Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nekavējoties apturēt nelegāla Lietuvas pilsonim piederoša, Čehijā reģistrēta uzņēmuma darbību, kurš Latvijā strādā ar domēnu creditor.lv un izsniedz patēriņa kredītus, informē LNKA pārstāvji.

Nelicencēta pakalpojumu sniegšana nebanku kreditēšanas nozarē ir aizliegta, tāpēc LNKA aicina nekavējoties PTAC izmantot likuma piešķirtās tiesības, lai šo situāciju novērstu un nepieļautu patērētāju tiesību apdraudējumu. Tāpat veikt visas nepieciešamās darbības, lai brīdinātu patērētājus neizmantot konkrēto nelegālo pakalpojumu sniedzēju.

«Valsts institūcijas ir tā fokusējušās uz to, lai ieviestu arvien stingrāku regulējumu legālajai nebanku kreditēšanas nozarei, ka, šķiet, aizmirsušas par nelegālo tirgu. Nebanku kredītdevēju asociācija ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka pelēkās zonas uzraudzība valstij ir sarežģītāka un dārgāka, turklāt ar būtiski mazākām iespējām aizsargāt patērētāju un viņa tiesības. Redzam, ka arī piesātināta legāla tirgus esamība netraucē veidoties pelēkajai zonai. Tāpēc pārlieku stingri ierobežojot vai aizliedzot legālo biznesu, pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem nezudīs, bet tā vietā veidosies nelegālais tirgus, ko skaidri parāda šis gadījums,» uzskata LNKA vadītāja Baiba Fromane un norāda, ka laikmetā, kad interneta tehnoloģijas attīstās tik ātri, valstij būs ļoti grūti vai pat neiespējami kontrolēt nelegālo tirgu, ja legālā nozare principā tiks iznīcināta.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru kopsapulcē uz divu gadu termiņu tika pārvēlēta padome, informē asociācijas pārstāve Elīna Dobulāne.

Darbu padomē turpina AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs un SIA MD Investīcijas valdes loceklis Matīss Ansviesulis. Savukārt no jauna padomē ievēlēts SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš un SIA Open Credit klientu apkalpošanas daļas vadītāja Linda Broduža.

Trešdien tika sasaukta pirmā jaunās padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju atkārtoti tika pārvēlēts AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

«Finanšu pakalpojumu tirgus visā pasaulē šobrīd piedzīvo kardinālas pārmaiņas, jo arvien straujāk attīstās pakalpojumi, kas veidoti uz efektīviem informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Tieši tamdēļ ir nepieciešams konstruktīvs dialogs ar valsti, lai kopīgiem spēkiem veidotu regulējumu, kas no vienas puses ļautu pasargāt patērētāju intereses, bet no otras - dotu iespēju attīstīties arī biznesam. Aizvadīto divu gadu laikā asociācija ir paveikusi apjomīgu darbu, gan strādājot pie nozares kvalitātes standartu ieviešanas, gan arī veicot sabiedrības informēšanas pasākumus,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Toms Jurjevs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī.

Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Atbalstot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt jaunu regulējumu patēriņa kreditēšanas nozarei, no tirgus tiks izslēgti nelieli aizdevumi ar īsiem atmaksas termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem un samaksāt vairāk, uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Par šādām izmaiņām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma otrdien, 14. augustā, atbalstot likumprojekta tālāku virzību uz Saeimas 2. lasījumu.

«Ja priekšlikumi tiks atbalstīti šādā redakcijā, nebanku kreditēšanas nozare transformēsies – tiks izsniegtas būtiski lielākas summas un uz garākiem termiņiem. Pakalpojums kļūs ļoti līdzīgs tam, kādu to šobrīd sniedz komercbankas. Prognozēju, ka viena aizdevuma summa vidēji būs no 1000 eiro un vairāk. Ja skatāmies uz iepriekšējo izmaiņu ietekmi uz tirgu, tad no tā pazuda aizdevumi līdz 50 eiro. Prognozēju, ka šis būs tas efekts, ko priekšvēlēšanu gaisotnē virzītās izmaiņas atstās uz patēriņa kreditēšanas tirgu – iedzīvotāji būs spiesti aizņemties lielākus kredītus,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, komentējot deputātu virzītās izmaiņas.

Nebanku aizdevēji iekaro jaunus tirgus, bet Latvijā cīnās ar ārvalstu konkurentiem, kuri ar apšaubāmām, pat negodīgām metodēm vilina klientus , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku aizdevēju nozarē vērojama stabilizācija – pēc tam, kad stājās spēkā normatīvu izmaiņas un kompānijām bija nepieciešams saņemt licenci šai darbībai, tirgū samazinājās to dalībnieku skaits. Tās kompānijas, kuras palika tirgū, spējušas nostiprināties tirgū, daļa turpina paplašināties ārvalstīs. Patlaban bažas vietējā tirgū rada uzņēmumi, kuri piedāvā kredītus, taču strādā no ārvalstīm un nereti patērētājiem piemēro drastiskus nosacījumus vai pat apkrāpj tos. Pašmāju patērētājam nereti ir grūti atšķirt šīs kompānijas no vietējām, jo tās veido mājaslapas ar līdzīgiem nosaukumiem un dizainu, kā Latvijā reģistrēti uzņēmumi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra redzeslokā interneta vietne www.creditor.lv ir nonākusi jau kādu laiku atpakaļ, un tiek veiktas centra pilnvarās esošās darbības, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Cīņu ar kreditoru apgrūtina tas, ka šis uzņēmums nav reģistrēts Latvijā, bet gan Čehijas Republikā, savukārt mājas lapa atrodas uz Lietuvā esoša servera. PTAC vēršas attiecīgajās šo valstu institūcijās, lai ierobežotu šī uzņēmuma darbību.

PTAC jau vairākos gadījumos ir slēdzis Latvijā bāzētos nelegālo kredītdevēju domēnus. Arī konkrētais gadījums acīmredzami liecina par to, ka efektīvu uzraudzības darbību veikšanai PTAC ir ļoti nepieciešamas tieši funkcijas, kas saistītas ar domēnu bloķēšanu, taču pret šādām pilnvarām PTAC rīcībā LNKA likuma izstrādes procesā iebilda.

PTAC aicina patērētājus, pirms aizņemties, rūpīgi izvērtēt patēriņa kredīta nepieciešamību, tomēr, ja tāds nepieciešams, aizņemties tikai no PTAC licencētiem uzņēmumiem.

Ministru prezidenta Māra Kučinska rīkojums par finanšu nozares darba grupas izveidi, kurā tiek iesaistītas ne tikai komercbankas, bet arī citi nozares pārstāvji, ir plats solis racionāla dialoga uzsākšanā un nostiprināšanā starp valdību, Latvijā operējošajām bankām un nebanku sektora uzņēmumiem, uzskata 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

Pretēji medijos un atsevišķu politiķu teiktajā izskanējušajām baumām, šīs darba grupas izveides mērķis nav ierobežot nebanku sektoru, bet gan veicināt visas finanšu nozares sadarbību un sakārtotību, ko abpusēji ir ierosinājusi Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) un Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), uzsver G. Endlers.

«Sasteigti lēmumi priekšvēlēšanu laikā var atstāt iespaidu uz visu Latvijas finanšu sistēmu kopumā, tāpēc esam gandarīti, ka Ministru prezidents ir ņēmis vērā nozares ierosinājumus. Mēs esam pārliecināti, ka Ministru prezidenta rīkojums nav tikai publiska formalitāte un šis lēmums ir kvalitatīvas sadarbības sākums. Ceram, ka darba grupas ietvaros tiks ņemtas vērā arī nebanku kredītdevēju iniciatīvas un pieredze,» piebilst G. Endlers.

Likumu izmaiņas likušas t.s. nebanku kreditētājiem pārskatīt stratēģiju, lūkoties uz ārvalstīm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku kreditētāju sektorā pēc licencēšanas ieviešanas palikusi ceturtdaļa licencēto aizdevēju, taču daļa veco, nelicencēto kompāniju strādā, apejot likumu, ar ko patlaban cīnās patērētāju aizstāvji.

Paredzams, ka nākotnē daļa aizdevēju aktīvāk skatu vērsīs uz jauniem segmentiem – hipotekāro kredītu tirgu un aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tirgus pēdējā gada laikā ir kardināli mainījies, jo pieņemtās izmaiņas normatīvajā regulējumā, īpaši jaunā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai ir dramatiski ietekmējusi nozares rādītājus, raksturo Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinot šī gada pirmā pusgada rezultātus ar aizvadītā gada atbilstošo periodu, redzams, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies par 31%, līdz 55,45 milj. eiro, savukārt izsniegto kredītu skaits – par 20%, sasniedzot 344,9 tūkstošus.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla, 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

Gatavojot priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumiem uz trešo lasījumu, Saeimas deputāts Imants Parādnieks pievērsa uzmanību patēriņa kreditēšanas klientu vecuma ierobežojumiem un patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizlieguma nepieciešamībai.

Attiecībā uz kreditējamo personu vecuma ierobežojumiem, jāsaka, ka šeit nebanku kreditēšanas nozare ir soli priekšā regulējumam, jo šī gada aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) un tās lielākie biedri parakstīja LAFPA «Labas prakses kodeksu», kas nosaka aizliegumu izsniegt kredītus personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Šajā jautājumā nozare kopumā un AS «4finance» personīgi ir solidāri ar Parādnieka kunga pārliecību, ka šai patērētāju grupai var nebūt pietiekama izpratne finanšu disciplīnas jautājumos, tāpēc, lai pasargātu šai grupai piederošus patērētājus un arī pašus kredītdevējus no finanšu riskiem, minētais ierobežojams uzskatāms par atbilstošu un apsveicamu, skaidro 4finance Latvia izpilddirektors.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.