai savā atbildīgajā darbā izdosies nopelnīt vēl vairāk nekā pērn, kad viņa saņēma rekordlielas prēmijas: izrādās, šogad viņai noteikta nevis 5 000, bet pat 5 500 latu mēnešalga, kas ir vairāk nekā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam kopā, ziņo Apollo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neliels kritums vienīgi Rīgas biržā

Žanete Hāka,10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas aizvadīja uz pozitīvas nots, un nelielu kritumu piedzīvoja vienīgi OMX Riga indekss.

OMX Baltic Benchmark pieauga par 0,19% līdz 621,09 punktu atzīmei. Starp Baltijas biržām straujākais kāpums bija vērojams NASDAQ OMX Vilnius, kuras akciju indekss palielinājās par 0,23% līdz 415,93 punktiem. OMX Tallinn pieauga par 0,11% līdz 819,36 punktiem, savukārt OMX Riga indekss samazinājās par 0,02% līdz 449,77 punktu atzīmei.

Tirdzniecības apgrozījums Baltijas Oficiālajā un Otrajā sarakstā otrdien bija lielāks nekā iepriekšējās dienas, sasniedzot 821,7 tūkstošus latu. Kā jau ierasts, pirmo trijnieku, skatoties pēc aktīvākās tirdzniecības, ieņēma Igaunijas biržā kotēto uzņēmumu akcijas. Tā azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akciju tirdzniecības apgrozījums sasniedza 180 tūkstošus latu, vērtspapīra cenai pakāpjoties par 0,53%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiek preses konference, kurā Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis ziņos par paveikto pirmajās 100 dienās.

Uz šo preses konferenci dosies arī laikraksta Dienas bizness žurnālists, kurš izvēlēsies labāko jautājumu no Db.lv lasītāju komentāriem un uzdos to I. Godmanim.

Paldies visiem, kas uzdeva savus jautājumus Ivaram Godmanim. Jautājumi ir nosūtīti laikraksta Dienas bizness žurnālistam, kurš arī izvēlēsies, kuru uzdot premjerministram.

Pēc preses konferences I. Godmaņa atbilde tiks publicēta biznesa portālā Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

picturegallery.f76b6797-a025-46ff-bdd7-f860ad4f7395

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidents Ivaram Godmanim stingri turas pie savas prognozes un uzskata, ka gada beigās Latvijā inflācija būs zem 10% robežas. I. Godmanim pēdējie inflācijas rādītāji nav pārsteigums, un viss notiekot pēc viņa prognozēm. Aprīļam kāpums saistīts ar elektroenerģijas tarifu palielināšanos, raksta laikraksts Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Nevar gāzt valdību, nezinot, kas būs rīt

Madara Fridrihsone, Db,04.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas Saeimas frakcija šodien balsos pret neuzticības izteikšanu Ivaram Godmanim, jo nav skaidrs, kas būs rīt un kas nāks šīs valdības vietā, Saeimas ārkārtas sēdē debatēs, debatējot par I. Godmaņa demisijas pieprasījumu, paziņoja Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

M. Kučinskis uzsvēra, ka Tautas partijas atbalsts I. Godmanim šodienas balsojumā vēl nenozīmē, ka Tautas partija ir atteikusies no prasības reformēt valsts pārvaldi, samazināt ministriju skaitu un paplašināt valdošo koalīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JL: Godmaņa valdības 100 dienām nav pozitīva rezultāta

,11.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim par Ministru kabineta simts dienās paveikto, norādot, ka valdības darbam šajā laikā nav bijis pozitīva rezultāta.

Pieprasījumā premjeram JL norāda uz vairākiem notikumiem, kas liek apšaubīt šīs valdības spēju darboties. Inflācijas līmenis ir sasniedzis 16,8%, VAS Latvijas Pasts ir iestājusies faktiska maksātnespēja, taču satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sācis rīkoties tikai tad, kad kļuvis skaidrs, ka uzņēmums nespēs izmaksāt saviem darbiniekiem algas. Koalīciju veidojošajām partijām ir acīmredzama nevienprātība Administratīvi teritoriālas reformas jautājumos, kas apdraud veiksmīgu reformas īstenošanu un sekmīgu 2009.gada pašvaldību vēlēšanu norisi. Valdība vairākas reizes ir nesekmīgi mēģinājusi vienoties par SIA Lattelecom atsavināšanas modeli, pieprasījumā norāda JL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis: lidojot uz Gruziju, lēmumu pieņēma pilots, nevis Kačiņskis

Agnese Margēviča,11.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

picturegallery.aaa8b81d-90bd-4df8-a636-a5777505e141

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslu ieliek biznesa rāmītī – šādi var raksturot radošās telpas Ideju bode darbību. Veikala īpašniece Krista Kalnarāja cenšas atspēkot šādu raksturojumu par uzņēmumu. Taču visa saruna liecina, ka viņa zina, ko sagaida no māksliniekiem un amatniekiem, kuru darbus pieņem tirgošanai: darbiem ir jāpatīk viņai pašai. Tas nozīmē, ka patiks vēl kādam. Ideja par biznesa rāmi viņai īsti nepatīk, jo pircēji pirmkārt tiek aicināti uz Liepājas radošo telpu Ideju bode apskatīt pārdošanai izliktos darbus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vēl K. Kalnarājai ir skaidrs, ka mūsdienās pircējs pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas «aiz tā visa stāv».

«Viss obligāti nav jāpārdod. Es varu ieteikt, ko var labāk pārdot, ko grūtāk. Esmu starpnieks starp mākslas darba radītāju un potenciālo īpašnieku. Es abām pusēm mācu saprast vienai otru. Ja mākslinieks grib no sava talanta izdzīvot, ir jāatrod balanss un kompromiss ar pircēja vēlmēm. Ne vienmēr pietiek apmierināt savas ambīcijas. Jārēķinās, ka darbs ne vienmēr būs pārdodams,» pauž K. Kalnarāja. Ja mākslinieks nerēķinās ar pircēju, tad bieži vien nonāk uz nabadzības sliekšņa. Nodeva mākslai ir radīt arī tādus darbus, kurus varēs pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercijas platforma Inselly palīdz izveidot internetveikalu un tirgoties bilžu sociālajā tīklā Instagram, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Jebkurš Instagram lietotājs var izveidot pilnvērtīgu internetveikalu, kas piemērots lietošanai mobilajās ierīcēs, un tirgoties gan Instagram, gan citur internetā,» stāsta Ksenija Rostova, SIA Inselly vadītāja. Skaidrojot, kā notiek tirdzniecība, izmantojot Inselly, viņa teic, ka pie katras bildes, kur redzama lieta, ko kāds vēlas pārdot, ir apraksts un papildu tēmturis #inselly, kas nodrošina to, ka Inselly sistēma automātiski paņem šo bildi, ieliek platformā un izveido internetveikalu. Tirgotājam atliek ieiet Inselly mājaslapā, ielogoties ar savu Instagram lietotājvārdu un paroli un noteikt cenu. «Iepriekš, lai ieliktu saiti uz preci, pārdevējam vajadzēja savu e-veikalu. Ir jāzina, kā to izdarīt, un tam nepieciešami līdzekļi. Parasti pārdevēji ieliek bildi ar informāciju par konkrētās lietas cenu, norādot, – ja ir interese, rakstiet e-pastu vai atstājiet Paypal adresi un mēs nosūtīsim rēķinu. Tas ir roku darbs, kas aizņem daudz laika,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv,31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tuvredzība - Vai partneru «uzmešana» ir vienīgais veids kā veiksmīgi strādāt Latvijas biznesa vidē?

Inese Andersone, GatewayBaltic direktore,24.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru