Jaunākais izdevums

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

picturegallery.875d539f-9dd4-417b-acfc-784a16b71c83

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Uz interviju ar Numuru viņš atnāk kopā ar saviem bērniem – dēlu Edžu un meitu Justīni. Kamēr sarunājamies, viņi abi rātni sēž pie blakus galdiņa un kaut ko zīmē. Ik pa laikam Edžus vai Justīne pienāk pie tēta un aizrautīgi stāsta par saviem zīmējumiem vai par kuģīti, kas peld Daugavā. «Skatieties, krūmos mīlējas kaķēni,» ķiķina Justīne, un Jēkabs samulst. «Iedomājies, šitādi bērni un jau visu saprot,» viņš saka un smejas līdzi meitai. Sarunas noslēgumā, kad diktofons jau ir izslēgts, viņš saka, ka abi sīkie esot jāradina pie latviešu valodas, citādi tur – Īrijā viņi galīgi izlaižoties. «Ja tu tā uzmanīgāk ieklausītos, noteikti dzirdētu, ka viņi teikumus veido tiešā tulkojumā no angļu valodas,» saka Jēkabs. Tikai tagad es saprotu, ka bērni, kopā ar mammu acīmredzot joprojām dzīvo Īrijā, bet Jēkabs ir atgriezies Latvijā.

Viņš atbruņo ar savu atvērtību. Zinot Jēkaba sarežģīto dzīvesstāstu, biju domājusi, ka viņš būs no tiem nīgrajiem, kuri, izkūlušies cauri pārāk daudziem dzīves piespēlētiem mēsliem, neatgriezeniski zaudē jebkādu dzīvesprieku. Taču Jēkabs pierāda pretējo – pabeidzis nodarboties ar profesionālo sportu un palicis tukšā vietā, izmēģinājis laimi Īrijā, strādājis par instruktoru un pārdošanas speciālistu, pirms mēneša viņš pirmo reizi mūžā ir nodibinājis pats savu uzņēmumu SIA Jēkaba fitness, un septembra vidū tiek plānota sporta kluba atklāšana Rīgā, Ganību dambī 25. Jēkabam būs pašam sava «dāmu paradīze».

Tiešām, večiem ieeja tavā klubā būs liegta?

Nu ja!

Domā, tā ir laba biznesa ideja?

Un vai tad nav? Man šī ideja radās jau Īrijā, kur strādāju par fitnesa instruktoru un redzēju, ka daudzos sporta klubos sievietēm ir gan atsevišķas ieejas, gan atsevišķas nodarbību zāles. Sievietes, protams, ir ļoti aktīvas klubu apmeklētājas, taču daudzas vēlas šai nodarbei nodoties bez «liekām acīm». Nedomājot, kā viņas izskatās un kas kur izspiežas (smejas). Turklāt gribu Latvijas sievietēm piedāvāt apļa treniņa metodi, kad visas dalībnieces stāv viena pret otru ar seju. Tas ir tāds sociāls – stulbs vārds! – tāds sabiedrisks, foršs pasākums, ja viens otram var skatīties sejā, nevis kā parasti – dibenā (smejas). Vēl labi ir tas, ka šādos treniņos tiks izslēgts sacensību efekts, jo katra pildīs citu vingrinājumu. Tev nav jāsalīdzina – o, šitā dara krutāk nekā es. Cilvēkiem, it īpaši jau sievietēm, tas nepatīk. Es visas šīs lietiņas zinu pats no savas pieredzes. Kad dzīvoju Īrijā, astoņus mēnešus mācījos fitnesa instruktoru kursos, pēc tam pusgadu nostrādāju par instruktoru tur, tad pusgadu Rīgā, klubā Vētra.

Arī savā klubā pats vadīsi nodarbības?

Gan jau sākuma posmā kādu nodarbību vadīšu arī es, taču galvenokārt – manas kolēģes. Starp citu, visas instruktores būs tikai sievietes.

Tad jau pie tevis meitenes stāvēs garā rindā.

Nē, pagaidām man ir plānotas tikai divas instruktores. (Acīmredzot Jēkabs nav sapratis manu komplimentu par to, ka pie viņa stāvēs rinda meiteņu, kuras vēlēsies apmeklēt tieši viņa vadītās grupu nodarbības. Taču tikpat ātri es saprotu, ka labi vien ir, ka nesaprata. Tieši šajā vienkāršajā dzīves uztverē slēpjas viss viņa šarms – aut.)

Pirms neilga laika tu piedalījies šovā Dejo ar zvaigzni 2. Daudzi cilvēki, kuri startē šajā projektā, caur televīziju «uzpumpējot» savu popularitāti, saprot, ka atpazīstamību var izmantot, lai, piemēram, nodarbotos ar biznesu. Un uzreiz dibina uzņēmumus. Arī tu darbojies pēc šī paša principa?

Jjja!! Un es no tā nekautrējos. Redzi, ideja par savu sporta klubu man radās jau pirms vairākiem gadiem – dzīvojot Īrijā, un šovs man vienkārši bija kā papildu iespēja. Kad man piedāvāja piedalīties projektā Dejo ar zvaigzni 2, es uzreiz sapratu, ka šī izdevība ir jāizmanto.

Pirms tam šādas izdevības nebija? Tu taču no Īrijas atgriezies jau pirms diviem gadiem.

Lai sāktu savu biznesu, ir nepieciešams gan labs kompanjons, gan biznesa plāns, gan starta kapitāls. Un paiet ilgs laiks, kamēr tas viss nostājas savās vietās. Šo divu gadu laikā ko es tikai neesmu darījis! Strādāju Ežos par distanču slēpju meistaru un konsultantu, tad biju fitnesa instruktors, tad – Rīgas miesniekā biju tirdzniecības aģents. Esmu daudz ko izmēģinājis, taču man tas patīk. Jau kopš bērnības es nebaidījos riskēt, nebaidījos sevi iemest nezināmā vidē, lai mēģinātu peldēt un sevi pārbaudīt. Viss ir bijis. Un šobrīd man ir izdevies atrast labu kompanjonu Mārtiņu Malcenieku, ar kuru kopā mēģināsim iepeldēt biznesā.

Mēs tik bieži piesaucam Īriju. Kāpēc tu vispār uz turieni aizbrauci?

Tas ir diezgan privāts stāsts. Es negribu to visu cilāt.

Labi, nerunāsim par Īriju. Bet to, kādēļ tu aizgāji no sporta, to taču tu vari pateikt.

Redzi, no vienas puses, man, protams, ļoti patika tā brīvības sajūta, ko sniedza nodarbošanās ar sportu. Taču pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem... nu, reāli man apnika darīt vienu un to pašu. Patiesībā vienkārši vajadzēja zināt īsto laiku, kad aiziet. Es nezināju... Lai gan... es pats zināju, taču paklausīju citus. Paliku un aplauzos – rezultāti kļuva arvien sliktāki, iestājās rutīna, apnikums, uz sacensībām gāju ar iekšēju pofigu. Man atteicās gribasspēks. Ne jau es fiziski nevarēju kaut ko izdarīt. Galva vienkārši atteicās. Patiesībā pēdējos gadus es sportā prostituēju. Zināju, ka pabarots būšu, inventārs būs, kaut kāda nauda arī nāks. Nē, tas nebija forši. Bet pats vien biju vainīgs. Vilku to visu garumā, domādams – vajadzētu kaut ko citu. Bet reāli neko nedarīju. Kā tajā jokā: cilvēks nomirst un, nonācis pie Svētā Pētera, sūdzas – jā, man nekad nav veicies, pat loterijā nekad neesmu vinnējis. Bet Svētais Pēteris viņam saka: «A tu vispār kādreiz esi to loterijas biļeti nopircis?»

Vai profesionāls sportists vispār var tā visu mainīt? Sports taču ir ne vien darbs, bet dzīvesveids un domāšanas veids.

Zini, kas bija visgrūtākais: cits dienas režīms un pieradums pie obligātās diendusas. Vistrakākais bija ap diviem trijiem dienā – kā man nāca lūziens! Pagāja kāds pusgads, kamēr ielauzos jaunajā režīmā.

Bet kādēļ tik straujš lēmums – visu pamest un braukt uz ārzemēm? Varēji taču palikt Latvijā, strādātu kaut vai par treneri.

Nē, paldies! Man ir piemērs – Latvijas izlases treneris Vitālijs Urbanovičs. Viņš puikām ir menedžeris, treneris, mamma un tētis, šoferis. Viss vienā personā. Es uz tādiem apstākļiem, atvainojiet, neparakstītos.

Parasti profesionāliem sportistiem piemīt ļoti liels gribasspēks un mērķtiecība, bieži vien viņi ir skarba, egoistiska rakstura cilvēki. Ja godīgi, tu tāds neizskaties.

Nē, ko tu! Es tāds noteikti neesmu. Zini, es esmu pārliecinājies, ka domas materializējas. Jā! Un es to mācu arī saviem bērniem. Lai viņi vairāk domā labās, pozitīvās lietas. Jo vairāk tev galvā būs naida, šaubu, dusmu, jo vairāk tas viss nāks atpakaļ. Kad es tā dažkārt paanalizēju... dzīves melnie posmi ir nākuši, kad biju aizmirsis par pozitīvo domu spēku, savukārt tad, kad es pie šī principa turos, man dzīvē tiešām viss iet uz augšu. Spilgts piemērs tam ir gan Nagano Olimpiskās spēles, gan ceturtā vieta Pasaules kausā.

Tu ceturto vietu sauc par veiksmi? No daudziem sportistiem ir dzirdēts viedoklis, ka 4. vieta ir daudz sliktāka nekā piektā vai sestā. Jo līdz medaļai un pjedestālam ir pietrūcis tik maz.

Beidz....es to tā neuztveru! Protams, ka ceturtā vieta ir veiksme! Milzīga veiksme, kas panākta ar nenormāli smagu darbu. Es toreiz biju ļoti laimīgs, jo manas reālās fiziskās spējas bija daudz zemākas. Un neviens to no manis nebija gaidījis. Pat es pats.

Cik tev toreiz pietrūka līdz medaļai?

(Smaida) Viens soda aplis. Piecpadsmit sekundes.

Maz. Tu laikam bieži attin filmu atpakaļ, pārdomā...

...nu, ne. Es tiešām neko tādu nedaru un nekad neesmu darījis. Man šausmīgi patīk filma Forests Gamps. Zini, kādēļ viņam tā gāja?

Muļķa laime, ne?

Nē. Viņš vienkārši nekad nešaubījās. Nešaubījās par to, ko dara. Viņš vienmēr precīzi zināja, kas ir jādara, kas ir jāpanāk un ne mirkli nešaubījās, ka to arī panāks. Kā bērni. Paskaties – bērniem taču nav šaubu! Dara un izdara. Ļoti vienkārši. Un tieši tāpēc arī izdara, ka nešaubās. Saproti? Un man kā pieaugušam cilvēkam ir ļoti grūti atkal iegūt šādu iekšējo pozīciju. Bet es cenšos.

Nešaubīties nozīmē būt ļoti pārliecinātam, bet tas savukārt var nozīmēt stūrgalvību. Ar tevi ir grūti strīdēties?

Nē. Man ļoti patīk viedokļu daudzveidība. Es pieņemu cilvēkus tādus, kādi tie ir. Taču patiesībā man jau nekad nav bijis citas iespējas. Es augu bez vecākiem. Alūksnes rajona internātskolā. Ja es būtu palicis ar senčiem, simts punktu, ka nodzertos... Kopš triju gadu vecuma man nebija neviena, kas palīdzētu, kam varētu palūgt padomu. Viens pats ar visiem saviem lēmumiem. Jā, dzīvē ir gājis visādi, taču es jau kopš bērnības esmu bijis noskaņots domāt pozitīvi. Un, lai gan līdzcilvēki šo manu rakstura īpašību dažkārt ir izmantojuši, es tomēr neesmu tādēļ kļuvis skarbs, neesmu norobežojies no pasaules.

Tu esi self-made personība. Viss, kas tevī ir, viss ir nācis tikai caur tevis paša lēmumiem.

Precīzi. Bet dziļākajā būtībā tā tam vajadzētu būt pilnīgi ar visiem. Ko jūs sūdzaties, ka valsts neatbalsta, valsts nedod. Ja tu gribi, tad pats izlem un dari! Zini, kas man nepatīk pēc atgriešanās Latvijā? Tā drausmīgā žēlošanās. Ja tu tiešām vēlies kaut ko sasniegt, tad dari, negaidot, ka kāds tev palīdzēs. Tikai tā var kaut ko sasniegt.

Starp citu, ja runājam par sasniegumiem. Kādēļ tu neesi zvaigzne?

Kā tu to domā?

Nu, kādēļ tu neesi tāds kā, piemēram, Jānis Vinters vai Raivis Vidzis – sportisti, kuri pēc visiem tiem dejo ar zvaigzni apzināti savu tēlu tuvina sabiedrības krējumam.

Nu, ko... ja reiz tāda zvaigžņu fabrika pastāv... Lai taču taisa no tiem cilvēkiem zvaigznes. Tas ir forši!

Tev patīk?

Jā.

Tu arī tā gribētu?

Ai, tu man uzdevi tik sarežģītu jautājumu! Es nezinu. Nu, un kāds tad no tās slavas labums? Pat ja es būtu superstārs, nekas jau dzīvē nemainītos. Tāpat es darītu visu to pašu, ko līdz šim.

Tiešām? Bet kā tad statuss? Savulaik tevi pazina visa Latvija, bet tu strādāji par ierindas instruktoru aktīvā tūrisma centrā Eži. Kantes nerīvēja?

Nē, tu ko?! Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem. Ideāli!

Tev nekad nav bijis žēl, ka tavā laikā sportisti vēl netika uzskatīti par tādām zvaigznēm, kā tas ir tagad? Tas pats Biedriņš, kuram ir miljonu vērti kontrakti.

Ir naudīgie sporta veidi – teniss, hokejs, futbols, basketbols. Gulbis, tas pats Biedriņš, Ozoliņš. Tur ir tie lielie kontrakti. Biatlonā nekad nebūs tādas naudas. Bet, ja runājam tieši par atpazīstamību... ja man slava sāktu traucēt darbam, tad es to visu negribētu.

Tātad tu nekad neesi gribējis būt atpazīstams?

Protams, ka esmu gribējis. Reiz kāda meitene man jautāja, kādēļ es izlēmu kļūt par sportistu. Nauda, slava? Protams! Taču es to visu jau esmu izbaudījis, un bija laiks, kad mani popularitāte reāli tracināja. Kad man aiz muguras čukstēja – skaties, viņš taču ir mazāka auguma nekā televīzijā! Eu, Nākumam maisiņā šņabis! Man tas ļoti nepatika.

Rodas iespaids, ka tu esi diezgan nepretenciozs cilvēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biatlonists Nākums slēdz savu sieviešu fitnesa klubu

Dienas Bizness,07.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biatlonistam Jēkabam Nākumam nācies slēgt sev piederošo fitnesa klubu sievietēm Just in.

«Apnicis jau vienmēr visā vainot krīzi – varbūt jāsaskata arī pašu vadības trūkumi,» saka J.Nākums. Viņš norāda, ka klubu atvēris jau krīzes laikā – pirms pusotra gada. Viņš arī nesaista neveiksmi ar to, ka tas strādājis tikai daiļā dzimuma pārstāvēm, ziņo Diena.lv. J.Nākums norādīja, ka pēc kluba slēgšanas turpinās strādāt par biatlona treneri. «Arī citur, ko darīt netrūkst,»saka J.Nākums.

Klubs darbību pārtraucis no 7.jūnija. Paziņojumā klientēm norādīts, ka naudu par nezimantotajām kluba apmeklējuma reizēm klubs centīsies atmaksāt «iespēju robežās».

Fitnesa kluba Just in īpašnieks ir SIA Jēkaba fitness, kurā J.Nākumam pieder 51,01% daļu, 34% pieder Branded Petcare solutions un 14,99% - SIA Ezi.lv. Kluba mājas lapā norādīts, ka tajā savu fizisko formu pilnveidot aicinātas tikai sievietes. Klubs, kurš atradās Imantā, par vidusmēra cenām piedāvāja apļa treniņa metodi un īpaši sievietēm piemērotu trenažieru un vingrojumu kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv,13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere,03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Sporta apģērbu zīmols Joma: Pasaules sporta kustība ir spēcīga, un mums jāattīstās šajā virzienā

,25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks

Lelde Petrāne,13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Steidzamiem Murjāņu Sporta ģimnāzijas rekonstrukcijas darbiem piešķir 350 tūkstošus eiro

LETA,05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma piešķirt 350 tūkstošus eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Minētā summa tiks piešķirta no MSĢ esošo būvju rekonstrukcijas un multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecības projekta īstenošanai 2014.gadā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, MSĢ steidzami jāīsteno vairāki pasākumi, kas nodrošinātu skolas darbības nepārtrauktību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā norādīja, ka, lai gan detalizēti būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas rezultāti vēl nav pieejami, jau 2012.gada decembrī veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka MSĢ sporta halle ir normatīvo aktu prasībām neatbilstošā tehniskā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāju Anniju Viškinti

Lelde Petrāne,12.12.2014

Santorini, Grieķijā 2014. gada augustā. Viena no pasakainākajām vietām, kur esmu viesojusies

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 12,8 miljonus eiro Latvijas Nacionālā sporta centra infrastruktūras modernizācijai

Db.lv,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Jūrmalā atklāj 5,3 miljonus eiro vērto sporta halli

Lelde Petrāne,26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Raiņa ielā 55, atklāta jaunuzceltā sporta zāle, kas šobrīd ir lielākais un sporta iespējām bagātākais sporta objekts kūrortpilsētā. Sporta zāle veidota, ņemot vērā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) prasības un paredzēta arī Baltijas līmeņa basketbola sacensībām, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Zāle izbūvēta divos stāvos, un telpu kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Tā piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm. Ikdienā sporta zālē notiks sporta stundas, zāle arī paredzēta Jūrmalas Sporta skolas audzēkņu un Jūrmalas sporta klubu treniņu vajadzībām. Tāpat jaunajā sporta objektā norisināsies Latvijas basketbola un handbola virslīgas spēles.

Pirmais lielais sporta notikums hallē paredzēts 28. septembrī, kad Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijas jauno sezonu sāks basketbola komanda Jūrmala/Fēnikss.

Rīkojot starptautiskas sacensības, ir iespēja izvērst teleskopiskās tribīnes, kurās paredzēts izvietot ap 750 cilvēku. Tribīnes veido pakāpienu rindas, kas apvienojas ar otrā stāva telpā izvietotajām stacionārajām tribīnēm, kurās ir izvietots vēl papildu 60 sēdvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas Nacionālā sporta centra attīstības ceļš

Daniēls Nātriņš, SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs valdes priekšsēdētājs,28.12.2023

Daniēls Nātriņš: "Ņemot vērā Latvijas Nacionālā sporta centra uzņemtos attīstības tempus, nebrīnīšos, ja kopā ar komandu kopīgiem spēkiem nonāksim pie vēl kādas jaunas iespējas, kā uzlabot sporta infrastruktūras pieejamību."

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis birokrātijas gaiteņos

Db.lv,17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nauda sportam, lavierējot starp pazīšanos un biznesa pārliecību

Lāsma Vaivare,28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pasaules arēnā Latvijas sportistu sasniegumi ir redzami, finansējumu viņiem faktiski nākas «sakasīt»; vērienīgus pasaules līmeņa sponsorus piesaistīt neizdodas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs nemākam pārdot mūsu sportistus,» saka reklāmas speciālists un pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks, Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka. Pēc viņa iniciatīvas jau piekto reizi tapis pētījums Latvijas sporta veidu TOP, kas, apkopojot dažādas statistikas datus un aptauju rezultātus, ļauj plašāk paskatīties uz dažādu sporta veidu un sportistu popularitāti, kas ir būtiski, plānojot investīcijas mārketingā.

Mazs tirgus

Ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli problēmām piesaistīt starptautiskos reklāmdevējus. Galvenais no tiem – ļoti ierobežotais tirgus. Latvija ir pārāk maza, lai saistītu milzu sponsoru interesi, jo «visus atbalstītājus interesē sasaiste ar pārdošanu», saka A. Blaka. Viņam piekrīt arī vairāki citi DB aptaujātie speciālisti. Tiesa, sporta mārketings Latvijā ir samērā neattīstīts, ir speciālisti, kas saka – par to šobrīd vispār nav iespējams runāt, un klasiskā izpratnē reklāmdevējam ieguvums no reklāmas televīzijā būs lielāks nekā no sporta sponsorēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sporta būvēm piešķir finansējumu 5,86 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka,14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā sporta padome trešdien izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas un nevalstisko sporta organizāciju kopīgi sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalē sportam 2015.gadam konkrētās budžeta apakšprogrammās, informē ministrija.

Sporta padome atbalstīja budžeta apakšprogrammā sporta būvēm paredzēto finansējumu kopumā 5,856 miljonu eiro apmērā dotācijām valsts īpašumā esošo nacionālo sporta bāzu un olimpisko individuālo sporta veidu nacionālo sporta bāzu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, inventāra un aprīkojuma iegādei un 2015.gada valsts budžetā iezīmēto mērķfinansējumu investīcijām valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem saskaņā ar Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem.

Savukārt sporta federācijām un sporta pasākumiem valsts budžeta apakšprogrammā paredzētais finansējums ir 2,156 miljoni eiro dotācijām vairākām sporta federācijām sporta pasākumu rīkošanai. Sporta padome atbalstīja arī finansējuma 1,048 miljonu eiro apmērā sadalījumu dotācijām nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad sporta atbalstam ieplānots atvēlēt gandrīz 50 miljonus eiro

Žanete Hāka,06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 5. janvārī, Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalē sportam 2017. gadam, informē IZM.

Kopumā šogad sporta atbalstam ieplānots izlietot 49 811 864 eiro.

2017. gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā tika atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie priekšlikumi iekšējai pārdalei, lai budžeta bāzes izdevumu ietvaros nodrošinātu sporta nozares budžeta prioritāšu īstenošanu, kā rezultātā nodrošināta valsts funkciju sporta nozarē izpilde nemainīgā līmenī salīdzinot ar 2016. gadu (atsevišķās apakšprogrammās pat paredzēts pieaugums), nodrošināts nepieciešamais līdzfinansējums 2017. gadā Latvijā plānotajiem nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem, kā arī palielināts valsts līdzfinansējums sporta treneru darba samaksai sporta skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Rīgas Sporta pils kvartāls - vieta nišas biznesam

Signe Knipše,09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru