Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.

Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā tiks būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no līdzšinējiem 426,86 eiro līdz 750 eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Darba devējiem, kas iegādāsies saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises šī limita ietvaros, par to nebūs jāmaksā darba algas nodokļi. Tādējādi veselības apdrošināšanas polises kļūs daudz pieejamākas un noderīgākas.

“Tas ļaus darba devējiem nodrošināt saviem darbiniekiem daudz labākas polises, kas tiem sniegs reālu, nevis teorētisku atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. 750 eiro vērtas polises varēs klientiem nodrošināt labu segumu un pakalpojumu apmaksu,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Latvijas situācijā veselības apdrošināšana ir īpaši svarīgs bonuss darba ņēmējiem, ņemot vērā valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu zemo pieejamību. Vairāki pētījumi un darba devēju novērotās tendences rāda, ka veselības apdrošināšanas polise ir pirmais bonuss, ko darba ņēmēji sagaida, un nereti tas jau tiek uztverts par pašsaprotamu. Veselības apdrošināšana ir ļoti būtisks atspaids veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā – veselības apdrošināšanas prēmijas ir aptuveni 10% lielumā no valsts veselības aprūpes budžeta.

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Šī gada augustā par darba ņēmēju vai pašnodarbināto kļuva 4545 bezdarbnieki, kas bija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Savukārt laikā no šī gada janvāra līdz jūlijam pastāvīgā darbā iekārtojās 43 tūkstoši reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 10 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, 6519 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, 1766 bezdarbnieki ar invaliditāti un 2825 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā. 16 tūkstoši (38,7%) bezdarbnieki darbā ir iekārtojušies pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas.

Uz šī gada 1.septembri NVA datu bāzē bija aktuālas 6865 brīvas darba vietas, kuras darba devēji bija reģistrējuši NVA filiālēs. Vislielākais brīvo darbvietu skaits tiek piedāvāts kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,7% un salīdzinājumā ar septembri tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2652 cilvēkiem - NVA uzskaitē oktobra sākumā bija 108 322 bezdarbnieki, bet mēneša beigās jau 105 670 bezdarbnieki.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī oktobrī bezdarbs samazinājies visos valsts reģionos.

Zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Rīgas reģionā - 7,0%, bet augstākais Latgalē - 21,3%. Savukārt Kurzemē bezdarba līmenis oktobrī bija 11,3%, Zemgalē - 11,8%, bet Vidzemē - 12,8%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis oktobrī bija šāds: Rīgā - 6,7%, Jelgavā - 8,0%, Ventspilī - 7,8%, Valmierā - 8,3%, Liepājā - 9,8%, Daugavpilī - 10,5%, Jūrmalā - 10,9%, Jēkabpilī - 15,4% un Rēzeknē - 19,9%.

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

OCTA polises cenas var svārstīties no padsmit līdz vairāk nekā tūkstoš eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā OCTA polises cenas ir pieaugušas minimāli – vidēji par 5%, kas apdrošinātājiem sagādā pamatīgas galvassāpes, jo šajā segmentā jau gandrīz desmit gadus nākas strādāt ar mīnusiem. Patlaban apzinīgākie autovadītāji polisi uz gadu aizvien var iegādāties par aptuveni 20 eiro, savukārt tie, kuri regulāri iekļūst avārijās, par polisi maksā no vairākiem simtiem līdz pat tūkstotim eiro. Asās konkurences dēļ pagaidām nav paredzams, ka tuvākajā laikā cenas varētu būtiski palielināties.

Protams, par zemajām cenām var priecāties autovadītāji. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness veiktā OCTA polišu cenu izpēte, izmaksas par šo apdrošināšanas pakalpojumu var ievērojami atšķirties ne tikai bonus-malus klašu vidū, bet arī dažādās apdrošināšanas kompānijās. Atrodoties augstākajā jeb 17. klasē, apdrošināšanas polises cena var būt vien pārdesmit eiro, un apdrošinātāju piedāvājums ir visai līdzīgs, taču citās klasēs starpība ir lielāka. Tā, piemēram, dažus gadus jaunai automašīnai, kurai piešķirta 11. klase, polises cenas var atšķirties pat divas reizes. Izpētot datus LTAB piedāvātajā kalkulatorā, kur apkopoti apdrošinātāju piedāvājumi, redzams: vienā kompānijā tā maksā 42,9 eiro, bet citā – vairāk nekā 80 eiro. Tirgū patlaban novērojams, ka daļa apdrošinātāju atmetuši stratēģiju, censties pievilināt pēc iespējas vairāk klientu ar lētākas polises palīdzību, un mēģina konkurēt ar pakalpojuma kvalitāti, piedāvājot dažādus papildu labumus, līdz ar to viņu piedāvātā cena ir augstāka, taču daļa kompāniju aizvien turpina zemo cenu stratēģiju, audzējot apjomus.

Latvijā 61% mājsaimniecību gadā apdrošināšanas iegādei tērē līdz 200 latiem, tajā skaitā aptuveni 30% tērē vidēji līdz 100 latiem gadā.

Tā liecina šogad decembrī apdrošināšanas kompānijas ERGO veiktais pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju ieradumiem un attieksmi pret apdrošināšanu. ERGO valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs atzina, ka šis ir ļoti zems izmaksu līmenis par apdrošināšanu, kas varētu būt skaidrojams ar zemo ienākumu līmeni.

Pētījums liecina, ka šogad 57% Latvijas mājsaimniecību ir viena vai nav nevienas apdrošināšanas polises, tajā skaitā nevienas polises nav 32% Latvijas mājsaimniecību, bet, ja ir viena, visticamāk, tā ir OCTA, lēsa D. Sazonovs. Nevienas polises nav 22% Igaunijas un 25% Lietuvas mājsaimniecību, liecina pētījums. Kamēr Eiropas valstīs uz vienu mājsaimniecību vidēji ir 5 – 7 apdrošināšanas polises, Latvijā vairāk par četrām polisēm ir 9% mājsaimniecību, Igaunijā tie ir 6%, bet Lietuvā – 5%. Igaunijā tikmēr 24% un Lietuvā 20% mājsaimniecību ir 3 -4 polises, bet Latvijā tik daudz polises ir 16% mājsaimniecību. Pētījuma rezultāti apliecina, ka Latvijā un arī Baltijas valstīs vēl ir ļoti liels apdrošināšanas tirgus attīstības potenciāls, secina ERGO vadība.

Trīs nozīmīgākie kritēriji, kas jāņem vērā, nosakot OCTA polises cenu, pēc Latvijas autovadītāju domām, ir transportlīdzekļa vadītāja izraisīto negadījumu skaits, vadītāja braukšanas stāžs un ātruma pārkāpumu skaits, liecina Swebank P&C Insurance aptauja.

To, ka OCTA polises cena jāveido atkarībā no izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaita, norādījuši 72% respondentu, vadītāja braukšanas stāžu par svarīgu kritēriju uzskata 58% aptaujāto, bet ātruma pārkāpuma skaitu – 44% aptaujas dalībnieku.

Mazāks skaits – 36% - respondentu atzīmējuši, ka kā kritērijs jānosaka transportlīdzekļa tips, 29% - transportlīdzekļa vecums, 24% - transportlīdzekļa vadītāja vecums, 19% - transportlīdzekļa pilna masa, 15% - transportlīdzekļa nobraukums, 9% - transportlīdzekļa reģistrācijas vieta, 6% - transportlīdzekļa vadītāja izglītības līmenis, 4% - transportlīdzekļa vadītāja dzimums, bet 6% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav viedokļa, kas būtu jānosaka par OCTA polises cenas kritērijiem.

Kopš pērnā gada obligātās civiltiesisktās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, atkarībā no automašīnas svara, palielinājušās par 2 – 22%, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv dati.

Cenu kritums fiksēts tikai gada polisēm, tajā pašā laikā 3 un 6 mēnešu polišu cenas pieaugušas visām automašīnu svara grupām. Apdrošināšanas uzņēmumi lēš, ka līdz gada beigām OCTA cenas pieaugs par 5-10%. Tomēr uzņēmēji uzskata, ka arī šis gads konkrētajā apdrošināšanas jomā būs ienesīgs.

Pēc pētījuma datiem, kas balstīis uz 22 tūkstošiem pieteikumu OCTA polises iegādei, ievērojamākais cenu kāpums gada laikā ir fiksēts polisēm, kas domātas automašīnām, kuru svars pārsniedz divas tonnas. 3 mēnešu polišu cenas šajā kategorijā pieaugušas no 16,1 līdz 18,8 latiem (2011.gadā šīs kategorijas 3 mēnešu OCTA polise maksāja 11,63 latus). Sešu mēnešu polises cena šajā kategorijā pieaugusi vidēji par 10,3% (no 32,1 līdz 35,4 latiem), gada polises – par 2,4% (no 61,3 līdz 62,8 latiem).

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada jūlija beigās bija 8,6%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar 2015.gada jūnija beigām bezdarba līmenis nav mainījies. Šī gada jūlija sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē bija 80 688 bezdarbnieki, bet jūlija beigās – 80 671 bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 17 cilvēkiem.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā – 5,4%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,5%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 10,9%, Vidzemē – 9,4% un Zemgalē – 8,1%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2015. gada jūlija beigās: Rīgā – 5,1%, Jūrmalā – 5,8%, Valmierā – 6,1%, Jelgavā – 6,9%, Ventspilī – 7,3%, Jēkabpilī – 9,6%, Daugavpilī – 10,8%, Liepājā – 12,0%, Rēzeknē – 15,8%.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.