Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ierobežot nokavējuma procentus līdz 18% apmērā gadā veicinās bezatbildīgu atzņemšanos, uzskata Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.
Priekšlikums paredz, ka nokavējuma procenti gada laikā var pieaugt līdz 18% jeb ne vairāk kā 0,05% dienā. Tas nozīmē, ja klients aizņemas 50 latus uz 30 dienām, tad māksimālās soda sankcijas dienā varēs būt 2,7 santīmi. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, asociācija prognozē, ka palielināsies to kredītņēmēju skaits, kas vieglprātīgi izturas pet savām saistībām.
Turklāt pastāv varbūtība, ka citi parādi tiks pārnesti uz īstermiņa kredītiem, jo citām nozarēm šāda ierobežojuma nav, uzskata B. Fromane. Piemēram, šāda situācija var veidoties ar komunālajiem parādiem. Asociācija uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiks veicināta bezatbildīga aizņemšanās, jo nokavējuma procenti ir vienīgais instruments, lai motivētu patērētāju savlaicīgi nokārtot saistības. Nozares uzņēmumi uzskata, ka piedāvātais nokavējuma procentu pieauguma temps ir nesamērīgi zems, jo nebanku kreditēšana ir saistīta ar augsta riska darījumiem, kā arī finansējuma piesaiste ir būtiski dārgāka nekā komercbankām.
Tāpat LNKA nav skaidra EM motivācija ieviest ierobežojumu izsniegt aizdevumus pa nakti, jo praksē īstermiņa kredīti naktīs (no plkst. 24:00 līdz 7:00 no rīta) vispār netiek izsniegti. Domājot par uzņēmējdarbības vidi, asociācija uzskata, ka nav pieņemami ieviest bezjēdzīgums ierobežojumus. «Priekšlikums ir populistisks un nav skaidrs, kāpēc nepieciešamas šādas izmaiņas likumā,» saka B. Fromane.
Tāpat asociācijas vadītāja uzsver, ka nosakot nesamērīgi zemu pakalpojuma cenu, tirgū vairs nebūs pieejami nelieli īstermiņa aizdevumi līdz 30 dienām. Tā rezultātā klienti būs spiesti aizņemties lielākas summas un uz garāku termiņu, par to maksājot vairāk, kas ir pretrunā ar atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem. «Ja mēs skatāmies statistiku, tad redzam, ka šobrīd Latvijā 75% iedzīvotāju pēc visu maksājumu veikšanas nepaliek pāri brīvu līdzekļu, lai veiktu uzkrājumus neparedzētām dzīves situācijām. Tas nozīmē, ka mazi aizdevumi cilvēkiem Latvijā ir nepieciešami,» norāda B. Fromane.
Nozares uzņēmumi uzskata, ka saliktā gada procentu likme (GPL), ko piedāvā ekonomikas ministrs, kropļo priekšstatu par pakalpojuma cenu. Ja klients aizņemas uz vienu mēnesi, tad aprēķinos pēc saliktās GPL formulas tiek saskaitītas 12 komisijas maksas, kas neatbilst patiesajai cenai. Turklāt tiek pieņemts, ka ik periodu procenti tiek uzrēķināti uz iepriekšējā periodā aprēķinātajiem procentiem. Iznīcinot legālo nozari, valsts zaudēs 3 līdz 5 miljonus latu nodokļu un nodevu maksājumos valsts budžetā, bet papildus būs nepieciešami līdzekļi neregulētā tirgus apkarošanai, jo pieprasījums pēc maziem aizdevumiem nezūdīs. Vēl viens no potenciālajiem attīstības scenārijiem paredz, ka aizdevumi varētu tikt izsniegti no ārvalstīm, apejot licencēšanu Latvijā.
Db.lv jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.
Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.