Lietuvas valdība trešdien piekritusi atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu noteiktās profesijās, cerot tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, tikmēr daži politiķi brīdinājuši, ka tas varētu pavērt ceļu lētāka darbaspēka ieplūšanai, kas apturētu lietuviešu algu pieaugumu.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdība trešdien izbraukuma sēdē Medininkos apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas iesniegto sarakstu, kurā minētas 27 profesijas, kuru Lietuvā trūkst.
Paredzēts, ka šādu profesiju speciālistus no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības (ES), Lietuvā būs vieglāk pieņemt darbā, proti, darba devējiem viņiem būs jāmaksā tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, kamēr tādiem speciālistiem, kuru šai sarakstā nav, jāmaksā trīs reizes vairāk par vidējo mēnešalgu - šo drošības sviru mērķis ir novērst algu diskrimināciju un lētāka darbaspēka ievešanu.
Sarakstā ietvertas galvenokārt specialitātes, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām, minēti arī aviācijas un citu jomu inženieri un tehniķi.
Kā tikmēr uzskata pazīstamā ekonomiste, Lietuvas Seima deputāte Aušra Maldeiķiene, kas pārstāv jaukto deputātu grupu, arī pašā Lietuvā var atrast vai nu cilvēkus ar nepieciešamo kvalifikāciju, vai tādus, kuri spētu pārkvalificēties. Pēc viņas teiktā, lētāks darbaspēks no trešajām valstīm kļūst par mākslīgu barjeru algu paaugstināšanai un palielina spiedienu uz valsts sektoru - izglītības un veselības aprūpes nozari.
Darba devēju lobistiem, lēta darbaspēka uzņēmēju interesēm tiek atvērtas visas durvis, bet pārējai sabiedrības daļai durvis tiek aizcirstas, viņa rakstījusi komentārā portālā Delfi.lt.
Kā uzskata Maldeiķiene, imigrācija no trešajām valstīm var pastiprināt spriedzi sabiedrībā, kā tas jau noticis Lielbritānijā.
Arī Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Artūrs Čerņausks brīdinājis par algu dempinga risku situācijā, ja valstī ierodas daudz ārvalstu speciālistu, kuri piekrīt strādāt par zemāku atlīdzību, kamēr vietējiem cilvēkiem algas nepieaug.
Taču Swedbank vecākā ekonomiste Vaiva Šečkute norādījusi, ka bezdarbniekus iesaistīt darba tirgū kļūst aizvien grūtāk un to nosaka ne vien zemas algas, bet arī neatbilstība starp bezdarbnieku kvalifikāciju un darba tirgū nepieciešamajām iemaņām.
Tas jārisina, bet ne jau neielaižot valstī vajadzīgo darbaspēku. Tā ir atsevišķa problēma, kas jārisina, pilnveidojot izglītības un pārkvalificēšanās sistēmu, un tas nozīmē sarežģītas strukturālās reformas, kas nav paveicamas ātri, viņa uzsvērusi.
Vienlaikus Šečkute pieļāvusi, ka bažas par jauno atvieglojumu negatīvo ietekmi uz algām Lietuvā var neapstiprināties. Augsti kvalificēti darbinieki ir pieprasīti daudzās valstīs, un iespējams, ka Lietuva šādus darbiniekus vienkārši nespēs pievilināt pat ar lietuviešu algām, kur nu vēl ar zemākām. Mums arī jāpadomā, vai gribam strauju, taču neilgtspējīgu pieaugumu, kā tas bija līdz krīzei, vai arī vēlamies, lai tas būtu nedaudz lēnāks, toties stabilāks, viņa spriedusi.
Savukārt Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus uzskata, ka priekšroka būtu jādod lietuviešu emigrantu atsaukšanai mājās un pārmaiņām izglītībā. "Mums jāaģitē cilvēki, lai viņi atgriežas Lietuvā, un tikai pēc tam jāskatās uz trešajām valstīm," viņš norādījis, piebilstot, ka informācijas tehnoloģiju jomā problēma meklējama augstskolu nespējā sagatavot šādus speciālistus.
Ekonomikas ministrija apgalvo, ka tiesību aktos paredzēts pietiekami daudz drošības sviru, lai uzņēmēji nevarētu maksāt ārvalstniekiem mazākas algas.
Kā aģentūrai BNS sacījis ekonomikas ministra Mindauga Sinkeviča preses pārstāvis Mindaugs Januļonis, ārvalstniekam nedrīkst maksāt zemāku algu nekā tādas pašas specialitātes lietuvietim" Nosakot algas, tiks ņemta vērā vidējā alga attiecīgajā uzņēmumā un nozarē, un gadījumā, ja lietuvietis saņem divas vidējās darba algas, arī ārvalstniekam būs jāmaksā divas vidējās algas, lai gan minimālā likumā noteiktā prasība ir tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, viņš piebildis.
Kā norāda izdevums "Vz.lt", šobrīd Lietuvā strādā aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu no trešajām valstīm, kas iebraukuši saskaņā ar ES "zilās kartes" direktīvu, kura regulē uzņemšanas nosacījumus augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešajām valstīm.
Pēc Januļoņa teiktā, ministrija prognozē, ka gada laikā Lietuvā varētu ierasties aptuveni 200-300 šai sarakstā minēto profesiju speciālistu.
Valdība arī atsaukusies uz Darba biržas datiem, kas liecina, ka 56% aptaujāto rūpniecības uzņēmumu trūkst kvalificētu speciālistu.
Varam prognozēt, ka 2020.gadā Lietuvā būs vajadzīgi 10 000 informācijas tehnoloģiju speciālistu, pēc valdības sēdes paziņojumā presei norādījis ministrs. Pieprasījums augs arī citās jomās, īpaši rūpniecībā. Kopumā visās ES valstīs pieprasījums pēc talantiem pieaugs līdz 900 tūkstošiem. Tādēļ mēs jau tagad speram soļus, kas varētu pamudināt augsti kvalificētus speciālistus strādāt Lietuvā. Vieglākas darbā iekārtošanās procedūras ir viena no iespējām, kā valstij palīdzēt kompensēt nepieciešamo augsti kvalificēto speciālistu trūkumu un tādējādi nepieļaut darba ražīguma stagnāciju.
Vienlaikus viņš atzinis, ka Lietuvai jāpārskata arī sava izglītības sistēma, lai vajadzīgos speciālistus varētu gatavot arī pašu valstī.
Kā liecina Lietuvas Migrācijas departamenta dati, šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja 44 500 ārvalstnieku jeb par 8% vairāk nekā gadu pirms tam.
Jaunākā Eurobarometer aptauja liecina, ka imigrāciju no valstīm, kas nepieder pie ES, negatīvi vērtē 71% lietuviešu, bet pozitīvi - 26%.