«Lai veidotu vienotu un konstruktīvu dialogu ar valsti par nebanku kredītu izsniegšanas regulējumu, kā arī par citiem nozarē būtiskiem jautājumiem», nebanku kredītdevēji ir pieņēmuši lēmumu apvienoties vienā organizācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.
Turpmāk Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) būs pārstāvēti uzņēmumi, kuri veido 80% no kopējās tirgus daļas. Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā.
«Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem,» norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.
Piektdien, 1. februārī, LNKA rīkos preses konferenci, kuras laikā tikšot prezentēti dati par nozares darbību, kā arī asociācijas vadība definēs problēmjautājumus, kas Ekonomikas ministrijai būtu jārisina steidzamības kārtā.
Apliecinot nebanku kredītdevēju atbildīgu pieeju biznesa praksei, pasākuma laikā asociācijas biedri parakstīšot Labas prakses standartu, kura mērķis ir nodrošināt papildu aizsardzības un paredzamas sadarbības noteikumus patērētājiem. Labas prakses standartā ir ietvertas godīgas komercprakses vadlīnijas un profesionālās rūpības kritēriji, kas atbilst nebanku kreditēšanas jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības un atbildīgas kreditēšanas principiem, skaidro kreditētāji.
LNKA apvieno 12 nebanku kredītdevējus, pārstāvot uzņēmumus, kuriem ir 80% no kopējās nozares tirgus daļas. LNKA misija ir «veidot uzticamu, sociāli atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu kreditēšanas praksi, ko pozitīvi novērtē patērētāji un valsts reglamentējošās institūcijas, vienlaikus respektējot nebanku finanšu risinājumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai».