Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos gandrīz par piektdaļu jeb par 18% sarucis nebanku kredītdevēju klientu skaits, un nozares pārstāvji to skaidro ar veiktajiem pašregulācijas pasākumiem, kas veikti nebanku aizdevumu izsniegšanas jomā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos vismaz vienu reizi nebanku kredīdevēju pakalpojumus izmantoja aptuveni 126 tūkstoši klientu. Savukārt nozares kopējais kredītportfelis šā gada 30. jūnijā bija 43 miljoni latu, norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas pārstāvji. Db.lv šā gada februārī rakstīja, ka Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru kredītportfelis veido aptuveni 46 miljonus latu.

«Īstenojot nozares pašregulācijas pasākumus, mēs, protams, paredzējām, ka tie ietekmēs kopējos darbības rezultātus, tomēr kritums, kas vērojams 2013. gada pirmajos sešos mēnešos, pārsniedz mūsu prognozes,» norāda Baiba Fromane, Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nekavējoties apturēt nelegāla Lietuvas pilsonim piederoša, Čehijā reģistrēta uzņēmuma darbību, kurš Latvijā strādā ar domēnu creditor.lv un izsniedz patēriņa kredītus, informē LNKA pārstāvji.

Nelicencēta pakalpojumu sniegšana nebanku kreditēšanas nozarē ir aizliegta, tāpēc LNKA aicina nekavējoties PTAC izmantot likuma piešķirtās tiesības, lai šo situāciju novērstu un nepieļautu patērētāju tiesību apdraudējumu. Tāpat veikt visas nepieciešamās darbības, lai brīdinātu patērētājus neizmantot konkrēto nelegālo pakalpojumu sniedzēju.

«Valsts institūcijas ir tā fokusējušās uz to, lai ieviestu arvien stingrāku regulējumu legālajai nebanku kreditēšanas nozarei, ka, šķiet, aizmirsušas par nelegālo tirgu. Nebanku kredītdevēju asociācija ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka pelēkās zonas uzraudzība valstij ir sarežģītāka un dārgāka, turklāt ar būtiski mazākām iespējām aizsargāt patērētāju un viņa tiesības. Redzam, ka arī piesātināta legāla tirgus esamība netraucē veidoties pelēkajai zonai. Tāpēc pārlieku stingri ierobežojot vai aizliedzot legālo biznesu, pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem nezudīs, bet tā vietā veidosies nelegālais tirgus, ko skaidri parāda šis gadījums,» uzskata LNKA vadītāja Baiba Fromane un norāda, ka laikmetā, kad interneta tehnoloģijas attīstās tik ātri, valstij būs ļoti grūti vai pat neiespējami kontrolēt nelegālo tirgu, ja legālā nozare principā tiks iznīcināta.

«Lai veidotu vienotu un konstruktīvu dialogu ar valsti par nebanku kredītu izsniegšanas regulējumu, kā arī par citiem nozarē būtiskiem jautājumiem», nebanku kredītdevēji ir pieņēmuši lēmumu apvienoties vienā organizācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Turpmāk Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) būs pārstāvēti uzņēmumi, kuri veido 80% no kopējās tirgus daļas. Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā.

«Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem,» norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija izveidojusi sistēmu, kas ļauj kredītņēmējam ar iesnieguma palīdzību iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu. Šāds lūgums būs neatsaucams un tas būs spēkā pēc kredītņēmēja izvēles – vienu, divus vai trīs gadus.

Jaunā sistēma pasargās tos kredītņēmējus, kuriem ir grūtības ar savu personīgo finanšu plānošanu. Asociācija uzskata, ka tas ir instruments, lai klients patstāvīgi varētu nodrošināties pret vieglprātīgu vai nesaprātīgu aizņemšanos.

Jaunā kārtība sāks darboties 18. martā, un tā attieksies uz asociācijas biedru klientiem.

«Atsevišķi gadījumi, kas pēdējo nedēļu laikā ir parādījušies medijos, spilgti iezīmē problēmu, ka nebanku kredītdevējiem nav pieejams vienots reģistrs, kurā būtu informācija par pārējām klienta saistībām. Līdz ar to veidojas situācija, ka atsevišķi klienti, vieglprātīgi izturoties pret savām finansēm, vienlaicīgi aizņemas pie vairākiem kredītdevējiem,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Lai mazinātu risku, ka kredītus aizņemas iedzīvotāji, kas nespēj tos atdot, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri (LNKA) ir vienojušies turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām, informēja LNKA.

Tāpat asociācijas biedri ir lēmuši ieviest Patērētāju tiesību aizsardzības centra prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem. Ieviešot abus šos instrumentus, nebanku kreditēšanas sektorā turpmāk tiks veikta pilnīga klientu maksātspējas vērtēšanas procedūra. Paredzams, ka savstarpēju datu apmaiņu asociācijas biedri sāks 1. aprīlī.

«Jau šobrīd asociācijas biedri izmanto dažādus instrumentus maksātspējas pārbaudei. Izmantojot parādu piedziņas datu bāzes, tiek pārbaudīta informācija par to, vai klientam ir aktīvas kavētās pārādsaistības. Nebanku kreditētāji analizē arī iepriekšējo kredītu atmaksas disciplīnu. Sākontēji tiek piešķirti mazāki kredīti, ja kredīts atmaksāts laikā, tad kredītņēmējam pieejama lielāka summa. Ieviešot jaunos instrumentus, nebanku kreditētāji turpmāk veiks pilnīgu maksātspējas vērtēšanas procedūru,» skaidro LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Aizvadītajā gadā nedaudz vairāk kā 250 grūtībās nonākuši kredītņēmēji izmantoja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas izveidoto bezmaksas vidutāja pakalpojumu pakāpeniskai parādu atmaksai, informē asociācija.

Savukārt iespēju iekļaut sevi sarakstā, kam asociācijas biedri uz noteiktu laiku neizsniedz aizdevumu, izmantoja 141 iedzīvotājs.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane prognozē, ka pieprasījums pēc vidutāja pakalpojuma pakāpeniski samazināsies, jo nozare ir sakārtojusi jautājumu par pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu.

«Nebanku kredītdevēji ir izdarījuši visu, lai sakārtotu šo jautājumu – asociācijas biedri savā starpā apmainās ar datiem gan par aktīvajām saistībām, gan parādiem. Tāpat ar šo gadu stājās spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā apstiprinātā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai, kurā precīzi noteiktas prasības, kas nozares uzņēmumiem jāīsteno,» norāda B. Fromane.

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija, izstrādājot priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, nav ņēmusi vērā nozares viedokli, nebanku kredītdevēji atkārtoti sniegs savu redzējumu Ekonomikas ministrijai par sagatavotajām izmaiņām, informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

«Piemērs politiskajam populismam ir ierosinājums nebanku kredītiem noteikt gada procentu likmi 100% apmērā. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad pilnībā tiks iznīcināta nozare, jo tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma,» norāda LNKA, piebilstot, ka EM sagatavotie priekšlikumi paredz, ja kredīts 20 latu apmērā tiek piešķirts uz divām nedēļām, tad maksimālā komisijas maksa, ko nebanku kredītdevēji varēs saņemt, būs 54 santīmi, kas nesedz izmaksas ne darbinieku algām, ne nodokļu nomaksai, ne maksātspējas vērtēšanai, kā arī citus ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos izdevumus. Tādēļ LNKA aicina EM sniegt detalizētu skaidrojumu likmes ekonomiskajam pamatojumam.

Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas – pārdošanas darījumā, kāds krāpnieks no upura izkrāpis naudu, turklāt «upuris» labprātīgi krāpniekam atdevis savu veco telefonu un arī, pašam nezinot, kļuvis par kādas «ātro kredītu» firmas klientu. Šādi un līdzšigi gadījumi Rīgā notiek regulāri, Db.lv uzzināja policijā, savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija patlaban negrasās padarīt stingrākus kredītu izsniegšanas noteikumus.

Ziņa papildināta ar policijas komentāru 3., 4., 5. rindkopā.

Krāpniecības shēma ir sekojoša - «upurim» kāds «paziņa» lūdz viņam pārdot savu veco telefonu, norādot, ka samaksa tiks veikta no viņa firmas konta. «Upuris» šādiem nosacījumiem piekrīt un «pircējs-krāpnieks» viņam liek ieskaitīt vienu santīmu vispirms šīs firmas kontā, skaidrojot, ka citādāk esot kādas neskaidrības ar konta numuru vai tamlīdzīgas problēmas. Tāpat viņš lūdz, vai «upuris» nevarētu pārdot telefonu par 50 Ls dārgāk, bet faktiski pēc tam skaidrā naudā «pārdevējs» atdotu atpakaļ šos 50 Ls «pircējam». Tādējādi «upura» kontā tiek ieskaitīta nauda, it kā no «pircēja» - 100 Ls. Pēc tam «pircējs» paņem no «upura» telefonu, ko it kā nopircis, kā arī tos 50 Ls, par kuriem abi esot vienojušies.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai ir pievienojušies jauni biedri – SohoCredit un MiniCredit. Tas nozīmē, ka visi nebanku kreditēšanas nozares pašregulācijas pasākumi un labas prakses standarti pilnā mērā attieksies arī uz jaunajiem asociācijas biedriem.

Lai atpazītu tos aizdevējus, kas vienojušies īstenot atbildīgu biznesa praksi, asociācija ir izveidojusi atpazīstamības zīmi «Atbildīgs aizdevējs», kas publicēta asociācijas biedru mājas lapās. Tā ļauj ikvienam patērētājam pārliecināties, ka konkrētais kredītdevējs apņēmies īstenot godprātīgu un atbildīgu kreditēšanas praksi.

Jau iepriekš ziņots, ka nozares pašregulācijas pasākumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošu periodu, gandrīz par vienu piekto daļu jeb 18% ir samazinājies kopējais klientu skaits nebankukreditēšanas sektoram Latvijā.

Vismaz vienu reizi nebanku kreditēšanas pakalpojumus šā gada pirmajos sešos mēnešos izmantoja aptuveni 126 tūkst. klientu. Savukārt nozares kopējais kredītportfelis šā gada 30. jūnijā bija 43 miljoni latu.

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru kopsapulcē uz divu gadu termiņu tika pārvēlēta padome, informē asociācijas pārstāve Elīna Dobulāne.

Darbu padomē turpina AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs un SIA MD Investīcijas valdes loceklis Matīss Ansviesulis. Savukārt no jauna padomē ievēlēts SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš un SIA Open Credit klientu apkalpošanas daļas vadītāja Linda Broduža.

Trešdien tika sasaukta pirmā jaunās padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju atkārtoti tika pārvēlēts AS 4Finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

«Finanšu pakalpojumu tirgus visā pasaulē šobrīd piedzīvo kardinālas pārmaiņas, jo arvien straujāk attīstās pakalpojumi, kas veidoti uz efektīviem informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Tieši tamdēļ ir nepieciešams konstruktīvs dialogs ar valsti, lai kopīgiem spēkiem veidotu regulējumu, kas no vienas puses ļautu pasargāt patērētāju intereses, bet no otras - dotu iespēju attīstīties arī biznesam. Aizvadīto divu gadu laikā asociācija ir paveikusi apjomīgu darbu, gan strādājot pie nozares kvalitātes standartu ieviešanas, gan arī veicot sabiedrības informēšanas pasākumus,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Toms Jurjevs.

Ātro kredītu devēji uzskata, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu. Ministrija gan noraida ātro kreditētāju bažas, ka gada procentu likmes ierobežošana varētu iznīcināt nozari.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) ir aizdomas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lobē komercbanku intereses, piedāvājot konkrētus risinājumus nebanku kreditētāju izslēgšanas no finanšu tirgus Latvijā, norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredītdevējiem nav skaidra Ekonomikas ministrijas (EM) motivācija regulēt pakalpojuma cenu tirgus apstākļos, kur darbojas 50 uzņēmumi un ir sīva konkurence.

EM šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka, sagatavojot priekšlikumu gada procentu likmes (GPL) maksimālo griestu noteikšanai, EM ir konsultējusies ar Lietuvas Centrālās bankas speciālistiem un Somijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī pētījusi citu valstu pieredzi procentu ierobežojumu noteikšanā. Lietuvā jau darbojas GPL ierobežojums (200%), Igaunijā tas ir aptuveni 100% robežās, bet Somijā to plānots ieviest 50% apmērā šā gada vasarā.

Lai palīdzētu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kas aizdevumus vienlaicīgi saņēmuši pie vairākiem nebanku kredītdevējiem, bet nespēj pildīt uzņemtās saistības, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija ir izstrādājusi kārtību, kādā kredītņēmējs un asociācijas biedri turpmāk varēs vienoties par pakāpenisku parāda atmaksu, ievērojot kredītņēmēja iespējas tos atdot.

Sīkāk par šo iespēju asociācija informēs piektdien, 22. martā.

Tāpat pasākuma laikā plānots informēt par panākto vienošanos starp asociācijas biedriem par savstarpēju informācijas apmaiņu par klientu saistībām, tādējādi radot mehānismu efektīvākai klientu maksātspējas pārbaudei pirms aizdevuma piešķiršanas.

«Nozares galvenā problēma šobrīd ir tie kredītņēmēji, kas, vieglprātīgi izturoties pret savām finansēm, vēlas saņemt kredītus pie vairākiem aizdevējiem vienlaicīgi, neizvērtējot savas iespējas tos atdot. Esam izstrādājuši gan risinājumus cīņai ar sekām, gan tam, lai nākotnē mazinātu riskus šādu finanšu piramīdu veidošanai,» norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

«Protams, būsim pret un aicinām arī citus uzņēmumus saprast, ka šis ir tikai pirmais solis valsts centienos regulēt cenas. Ja tas izdosies, tad valsts varētu gribēt regulēt cenas arī citās nozarēs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu - ja Ekonomikas ministrija turpinās virzīt procentu likmju griestu noteikšanu, vai asociācija saglabās nostāju pret, atbildējusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

«Turklāt piedāvājums, ar kādu šobrīd nākusi EM, paredzot ļoti sarežģītu, saliktu procentu likmi, nozīmētu to, ka ātro kredītu pakalpojums vairs neeksistētu,» viņa stāstījusi intervijā laikrakstam.

«EM piedāvā, ja aizdod 50 latu uz divām nedēļām, tad var prasīt procentu likmi 27 santīmi. Tāda likme nenosedz vispār nekādas administratīvās izmaksas, jo uzņēmējiem nodokļi jāmaksā, kā arī administratīvās izmaksas un licences maksa jāsedz,» skaidrojusi ātro kredītu eksperte.

Jautāta, kāda patlaban ir vidējā procentu likme, ko prasa ātro kredītu devējs, B. Fromane atbildējusi: «Šobrīd, aizņemoties 100 latu uz 30 dienām, vidēji procentu likme ir 10 latu, bet iespējamas atšķirības. Svarīgs faktors ir arī tas, uz cik ilgu laiku cilvēks naudu aizņemas.»

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir izmeklēšanas lieta par «sms kredītu» izkrāpšanu organizētā grupā - tiek izmeklētas vismaz četras epizodes par ātro kredītu izkrāpšanu. Tikmēr Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija norāda, ka nav apkopojusi informāciju par to, kā šādās situācijās rīkojas katrs «ātro kredītu» devējs, tomēr dažu uzņēmumu prakse ir šādus kredītus «upuriem» ļaut neatmaksāt.

Saistībā ar «sms kredītu» izkrāpšanu ENAP izmeklēšanā esošo lietu, patlaban kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana un tiek vākti pierādījumi vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības, stāstīja VP pārstāve Lita Juberte. Zināms, ka organizētajā grupā darbojās vismaz četras personas un katrai bijusi sava loma kredītu izkrāpšanā, norādīja L. Juberte. Vairāk informācijas policija pašlaik neatklāj.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane norāda, ka nozarē ir uzņēmumi, kas neliek atmaksāt kredītu, ja tas paņemts krāpnieciskā veidā, izmantojot svešu vārdu, un nonācis krāpnieku rokās. Pieeja šī jautājuma risināšanā ir individuāla - atbilstoši katra uzņēmuma iekšējai politikai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī.

Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.