Pirms gada vēl nebija skaidrs, vai Hugu runājošiem lāčiem ir nākotne - tagad par to vairs nav jāšaubās.

Aizgājušās vasaras sākumā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu Hugu piedalījās dizaina izstādē Tokijā. «Kāds japānis, kurš bija uzdāvinājis sievai mūsu lāci, bija skatījies sarakstu ar pretendentiem un brīnījās, kāpēc Hugu nav sarakstā. Mani uzrunāja un tā mēs tikām uz izstādi,» saka Lauris Rasa, runājošo lāču Hugu idejas autors. Japānā mazumtirgotāji ar ražotāju nekad nesadarbojas «pa tiešo». Tāpēc bija nepieciešams visai ilgs laiks, lai izvērtētu izplatītājus, kas Hugu pārstāvēs Japānā, turklāt tur ir ierasts, ka ir tikai viens aģents, tāpēc bija grūti izvērtēt, kurš būs «īstais» sadarbības partneris.

Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Maizes ceptuve Lāči vidējo maizes cenu šogad samazinājusi par 30 %.

Cenu samazināt ir izdevies pateicoties tam, ka darba tirgū ir liela konkurence, līdz ar to roku darbs ir kļuvis lētāks un darba devējam nav jāierēķina nākotnes darba algu pieaugums un neparedzētie riski. Tāpat ir samazinājušās resursu un atsevišķu izejvielu, proti, tieši malkas un miltu cenas. Iepriekš bija arī jārēķinās ar straujo inflācijas pieaugumu.

«Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, lata vērtība iekšējā tirgū ir tikai pieaugusi. Par to latu, ko kādreiz tērējām, tagad varam nopirkt vairāk, arī Lāču maizi, jo tagad varam piedāvāt labāku cenu,» stāsta ceptuves Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Maizes cenas samazinājums dod iespēju Lāčiem realizēt gandrīz visu maizi, izņemot lielākos maizes kukuļus un augļu maizes, mazāk par vienu Ls.

Nepalielinot cenas visa gada garumā, maizes ceptuves Lāči apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājies par 5.6%, sasniedzot 3.4 miljonus latu, informē uzņēmums.

2008. gadā uzņēmuma maizes pārdošanas apjomi ir noturēti 2007. gada līmenī. Tas skaidrojams ar to, ka Lāču maizei ir stabils patstāvīgo klientu loks. 2008. gadā tika arī attīstīts baltmaizes segments, tirgū ieviešot trīs jaunas kviešu maizes un ātro uzkožu segments, kas, savukārt, ir veicinājis maizes sortimenta paplašināšanos. Tāpat Lāči ir arī sākuši cept jaunu rupjmaizi un saldskābmaizi.

Visbūtiskāk ir pieauguši pārdošanas apjomi Lāču konditorejas izstrādājumiem, proti, par 19%.

"Pagājušais gads nebija no tiem vieglākajiem un 2009. gads arī būs saspringts. Tāpēc pie pašreizējās ekonomiskās situācijas ir jāstrādā gudrāk un galvenais – efektīvāk," atzīst SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Latvijas iedzīvotāji par patriotiskākajiem uzņēmējiem atzinuši a/s Liepājas papīrs prezidentu Jāni Vilnīti, SIA Lāči īpašnieku Normundu Skauģi un SIA Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu.a/s Liepajas papirs prezidentu Jani Vilniti, SIA Laci ipašnieks Normunds Skaugis un SIA Lido ipašnieks Gunars Kirsons.

Db jau ziņoja, ka no šī gada 14. oktobra līdz 18. novembrim interneta vietnē www.latvijaspatrioti.lv norisinājās balsojums par patriotiskāko uzņēmēju. Uzņēmēju titula Latvijas patriots saņemšanai kopumā tika izvirzīti 120 cilvēki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 15. gadadienas svinīgajā pieņemšanā Latvijas patriotiskākajiem uzņēmējiem balvas šodien pasniedza Ministru prezidents Ivars Godmanis. Latvijas patriotiskāko uzņēmēju noteikšanu organizēja LDDK sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, augstskolu Turība un LR proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju.

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā šogad ir Nokia, Lāči un LNT, liecina DDB Consulting apkopotā informācija.

DDB Consulting, balstoties uz Brand Capital pētījuma datiem, izvērtēja kuri zīmoli ietekmē apkārtējo viedokļus, un kuriem zīmoliem ir izaugsmes potenciāls.

Šogad iPhone ir apspriestākais zīmols. Tomēr apspriešanai ne vienmēr ir pozitīvs raksturs. Parex banka šogad izpelnījusies trešā apspriestākā zīmola titulu, bet patērētāji zīmolu šogad vērtējuši daudz kritiskāk.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Latvijas Dabas muzejs tradicionāli jaunu gadu uzsāk ar gada dzīvnieka paziņošanu. Šogad par gada dzīvnieku ir nominēts brūnais lācis (Ursus arctos), kas par sevi pēdējo gadu laikā ir licis ļoti aktīvi runāt gan sabiedrībai, gan medijiem, gan arī speciālistiem. LDM izvirzot brūno lāci par gada dzīvnieku cer veicināt sabiedrībā diskusijas, kā arī izpratni par jautājumiem, kas saitīti ar lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu.

Pasākumā gada dzīvnieka stendu atklās muzeja direktore Skaidrīte Ruskule, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētnieks Jānis Ozoliņš stāstīs par lāču populācijas stāvokli Latvijā un riskiem, kas saitīti ar sugas atjaunošanos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš sniegs atbildes uz jautājumiem par lāčiem Ziemeļaustrumu virsmežniecībā, kura atrodas teritorijā, kas ir lāču apdzīvota.

Pasākuma laikā dalībnieki ne tikai tiksies ar Laimes lāci, bet arī varēs noskatīties studijas Animācijas Brigāde leļļu filmu Lācis nāk!, kas stāsta par slavenā Latvijas – Roņu salas lāča ceļojumu 2006. gadā.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Pēc biedrības Mārketinga padome pasūtījuma izcepta īpaša Ziemassvētku torte, kas šodien tiks pasniegta daudzbērnu ģimenēm, kuras viesosies pie Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils. Tā būs līdz šim lielākā un smagākā Zaļās karotītes torte.

Ingūna Gulbe, biedrības Mārketinga padome direktore: "Zaļās karotītes tortes cepšana Ziemassvētkos ir mums jauna tradīcija. Šī torte ir īpaša, jo cepta no Zaļās karotītes produktiem, kas nozīmē augstu kvalitāti un izcilas garšas īpašības. Tā apvieno visus Zaļās karotītes produktu ražotājus no dažādiem Latvijas reģioniem un to ieguldīto darbu kvalitatīvu un labu produktu audzēšanā un ražošanā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir Zaļās karotītes patrons. Tādēļ arī nolēmām šo Zaļās karotītes torti, kas tapusi pēc īpašas receptes, pasniegt daudzbērnu ģimenēm Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils."

Maizes ceptuve SIA Lāči šo gadu paredz pabeigt ar nedaudz mazāku apgrozījumu, kā pagājušajā gadā.

Apgrozījums saruks, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu un vidējās cenas samazinājumu, skaidro Lāču saimnieks Normunds Skauģis. Jāatgādina, ka pērn Lāči apgrozīja 3.4 miljonus Ls, kas bija par 5.6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

N. Skauģis paredz, ka nākamgad būs vēl grūtāk, jo «pirktspēja turpinās samazināties». Pirmais ceturksnis jau tradicionāli pārtikas nozarē ir klusāks periods un tas varētu atstāt iespaidu uz visu gadu kopumā. Lai spriestu par atsevišķiem nozares spēlētājiem un to izredzēm, būtu jāvērtē saražotie apjomi, spriež uzņēmējs. Tomēr vērojama tendence, ka cilvēki izvēlas arvien lētākus produktus un līdz ar to iegūst industriālie produkcijas ražotāji. Lāči jau optimizējuši izmaksas un pārskatījuši produkcijas cenas un tagad tiek gaidīta pircēju reakcija.

26. februārī maizes ceptuvē Lāči tiks apbalvoti konkursa Maizes akadēmija laureāti.

Konkurss Latvijas skolām noslēdzās 30. janvārī un tā mērķis bija ieinteresēt bērnus izzināt īstas rudzu maizes vērtību un piedalīties tās tapšanas procesā, tādejādi vēlreiz atgādināt jaunajai paaudzei, cik nozīmīga un būtiska ir īsta rudzu maize.

Kā informē SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds, konkursā savus pieteikumus iesūtīja 61 klase no 19 skolām un dalībnieki tika vērtēti četrās klašu grupās.

Konkursa programmā ietilpa maizniekmeistaru stāstījums par maizes vēsturi, ekskursija pa ceptuvi, teorētiskā kārta, praktiskās nodarbības, kā arī mājas uzdevuma atrādīšana. Praktisko nodarbību laikā trīs klases izvirzīti pārstāvji veidoja kopīgu klases maizes klaipu.

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Austrijas, Zviedrijas un citu valstu bankas, kurām ir filiāles Austrumeiropā varētu piedzīvot reitingu samazināšanu, jo šo banku pārstāvēto valstu ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

Tā savā ziņojumā norādījuši reitingu aģentūras Moody’s speciālisti, vēsta Bloomberg.

Capital Economics pētījums liecina, ka Austrijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas bankas ir izsniegušas 84% no Rietumeiropas banku aizdevumiem Austrumeiropā. Šī reģiona valstu ekonomikas kļūst arvien vājākas.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir apstiprinājis aizdevumus Latvijai, Ungārijai, Serbijai un Ukrainai. Turklāt pēc atbalsta varētu vērsties arī Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija, jo globālā recesija no sliedēm izsit arvien vairāk banku.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Lāči agrāk vai vēlāk atnāks, bet, iespējams, tie vēl nav tuvu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nu jau pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kopš pasaules lielākajos akciju tirgos tendences nav diktējuši lāči jeb tirgus raksturojošo indikatoru vērtības nav sarukušas vismaz par 20%. Arī šobrīd tirgus dalībnieki, šķiet, ir noskaņojušies uz tālāku cenu pieaugumu akciju tirgū – ASV ekonomika pārliecinoši atveseļojas un otrpus Atlantijas okeānam – Eiropā – kvantitatīvās minstināšanas (likviditātes drukāšanas) sviru norāvusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tiek lēsts, ka straujākiem ekonomikas izaugsmes tempiem galu galā vajadzētu atspoguļoties vēl lielākos kompāniju ieņēmumos un peļņā.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

SIA Lāči pērn strādāja ar 3.2 miljonus Ls apgrozījumu, liecina provizoriskās aplēses par pērnā gada darbības rādītājiem, bet šogad plāno apgrozījumu kāpināt par 15%.

Pagājušā gada apgrozījuma rādītāji ir līdzīgi 2007. gadā apgrozītajam, Db skaidroja SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds. Viņš pastāstīja, ka rezultāti ir apmierinoši situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja ir sarukusi. Uzņēmums pērn sācis ražot produktus par lētāku cenu, pievērsies kūku segmentam un ātro uzkodu segmentam.

Šogad uzņēmums plāno apgrozījumu audzēt par 15 %. Šāds plāns balstīts uz iecerēm piedāvāt pircējiem jaunus produktus, sākt darboties jaunās nišās un attīstīt eksportu, teica A. Blinds.

Maizes ceptuve Lāči dibināta 1993. gadā un no dažu desmitu kilogramu ražošanas apjomiem dienā šobrīd izcep ap 5 t maizes produkcijas dienā. Vairākkārt uzņēmumā ražotā maize ieguvusi Tautā mīlētākā Zaļās karotītes produkta nosaukumu, kā arī citus apbalvojumus.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.