Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.
Sporto bez polisēm
«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.
«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.
G. Kuzņecovs norāda, ka reģionu sporta klubiem klājas grūtāk nekā Rīgas kolēģiem. Lielāko apmeklējuma kritumu sporta klubi piedzīvojuši jau 2009. gadā - apmeklētāju skaits pret 2008. gadu samazinājies par 15-30%. 2010. gadā kritums pagaidām bijis apmēram par 5%. Apmeklētāju skaits ar veselības apdrošināšanas polisēm samazinājies vairāk - par 30-40%. Vienlaikus viņš uzsver, ka polišu īpašnieku īpatsvars sporta klubu apmeklētāju vidū nav bijis īpaši augsts - apmēram 5-10%.
Veselāki un ekonomiskāki
Latvijā arī kopumā pagaidām nav tik ļoti attīstījusies sporta klubu apmeklēšanas kultūra, atzīst G. Kuzņecovs. Protams, pie vainas ir ekonomiskā situācija - ne katrs var atļauties katru mēnesi maksāt 25-30 latus par abonentu. Augstākais sporta klubu apmeklētāju īpatsvars ir Īslandē - 25% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Vidējais rādītājs Eiropā ir apmēram 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Latvija pēc šī rādītāja esot pēdējā vietā pasaulē - sporta klubu apmeklētāju īpatsvars šeit ir 1,6% no iedzīvotāju skaita. Kopējais Latvijas sporta klubu apgrozījums 2009. gadā esot bijis apmēram 10 miljoni latu. G. Kuzņecovs stāsta, ka valstīs, kurās sporta klubu apmeklējums ir augsts, tas izveidojies ar valsts atbalstu. Piemēram, Īslandē sporta klubu pakalpojumiem ir noteikta 0% PVN likme. Tādējādi Īslandē abonements maksā apmēram tikpat cik Latvijā. Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, īslandiešiem veselīga dzīves veida piekopšana sporta klubā izmaksā krietni lētāk nekā Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Fitensa un veselības veicināšanas nozares asociācija vērsusies valdībā ar lūgumu samazināt PVN sporta klubiem. Kā norāda G.Kuzņecovs, tam ir ekonomisks pamatojums, jo, valstij samazinot PVN likmi un veicinot veselīgu dzīves veidu, iespējams samazināt veselības aprūpes izdevumus. Patlaban asociācija gaidot par īsto brīdi, lai iesniegtu savu priekšlikumu atkārtoti.
Bezdarbs sportam
Patlaban līdz ar karsto laiku sporta klubu apmeklējums ir īpaši zems, atzīst klubu pārstāvji, taču tas esot tipiski vasarai. Jaunu pienesumu devuši cilvēki, kuri izmantojuši piedāvājumus par zemāku cenu apmeklēt sporta klubus dienas stundās. «Mēs piedāvājām tā saukto krīzes abonementu - par 15 latiem mēnesī apmeklēt sporta klubu darbdienās no plkst. 13 līdz 16. Šis piedāvājums radīja lielu pieplūdumu pavasarī, tagad tas jau nedaudz noplacis,» stāsta sporta kluba Reaktors galvenā trenere Elīna Rozenfelde, piebilstot: «Šajās stundās acīmredzot klubu var apmeklēt cilvēki, kuriem šajā laikā nav jābūt darbā.» LD