Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Studenti vēlas mācīties bez rūpēm un uztraukumiem par studentu kredītu atmaksu studiju laikā un pilnībā nodoties mācībām. Par to liecina Nordea bankas aptauja par svarīgākajiem faktoriem studentu kredīta izvēlē topošo studentu vidū. Par svarīgāko kredīta priekšrocību studenti uzskata iespēju studiju laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus.

Nordea aptaujā vairāk kā puse (55%) studentu uzskata, ka svarīgākais faktors, ņemot studentu kredītu ir iespēja mācību laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus. Otra svarīgākā lieta (15%) ir bankas sniegtais papildu finansējums mācību gada sākumā mācību materiālu iegādei vai jaunās dzīvesvietas iekārtošanai. Iespēju saņemt kredītu, kas sedz arī ikdienas tēriņus gan ziemas, gan vasaras mēnešos, ir trešais svarīgākais faktors studentu kredīta izvēlē (10%).

„Lai sniegtu vislabākās studentu kredīta priekšrocības, mēs uzsākām rūpīgu tirgus izpēti jau šī gada sākumā. Tomēr, mūs pārsteidza, ka aptaujās kā otru svarīgāko lietu studenti norādīja nevis iespēju saņemt regulāru bankas „stipendiju” katru mēnesi, bet gan – saņemt „starta kapitālu” mācību gada uzsākšanai. Tas apliecina to, studentu prātus jau tagad nodarbina sadzīviski un organizatoriski jautājumi – gan tas, cik sākumā vajadzēs iztērēt mācību materiāliem, gan arī savas jaunās mājvietas – studentu kopmītņu vai īrēto dzīvokļu – labiekārtošanai. Saprotot to, ka studijas augstskolā ir īpašs dzīves posms, arī Nordea studentu kredīts strukturēts tā, lai tā izvēles gadījumā, students tiešām var pilnvērtīgi veltīt savu laiku mācību procesam,” uzsver N.Seņkova.

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Eksperti un Db lasītāji iesaka, kā tikt galā ar krīzes radītajām drūmajām emocijām.

«Būt kritiskam pret sevi un laikā mācēt apstāties. Ja būsim vērīgi pret sevi, tad sapratīsim, ka kaut kas jāmaina, jādara savā labā. Cilvēks nedrīkst iet un darboties, līdz krīt, pārprasta pienākuma apziņa un kompleksu vadīta rīcība agrāk vai vēlāk novedīs pie saslimšanas. Par sevi atbildīgi cilvēki, kuri vienmēr uzvedas atbilstoši savām sajūtām, vajadzībām, spējām, nedarot sev pāri, populācijā ir tikai 10 %. Pārējie deviņdesmit darbojas citu iemeslu vadīti. Jauns cilvēks ar teicamnieka sindromu būs gatavs strādāt ilgas darba stundas katru dienu. Tomēr rodas jautājums - cik ilgi viņš izturēs,» uzskata ārste homeopāte Inguna Vecvagare.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Beitāns, SIA AERODIUM Technologies un SIA AERODIUM valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

1.Viens no pasaules līderiem vertikālo vēja tuneļu tehnoloģijās.

2.Vienīgais uzņēmums pasaulē, kas ar panākumiem izstrādā profesionālu vēja tuneļu tehnoloģiju šovbiznesam.

3.Vienīgais savas nozares uzņēmums, kas kvalificējies un sadarbojas ar pasaules lielāko izklaides industrijas kompāniju Disneyland.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es šo uzņēmumu radīju pirms 10 gadiem. Mūsu attīstība vēl arvien notiek tik strauji un dinamiski, projekti ir tik izaicinoši un aizraujoši, ka šajā uzņēmumā ir ļoti interesanti strādāt. Uzņēmuma attīstība sniedz iespēju profesionāli izaugt un attīstīties arī pašam personīgi. Šis bizness ļauj komunicēt ar ļoti ietekmīgiem un iedvesmojošiem cilvēkiem visā pasaulē: Šeihiem, slavenībām, militāriem ģenerāļiem, valstu vadītājiem, biznesa haizivīm, šovbiznesa producentiem, izgudrotājiem un inovatoriem.

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Teju katrā pilsētā, kas būvēta pie kādas upes krastiem, uzmanību parasti piesaista dažādas laivas, kuteri un kuģīši, kā arī ostas, kur tas viss bāzējas. Rīgā šādas vietas ir pat vairākas. Viena no tām – Daugavas līcis pie Balasta dambja jeb Āgenskalna līcis.

Laivas un kuģi Āgenskalna līcī nav nekāds pēdējā laika jaunums – tas viss šeit ir bijis jau daudzus gadus, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi šī vieta ir tikusi izmantota, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan arī tūristus. Šobrīd līcī saimnieko vairāki uzņēmumi, kuru vadītāji atzīst – pēc vairākiem ne īpaši veiksmīgiem gadiem beidzot atkal ir vērojama aktivitāte, cilvēku interese par šeit notiekošo jeb, vienkārši sakot, ir atgriezusies dzīvība.

Centrālais līča objekts nenoliedzami ir Aagenosta – vieta, kur ir piestātnes, laivas un arī kafejnīca Piķis un zēģele. «Pagaidām to vēl nevar nosaukt par biznesu – tas viss vairāk līdzinās hobijam. Dažādi uzņēmumi šeit jau bāzējas, bet gribas, lai būtu vairāk dažādu aktivitāšu,» saka Aagenostas vadītājs uzņēmējs Jurijs Petuhovs. Nav jau tā, ka ostā nenotiktu nekas. Šogad te ir pilns ar laivām – ostā ir aptuveni 30 dažādu braucamrīku. J. Petuhovs saka – skandināvi apgalvo, ka bizness sākas no 150 laivām ostā, un tas skan ticami. Tāpat nāk cilvēki, kas brauc ar savām laivām, iedzer alu, atpūšas.

Mobilajai lietotnei ēdiena pasūtīšanai Qfer ir vairāk nekā 250 tūkstoši reģistrēto lietotāju un mēneša auditorija svārstās no 50 līdz 70 tūkstošiem.

Tipiskais Qfer lietotājs ir 25 līdz 31 gadu jauns rīdzinieks, kam seko 18 līdz 24 gadus jauni cilvēki. SIA Qfer vadītājs Artūrs Burņins stāsta, ka šis risinājums ir mērķēts uz biroja darbiniekiem, kuri ikdienā ir aizņemti un novērtē iespēju ietaupīt laiku, lai ieturētu maltīti darba laikā vai arī pēc tā. Lielākā daļa klientu – aptuveni 70% – izvēlas ēdienu līdzņemšanai. Aptuveni 30% pasūtījumu ir ar piegādi. Tā kā cilvēki bija sākuši interesēties, vai Qfer var piedāvāt arī piegādi, uzņēmums nolēma ieviest arī šādu pakalpojumu. Sākumā piegādi nodrošināja restorāni, bet, tā kā cilvēki uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, cik tālu ir kurjers un pēc cik ilga laika piegādās, un bija jāiegulda resursi klientu atbalsta nodrošināšanā, Artūrs secināja, ka ar piegādi jānodarbojas pašiem. Šobrīd uzņēmumam ir 15 kurjeri. «Šīs ir platforma līdzīgi kā Taxify, un jebkurš var pieteikties par kurjeru, iziet apmācības un strādāt,» viņš saka. Qfer lietotāji to biežāk izmanto ēdiena līdzņemšanas pasūtīšanai, un Artūrs uzskata, ka pagaidām ēdiena piegāde vēl ir premium segmenta pakalpojums. Lai arī cenas kļuvušas pieejamākas, tas vēl nav kļuvis par ikdienišķu pakalpojumu.

Lai dažādotu savas zemnieku saimniecības profilu, motobraucēji Vinteri ķērušies klāt jaunam, apjomīgam projektam, kura kopējās izmaksas lēšamas tuvu pie diviem miljoniem latu. Viņi gatavojas būvēt siltumnīcu, lai audzētu gurķus, vēsta biznesa žurnāls LD.

TV šovos plašu publicitāti guvušais motobraucējs Jānis Vinters savu ikdienas iztiku un līdzekļus hobijam pelna, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu Jelgavas novadā. Z/s Līgo, kur viņš saimnieko kopā ar brāli Eināru, galvenais rūpals ir graudkopība, kā arī biogāzes ražošana, ko brāļi Vinteri uzsāka vieni no pirmajiem Latvijā.

Pavisam saimniecībā 1800 ha platībā aug ziemas kvieši, ziemas un vasaras rapši un kukurūza, bet brāļi gatavojas būvēt siltumnīcu viena hektāra platībā, lai audzētu gurķus, nodrošinot divas ražas aprites - pārdošanai un sēklas materiālam.

Siltumnīcā ražošanai tiks izmantota biogāzes projektā radītā siltumenerģija, taču ar to vien nepietiks un būs jābūvē arī apkures sistēma. Jaunais projekts ļaus palielināt darbavietu skaitu saimniecībā par 15, dodot labumu gan pašvaldībai, gan apkārtējiem pagastiem. Projekts jau iesniegts vērtēšanai Lauku atbalsta dienestā un gaida rindā atbalsta saņemšanai. Ja siltumnīcas būvniecību izdosies sākt šogad, tad baudīt pirmo gurķu ražu varēs jau nākamgad.

Arhitekts Dins Vecāns nule kā noskrējis 28 maratonus 28 dienās 28 Eiropas Savienības galvaspilsētās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu izaicinājumu viņš sagādāja sev pats un kopumā šajās dienās noskrēja ap 1200 km. Dins ar skriešanu ir aizrāvies jau apmēram piecus gadus, bet apmēram pirms gada, kad skrējis kārtējo maratonu, viņš aizdomājās par to, kā savam hobijam radīt pievienoto vērtību - ir zināmi ielu muzikanti un mākslinieki, bet kādēļ skriešana nevar būt kā māksla, performance? Varbūt ieguldīto naudu maratonos var novirzīt kādam cēlam mērķim? Varbūt var rast iespēju ar skriešanu palīdzēt kādam cēlam mērķim? «Vēlējos izvirzīt sev izaicinājumu, iespējams parādīt vai motivēt citus, ka lieli mērķi un idejas ir sasniedzamas, no tām nevajag baidīties. Mana ambīcija bija noskriet katru dienu 42.195km katrā no ES savienības dalībvalstīm, katru dienu bez apstājas,» stāsta Dins.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Krīzes ietekmē pēdējos gados samazinājies Tecnam ražotnes lidmašīnu piegāžu apjoms, tomēr vēl aizvien aptuveni 50% lidaparātu tiek pārdoti klientiem, kas tās iegādājas privātām vajadzībām, turklāt liela daļa pilotu, kam privāta lidmašīna ir hobijs, nāk ne vien no Vācijas un Austrālijas, bet arī patlaban parādu krīzē iestigušās Spānijas. Otru pusi pārdoto lidmašīnu veido piegādes pilotu apmācību skolām.

Tecnam lidaparātu ražotnē pilsētā Kapua (Capua), kas atrodas netālu no Nepoles, tiek ražotas divvietīgas un četrvietīgas lidmašīnas, kas darbojas ar vienu vai diviem Rotax dzinējiem.

Lidmašīnas tiek pārdotas uz dažādiem tirgiem – pārsvarā Vāciju, Spāniju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Krieviju, ASV. ASV tirgus ir tas, kur ir lielākais to klientu īpatsvars, kas iegādājas privātām vajadzībām – lidošanai kā hobijam, savukārt pēdējā laikā augošs tirgus ir Brazīlija.

«Mums ļoti paveicies, ka lidmašīnas tirgojam arī tajos tirgos, kurus krīze nav smagi skārusi. Piemēram, tagad redzam, ka Austrālija un Jaunzēlande sāk no krīzes atgūties,» norāda Tecnam īpašnieks un uzņēmuma līdzdibinātāja dēls Paolo Paskāle(Paolo Pascale).

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Jauns norvēģis pametis darbu, lai varētu apceļot savu valsti kopā ar haskiju Akiaku. Protams, viņš nav piemirsis par fotogrāfiju publicēšanu tiešsaistē, šajā gadījumā Instagram, tādējādi sapulcinot sev fanu pulku, vēsta thelocal.no.

28 gadus vecais Henriks Vikse no Bergenas strādājis celtniecībā, bet secinājis, ka nespēj atrast laiku savam hobijam - laika pavadīšanai dabā kopā ar savu suni. Celtniecībā viņš nostrādājis apmēram 10 gadus, tomēr nav spējis izturēt strādāšanu no 7 rītā līdz 4 vakarā.

Šī iemesla dēļ Henriks izlēmis sākt savu biznesu, kļūstot pats sev par priekšnieku.

«Vienīgais, ko nožēloju, ir tas, ka nepieņēmu šādu lēmumu daudz ātrāk,» saka vīrietis.

Tā kā pieaug bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošana komerciālām vajadzībām vai hobijam, ir jānodrošina, lai tie neradītu draudus sabiedrības drošībai un personu privātumam, saka EP deputāti rezolūcijas projektā, ko pieņēma ceturtdien.

«Nozīmīgākais ir pateikts mūsu pieņemtās rezolūcijas nosaukumā: «par drošu dronu izmantošanu.» Mēs nevēlamies iet sīkās detaļās, kā būtu jāregulē dronu izmantošana, bet gan sniegt ietvaru un vadlīnijas, kas palīdzētu Komisijai, ES dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem,» teica ziņotāja Jacqueline Foster (ECR, Lielbritānija).

Bezpilota lidaparātus var izmantot dažādiem uzdevumiem, piemēram, dzelzceļa sliežu, aizsprostu un spēkstaciju uzraudzībai, novērtējot dabas katastrofas, labības miglošanai, filmēšanai un sūtījumu piegādei, tādēļ tiem ir liels ekonomiskais potenciāls, kas var palīdzēt radīt arī jaunas darba vietas, saka EP deputāti rezolūcijā, ko pieņēma ceturtdien Strasbūrā ar 581 balsīm par, 31 pret un 21 atturoties. Tomēr tas rada arī vajadzību risināt drošības, privātuma, datu aizsardzības un civilatbildības aspektus.