Ja Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) darbinieku skaits dubultotos, valsts iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā, atklājot e-prasmju nedēļu, sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

«IKT nozare vienmēr ir teikusi, ka tai ir speciālistu deficīts ne tikai Latvijā, bet tā ir arī visā Eiropā,» norādīja Bāliņa. «Jautājums, kas mainītos, ja tā nebūtu.»

«Latvijā IKT speciālisti veido 1,9% no visiem nodarbinātajiem, Skandināvijas valstīs - Zviedrijā un Somijā, kas ir mūsu reģiona līderes šajā ziņā, - IKT speciālisti veido 4% no kopējā nodarbināto skaita,» turpināja Bāliņa. Aplēses rāda: ja arī Latvijā IKT darbinieku skaits sasniegtu tādu pat proporciju, tas Latvijas iekšzemes kopproduktam ik gadu dotu papildu pusmiljardu eiro.

Bāliņa jau iepriekš paudusi, ka Latvijā katastrofāli trūkst IT speciālistu. Liela daļa jeb 42% no IKT speciālistu saražotā tiek eksportēta.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Lietuvas valdība trešdien piekritusi atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu noteiktās profesijās, cerot tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, tikmēr daži politiķi brīdinājuši, ka tas varētu pavērt ceļu lētāka darbaspēka ieplūšanai, kas apturētu lietuviešu algu pieaugumu.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdība trešdien izbraukuma sēdē Medininkos apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas iesniegto sarakstu, kurā minētas 27 profesijas, kuru Lietuvā trūkst.

Paredzēts, ka šādu profesiju speciālistus no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības (ES), Lietuvā būs vieglāk pieņemt darbā, proti, darba devējiem viņiem būs jāmaksā tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, kamēr tādiem speciālistiem, kuru šai sarakstā nav, jāmaksā trīs reizes vairāk par vidējo mēnešalgu - šo drošības sviru mērķis ir novērst algu diskrimināciju un lētāka darbaspēka ievešanu.

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Šodien notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa prezentēja ne tikai IKT nozares jaunākos datus, bet arī strauji augošās jomas nākotnes vīziju.

Būtisks priekšnoteikums Latvijas datu ekonomikas izaugsmei ir nesen parakstītais memorands starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LIKTA, vienojoties par sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos, datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa, kura gadskārtējā kopsapulcē atkārtoti ievēlēja par asociācijas prezidenti, informē LIKTA.

Vadību LIKTA ievēl uz diviem gadiem. Valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Juris Binde, Eva Butāne, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Elmārs Gengers, Juris Gulbis, Māra Jākobsone, Armands Magone, Toms Meisītis, Mikus Ozols, kā arī Renāte Strazdiņa, kas LIKTA valdē ievēlēta pirmo reizi.

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas prioritātes turpmākajam asociācijas darbam. Biedru sapulce vienojās, ka viena no galvenajām prioritātēm būs datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība, veicinot digitālo datu pieejamību un izmantošanu un datos balstītas sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, sekmējot datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju.

Ar mērķi uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos, astoņi Latvijas IKT uzņēmumi šodien dibina kustību Loģiskā atlase.

«Nākamie pieci gadi būs digitālās ekonomikas gadi, un vairumam Latvijas uzņēmumu tie būs izšķiroši,» sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Vai nu mēs šo cīņu uzvarēsim, ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā, vai kļūsim par «izmirstošajiem».

Kā vēsta iniciatīvas autori, lai arī Latvijā pašlaik ir visi priekšnoteikumi straujai IKT risinājumu ieviešanai uzņēmumos, Latvijas uzņēmumi digitālos risinājumus ievieš pārāk gausi, šajā jomā atrodoties pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

Šo paradoksu Bāliņa skaidroja ar digitālās kompetences trūkumu Latvijas uzņēmumos. «Jau tuvākajos gados Latvijas uzņēmējiem vairs nebūs izvēles iespēju, jo globālajā ekonomikā iestāsies «loģiskās atlases» laiks, kad izdzīvos tikai tie, kas savlaicīgi būs ieviesuši IKT risinājumus, ceļot savu produktivitāti, eksportspēju un biznesa efektivitāti.»

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti - Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš.

Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.

Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.

"Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību," pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.

Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.

"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Dānijas karaliene Margrēte, apmeklējot ikgadējo pasaules skautu vasaras nometni, izvēlējusies Latvijas apģērbu ražotnes NEMO ražotu mēteli. Mēteļa dizaina autori ir Dānijas uzņēmums Eva & Claudi, kas jau vairākus gadus uztic savu modelēto apģērbu ražošanu uzņēmumam NEMO.

Mēteļa piegrieztnes ir izgatavotas NEMO konstruktoru birojā un tas saražots nelielā partijā, pastāstīja Inga Zemdega-Grāpe, uzņēmuma NEMO valdes priekšsēdētāja.

Viņa norāda, ka Latvijā apģērbu konstruētāja profesija ir nenovērtēta. Pārsvarā speciālisti pēc studiju pabeigšanas izvēlas strādāt citā nozarē un savas zināšanas izmanto tikai sev un nelielam paziņu pulkam. «Taču mums katastrofāli trūkst šo speciālistu,» ir satraukusies uzņēmuma vadītāja. Tā varētu būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību, ja vien izglītības sistēma nodrošinātu speciālistu sagatavošanu un speciālisti patiesi vēlētos strādāt.