"Nākamie mēneši būs grūti un sabiedrībai ir jāieslēdz izdzīvošanas instinkti, lai šajā situācijā izdzīvotu," intervijā laikrakstam Diena sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Atbildot uz laikraksta Diena jautājumu: "Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam bija jūsu neatkarīga izvēle, kaut koalīcija, arī Godmaņa pārstāvētā LPP/LC atbalstīja TP kandidātu Edgaru Zalānu. Vai jūs esat apmierināts ar Godmani kā krīzes situācijas premjeru?", V. Zatlers saka:

"Pilna Godmaņa valdības atskaite par pirmajām 100 dienām būs 14.aprīlī. Tad mēs zināsim izmērāmus ekonomiskos rādītājus, kādi ir mūsu valstī par gada 1.ceturksni un, balstoties uz šo datu analīzi, valdība dos nākošo trīs vai sešu mēnešu prognozi.

Šajā ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal nekristu emocijās, labi, slikti, patīk, nepatīk. Mums ir valdība, kas paskaidros, ko viņa darīs tālāk, lai situāciju uzlabotu. Šī ir pirmā valdība, kas pati ļoti vēlas parādīt savus darbus. Godmaņa kungs ir gatavs ne tikai rakstiski iesniegt Valsts prezidentam un Saeimai atskaiti par 100 dienām. Viņš ir gatavs to paust publiski Saeimā. Šeit mums ir viens cits traucēklis. Tas, ka Saeima nespēj nodrošināt viņiem mutisku uzstāšanos garāku par 5 minūtēm, lai varētu ziņot par savu darbu. Nu tas ir drusku tā ironiski."

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

Gan Tautas partija, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK informēja, ka rīt, 4. februārī pret Godmaņa valdību nebalsos.

Līdz ar to līdzšinējā valdība varēs turpināt darbu. «Tā kā zemnieku prasības ir uzklausītas, ZZS rīt pret Godmaņa valdību nebalsos, kā arī savus ministrus no valdības neatsauks,» tā Db pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā Db 2. februārī jau rakstīja, arī Tautas partija pēc saviem pagājušās piektdienas paziņojumiem, ka valdība kļuvusi rīcībnespējīga, tomēr lēmusi par atbalstu Godmaņa valdībai. Atbalstu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai Db pauda arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. «Sarežģīto situāciju nedrīkst vēl vairāk pasliktināt, tāpēc valdībai darbs ir jāturpina,» tā M. Grīnblats. Koalīcijas partiju viedokļi gan pagaidām vēl atšķirās gan savā starpā, gan no premjera Ivara Godmaņa viedokļa, kādā veidā būtu veicama valsts pārvaldes un ministriju reforma, taču pagaidām tas nav iemesls, lai līdzšinējo premjeru gāztu.

Atskaitoties par valdības pirmajās 100 dienās paveikto, premjers Ivars Godmanis piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar valdības rīcības plānā minēto darbu progresu. Iepazīstoties ar valdības deklarāciju, plānu un šo dokumentu, var izteikt vairākas atziņas.

Pirmkārt, šajā valdībā darba plānošana notikusi apbrīnojami strukturēti, sabiedrībai sniedzot iespēju sekot līdzi ieplānoto un faktiski risināto jautājumu progresam. Šī valdība vispirms piedāvāja dokumentu ar iecerēto darbu strukturētu sarakstu – valdības deklarāciju. Pēc valdības apstiprināšanas tika radīts rīcības plāns. Pēc tā var izsekot, vai solījumiem, kuri bija minēti deklarācijā, ir ieplānota atbilstoša rīcība, turklāt – ar atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Savukārt ar Godmaņa kunga viedokli par pirmajos trīs mēnešos paveikto var iepazīties valdības 100 dienu atskaitē. Turklāt visos trijos dokumentos būtiskākie punkti ir savstarpēji izsekojami. Līdz ar to var teikt, ka pirmo reizi man zināmajā valsts vēsturē radīta saprotama un izsekojama valdības darāmo darbu atskaite.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Saeima šovakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Par nobalsoja 40 deputāti, pret - 51, bet atturējās viens Saeimas deputāts.

"Man nav tādas ambīcijas nosēdēt krēslā par visu varu," tā I. Godmanis, uzsverot, ka arī nākamajai valdībai būtu jāīsteno Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuru realizēt valdība apņēmusies, lai saņemtu ekonomikas stabilizēšanai nepieciešamos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.

Turklāt arī jaunajam premjeram un valdībai nāktos izturēt daudzus sitienus, bet ir jautājums, vai atradīsies daudzi pretendenti, kas to spēs, norādīja I. Godmanis, piebilstot, ka opozīcijas rindās viņš tikai par vienu cilvēku zina, ka viņš spētu izturēt šos sitienus - tas esot Jaunā laika pārstāvis Einars Repše.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

Uz LTV1 raidījuma de facto jautājumu: "Vai jūs plānojat atgriezties politikā?", Andris Šķēle šovakar atbildēja: "Es neplānoju ieņemt kādas amatpersonas statusu Saeimā, valdībā. Ja es esmu noderīgs un būšu vajadzīgs Tautas partijai, es vienmēr būšu gatavs to darīt. Jūs zināt, es esmu ļoti atbildīgs cilvēks vienmēr bijis, bet es šobrīd neredzu savu vietu, ja tā var teikt, amatpersonas statusā politikā."

Atbildot uz jautājumu: "Jau veidojot Godmaņa valdību, tas tika minēts kā īstermiņa projekts. Dažādi iemesli tika minēti, kāpēc tā. Kāda ir jūsu versija par to, cik ilgi Godmaņa valdībai vēl ir atlicis strādāt?", A. Šķēle sacīja:

"Godmaņa kunga profesionalitāte un pieredze dod, protams, viņam diezgan lielu iespēju strādāt ilgtermiņā. Bet man jāsaka, ka, protams, partijai, kurai ir desmit vietas, tikai desmit balsis Saeimā - man liekas, ka tas skaitlis ir apmēram desmit - tas nav pārāk daudz. Šī valdība ir veidota, lai veiktu arī noteiktus svarīgus pārkārtojumus valstī. Viens no tiem ir reģionālā reforma, kura vienreiz būtu jāpabeidz, jo reforma jau turpinās septiņpadsmit gadus. Ja neviens no tādiem būtiskiem uzstādījumiem valdības deklarācijā netiks realizēts, tad, protams, man šķiet, ka tā nebūs valdība, kas strādās ļoti ilgi. Bet man nav pamata šobrīd izdarīt kādus secinājumus, ka Godmaņa kungs negribētu pildīt savas valdības deklarāciju."

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

"Šobrīd iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda bijušais politiķis Edvīns Inkēns.

E. Inkēns norāda, ka runas par Godmaņa nomaiņu varētu būt parādījušās saistībā ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, jo uz pašvaldību vēlēšanām labāka starta situācija vienmēr ir partijai, kurā ir premjers. Tāpēc loģisks iemesls, ka pirms šīs kampaņas uzsākšanas lielākā partija, kāda ir Tautas partija, gribētu savu Ministru prezidentu. Tā kā loģika nomainīt Ivaru pastāv.

"Kad Tautas partija mēģinājusi Godmanim noteikt vietu, Ivars ir attraucis, ka viņi arī nav neaizvietojami. Lai nu Valsts prezidentu sauktu par zoodārza abiturientu un tamlīdzīgi, pat viņa pretiniekiem pamanāms, ka Zatlers nav marionete. Viņa izturēšanās aizvien vairāk izskatās pēc valstsvīra stājas. Zatlers pats domājis, saucis ekspertus, ieklausījies, ko runā sabiedrība. Un, lūk, droši vien tā būs bijusi kļūda komunikācijā, tomēr no prezidenta administrācijas nāk pārliecība, ka, nelaikā un ne par ko noņemot Godmani, Zatlers varētu Ivaru vēlreiz nominēt. Tad Godmaņa kungs pats veidos valdību. No tiem saskaitāmajiem, kuri dos viņiem vēlamo summu. Noņemšana vien nav pēdējais cēliens. Tāpēc, manuprāt, šodien iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā uzsver E. Inkēns.

Lai gan krīzes apstākļos valdības nemēdz mainīt, tāpat kā vētras laikā nemainot kuģa kapteini, tomēr, lai mēs krīzi pārvarētu, jāveido valdība, kura tik tiešām strādātu un īstenotu saprātīgu politiku, intervijā Latvijas avīzei norādījis partijas Jaunais laiks (JL) dibinātājs Einārs Repše.

E. Repše uzskata, ka Saeimas darbs neatbilst šā brīža vajadzībām, tāpēc nekavējoties sastādāma jauna, krīzi risināt spējīga valdība. "No ikdienas notikumiem redzams, ka pašreizējais Ministru kabinets izsmēlis visas potencies," tā E. Repše.

Uz netiešu jautājumu, vai E. Repše būtu gatavs stāties I. Godmaņa vietā, viņš atbild: "Mana partija nepieļauj Godmaņa valdības stutēšanu. Ja Godmaņa kungs grib ar mani mainīties vietām – katrā laikā!"

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.

Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.

Izmeklējot kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, ko saistībā ar Parex pārņemšanu pieļāvušas amatpersonas, ceļu uz prokuratūru sākuši mērot arī pašreizējās valdības ministri, kuri pērn novembrī darbojās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā.

Pavēstes ierasties uz prokuratūru saņēmuši vairāki pašreizējās valdības locekļi, piemēram, šodien uz prokuratūru sniegt liecības dodas tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), savukārt nākamajā nedēļā ceļu pie izmeklētājiem mēros satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), raksta diena.lv.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, zavā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Tautas partija, kas ir lielākā un ietekmīgākā valdošās koalīcijas partija, apsver iespēju pamest Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vadīto valdību, atsaucoties uz Tautas partijas valdes sēdē lemto, ziņo TV 3.

Vēlu piektdienas vakarā Tautas partijas valde esot secinājusi, ka pašreizējā valdība vairs nav rīcībspējīga un ir sevi izsmēlusi.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien par iespēju jau nākamnedēļ pamest I. Godmaņa valdību paziņoja arī otrās lielākās valdību atbalstošās partijas – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, kurš Db atzina, ka, ja līdz otrdienai valdība nebūs vienojusies par risinājumiem lauksaimniecības krīzes risināšanai, jau trešdien ZZS Saeimas ārkārtas sēdē varētu atbalstīt opozīcijas iesniegto I.Godmaņa demisijas pieprasījumu.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš apgalvo, ka par pamatu TP paziņojumam, ka valdība ir zaudējusi savu rīcībspēju, ir tieši ZZS izteiktais ultimāts – tas esot padarījis koalīciju nespējīgu un neesot pieņemams ministriem, kas valdībā pārstāv TP, izriet no M. Segliņa un TP valdes locekļa, pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna teiktā intervijā LTV raidījumam Panorāma.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

Latvijā jau gadiem ilgi ir runāts par dažādām X stundām - gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā ziņā. Šoreiz izskatās, ka kuru katru brīdi šī X stunda var pienākt Ivara Godmaņa valdībai.

Tas viss liecina vēl arī par to, ka valdošās koalīcijas politiķus šobrīd visai droši var iedalīt divās pamatkategorijās: vieni vēl mēģina tvert pēdējo mirkli, lai realizētu savu saimnieku intereses jeb biznesa projektus, otri - ekonomiskās krīzes apstākļos vienkārši raustās zaudēt darbu. Rodas gan iespaids, ka tieši par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām politiskā elite uztraucas vismazāk (izņemot gadījumu, kad premjeram ienāca prātā, ka algu samazinājums attiecas arī uz ministriem). Vismaz tā var secināt, ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā dažādi strīdi un diskusijas pārsvarā ir bijušas par to, kurš kuram uzticas, kuras plāns ir īstais, bet kura - neīstais, kurš būtu nākamais iespējamais premjers utt. Izskatās, ka Godmaņa valdības saīsināšanas plānu politiķi nav varējuši akceptēt vien tāpēc, ka, lūk, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nevar sabiedrībai parādīt, ka kāda partija piekāpjas Godmanim, nevis diktē savus noteikumus. Īsi sakot, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā sparā. Jēdziens «vēlēšanas» mūsu politiķiem ir gluži kā sarkanā lupata bullim - ja kāds to pavicina, tad nabaga lopiņš neko citu vienkārši nav spējīgs ieraudzīt un aizmirst realitāti.

Ministru prezidents Ivars Godmanis uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinās Saeimas atlaišanu pēc 31.marta, kā arī neatkarīgi no iespējamā Saeimas lēmuma ar 2/3 balsu vairākumu pieņemt likumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, Latvijai ir vitāli svarīgi nodrošināt darboties un lemt spējīgu valdību.

1. pabeigt Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda apstiprinātās programmas ietvaros plānoto kredītlīgumu slēgšanu ar Eiropas Savienību, Skandināvijas valstu, Polijas, Čehijas, un Igaunijas valdībām;

2. valdībai ir jāizpilda budžeta finanšu rādītāji, kas apstiprināti Starptautiskā Valūtas fonda projekta ietvaros šā gada 1.ceturksnim (līdz 31. martam), jo no tā atkarīga programmas tālākā pastāvēšana un darbība;

3. kā valdības vadītājs I.Godmanis esošās politiskās situācijas dēļ nevar atteikties no to programmas punktu īstenošanas, kuri paredz valsts pārvaldes aparāta (ministriju un valsts aģentūru) skaita samazināšanu. Ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu valdība nāks klajā jau nākamnedēļ, 27.janvārī;

Pēc vairāk nekā četru stundu garas sarunas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ir panākta vienošanās, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tomēr turpinās vadīt Ministru kabinetu.

Godmanis esot kļūdijies, ka atteicies no valdības reorganizācijas. Par to viņu pārliecinājis V. Zatlers.

Tikšanos, kura ilga vairāk nekā 4 stundas, nobeigumu gaidīja teju visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji, izņemot Tautas partiju, ziņoja LNT.

Tautas partija gaidot sarunu nobeigumu, lai lemtu par saviem turpmākiem soļiem valdībā, tiek lēsts, ka, iespējams, vēl šovakar tikšot domāts par finanšu ministra nomaiņu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka premjers ir sapratis savu kļūdu piektdien, un prezidenta ultimāts: 31. marts, lai paspētu veikt grozījumus Satversmē, KNAB priekšnieka iecelšana- paliekot spēkā.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis mēģina saprast, vai Godmaņa valdība ir vienojusies ar SVF par budžeta deficītu 8% apmērā.

Šodien demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis preses konferencē pauda viedokli, ka šī gada valsts budžeta izdevumus varētu samazināt par 474 milj. latu, palielinot budžeta deficītu līdz 8% no IKP. I. Godmanis kopā ar finanšu ministru A. Slakteri arī uzskatīja, ka par to jaunajai valdībai būs nopietni jārunā ar Eiropas Komisiju un SVF, jo Dombrovska iecerētais 20% samazinājums pārvaldes institūciju izdevumos nebūšot iespējams.

Savukārt Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombovskis uzsver, ka Latvijai jāpilda apņemšanās, ko tā devusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai valsts varētu saņemt starptautisko finanšu palīdzību ekonomikas un finanšu sistēmas atjaunošanai. «Šajā sakarā ir nepieciešama skaidra atbilde, vai Godmaņa valdība ir panākusi jaunu vienošanos ar SVF, kas atļauj palielināt šī gada valsts budžeta deficītu līdz 8%. Ja jauna vienošanās nav panākta, šādi publiski paziņojumi uzskatāmi par sabiedrības dezinformēšanu,» tā V. Dombrovskis.