Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.
Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.
Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.
«Pamatā ir tā, ka jaunas sievietes vada automašīnu uzmanīgāk un izraisa mazāk negadījumu nekā vīrieši,» piemēru saistībā ar auto apdrošināšanu min J. Alfejeva. «Nav pareizi, ka jauns, uzmanīgs vīrietis maksā vairāk par auto apdrošināšanu tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Nākotnē prēmijas tiks noteiktas, pamatojoties uz klienta individuālām braukšanas īpašībām, proti, piesardzīgs autovadītājs maksās mazāk tāpēc, ka ir piesardzīgs, nevis tāpēc, ka ir sieviete.»
Apdrošinātāji citviet Eiropā uzsvēruši, ka atlīdzības un prēmijas, kas vīriešiem un sievietēm tiek aprēķinātas atšķirīgi, precīzi atspoguļo patieso risku, ko apdrošināšanas sabiedrības uzņemas, piedāvājot savus pakalpojumus. Iejaukšanās šajos aprēķinos var novest pie mākslīgas tirgus izkropļošanas, un vairāki piedāvātie pakalpojumi apdrošināšanas sabiedrībām vairs nebūtu ekonomiski izdevīgi, jo risks vairākkārt pārsniegtu paredzētos ieņēmumus. Tomēr šādam uzskatam kopumā nav iespējams piekrist, jo atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Francijā dzimums kā faktors izmantots netiek jau tagad, taču būtiskus zaudējumus apdrošinātāji piedzīvojuši nav.
Norma – «vīrietis»
Direktīva arī nosaka, ka izmaksas, kas saistītas ar grūtniecību un maternitāti, nedrīkst radīt atšķirības indivīdu apdrošināšanas atlīdzībās un prēmijās. Latvijā paralēli valsts veselības apdrošināšanas sistēmai turīgākie darba devēji var atļauties saviem darbiniekiem nopirkt veselības apdrošināšanas polises, kas sniedz iespēju piekļūt arī maksas speciālistiem. «Jautājums ir par to, pēc kāda principa šajās polisēs tiek iekļauti veselības apdrošināšanas pakalpojumi,» problēmu skaidro K. Dupate, norādot, ka parasti apdrošinātāji polisēs izslēdz pakalpojumus, kas saistīti ar grūtniecību, dzemdniecību un maternitāti. «Kā izriet no direktīvas, darba devējs būtībā var pieprasīt, lai pakalpojumi polisē tiktu iekļauti, nesadārdzinot tās cenu. Ja darbinieku polisēs nav iekļauti ar dzimumu saistītie specifiskie medicīnas pakalpojumi, tad pastāv risks, ka darba devējs nenodrošina abiem dzimumiem vienlīdzīgu darba samaksu, jo arī veselības apdrošināšanas polise tiek uzskatīta par vienu no darba samaksas elementiem.»
Apdrošinātāji situāciju pamato ar faktu, ka ar grūtniecību un maternitāti saistītos pakalpojumus pilnībā sedz valsts. Šāds arguments gan nav pietiekami spēcīgs, jo arī citus speciālistus, kuru pakalpojumi polisēs tomēr ir iekļauti, formāli apmaksā arī valsts. Izvēloties bezmaksas pakalpojumus, nereti gan speciālistu pieejamība, gan aprūpes kvalitāte var krasi atšķirties, tāpēc topošās māmiņas ir spiestas izvēlēties salīdzinoši dārgos maksas medicīnas pakalpojumus. K. Dupate uzsver, ka būtībā arī citiem apdrošināšanas veidiem jāiekļauj ar grūtniecību un maternitāti saistītie riski, taču, izpētot, piemēram, lielāko Latvijas apdrošinātāju ceļojumu apdrošināšanas piedāvājumus, jebkuri šāda veida riski vai sarežģījumi parasti ir izslēgti. «Mūsu apdrošinātāji vienlīdzīgas attieksmes principu uztver ļoti vienkāršoti, proti, neatbilstoši ES tiesību izpratnei,» tā K. Dupate. «Viņi uzskata, ka vienāda attieksme pret abiem dzimumiem ir formāli nodrošināta, ja apdrošināšanā ir iekļauti vieni un tie paši riski abiem dzimumiem. Tomēr tā tas nav, jo šāda attieksme kā izejas punktu neņem vērā dzimumu bioloģiskās atšķirības jeb, citiem vārdiem sakot, tā izriet no «vīrieša» kā normas.» Kā norāda K. Dupate, ES tiesību izpratnē «normā» ir jāiekļauj arī dzimumu bioloģiskās atšķirības, līdz ar to kā norma ir arī grūtniecības un maternitātes iekļaušana riskos. Ja tas tā nav, tad tā ir tieša diskriminācija uz dzimuma pamata.
Prēmiju adekvāta noteikšana
Apdrošināšanas nozaru pārstāvjiem gan ir cits viedoklis. «Būtu absurdi likt apdrošinātājiem brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos iekļaut apdrošināšanas segumā konkrētus riskus,» viedokli pauž J. Alfejeva. «Tāpat absurdi likt apdrošinātājiem nepiemērot adekvātu apdrošināšanas prēmiju ceļojumu vai veselības apdrošināšanā, iekļaujot samaksu par grūtniecības sarežģījumiem bez atbilstošas atlīdzības – privātā apdrošināšana nevar pastāvēt bez adekvātas apdrošināšanas prēmijas noteikšanas principā. Apdrošināšanas prēmijai jāsedz visas apdrošinātāju izmaksas un šīm izmaksām jābūt jau iepriekš paredzētām apdrošināšanas līgumā.»
D. Sazonovs skaidro, ka darba devējs, nevis apdrošināšanas sabiedrība, ir lēmuma pieņēmējs, kas var noteikt, ko iekļaut apdrošināšanas polises segumā. «Līdz ar to tikai no darba devēja jeb polises ņēmēja atkarīgs, vai polisē iekļaut, piemēram, grūtniecības, zobārstniecības, sporta vai citus segumus. Tikai pēc klientu vēlmju noskaidrošanas apdrošinātāji aprēķina polises cenu, izvērtējot riska iestāšanās varbūtību kolektīvam kopumā,» norāda D. Sazonovs.
Naktsklubu politika
Latvijā uzņēmējdarbībā sastopami arī citi gadījumi, kad indivīdiem par kādu preci vai pakalpojumu jāmaksā atšķirīgi tikai tāpēc, ka viņi pārstāv dažādus dzimumus. Visai piekopta prakse ir prasīt atšķirīgu samaksu vīriešiem un sievietēm par friziera vai manikīra pakalpojumiem. Šāda tiešās diskriminācijas izpausme tiek argumentēta ar stereotipu, ka vīriešiem, salīdzinājumā ar sievietēm, rokas vienmēr ir nekoptākas, tāpēc manikīra meistaram, sniedzot pakalpojumu stiprā dzimuma pārstāvjiem, darba apjoms sanāk krietni vien lielāks. Cits klasisks piemērs ir naktsklubos piekoptā politika, kad sievietēm un vīriešiem tiek piemērota atšķirīga ieejas maksa vai arī daiļajam dzimumam piedāvātas īpašas akcijas alkoholisko dzērienu iegādei.
«Ja klubā tiek prasīta ieejas maksa, tas ir tikai tādēļ, lai gūtu papildu finansējumu pazīstamu mūziķu piesaistei,» norāda kluba Šokolāde īpašnieks Dāvis Vidiņš. «Daudzas izklaides vietas šobrīd domā nevis par dzīvošanu, bet izdzīvošanu. No uzņēmēja skatupunkta, ja vēlies spēlē palikt, visu laiku ir kaut kas jādomā. Tur, kur atpūšas vairāk sieviešu, uzreiz ir jūtams arī stiprā dzimuma pieplūdums, tiek pirkti dzērieni un viss notiek.»
Stereotipi – realitāte
Ikdienā sastopami arī netieši diskriminācijas gadījumi, piemēram, aizliegums veikalā iebraukt ar bērnu ratiņiem. Šāds šķietami neitrāls ar maternitāti saistīts kritērijs liedz lielai sabiedrības grupai, kas pārvietojas ar mazuli, pieeju vēlamajām precēm vai pakalpojumiem. Uzņēmēji aizliegumu pamato ar faktu, ka ratiņos iespējams viegli ielikt preces, par kurām vēlāk tīši vai netīši pircējs var aizmirst samaksāt. Minētais iemesls, protams, kritiku neiztur, jo zādzību profilakse jāveic ar tādiem līdzekļiem, kas nav diskriminējoši kādai konkrētai personu grupai.
Netieša diskriminācija pēc būtības saskatāma arī jautājumos, kas saistīti ar bioloģiskajām dzimumu atšķirībām. Vietās, kur norisinās masu pasākumi, starpbrīžos vislielākās rindas novērojamas tieši pie sieviešu tualetēm. Projektējot ēkas, netiek ņemts vērā fakts, ka sievietēm bioloģisko atšķirību dēļ tualetes apmeklējums ir ilgāks nekā vīriešiem. Par spīti tam, parasti tualešu skaits uz abiem dzimumiem masu pasākumu ēkās ir vienāds, tāpēc šajā gadījumā kā efektīvākais risinājums rindu mazināšanai tiek minēta attiecīgo telpu pārveide par abiem dzimumiem lietojamām labierīcībām.
