Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) mērķi un centienus veicināt sieviešu lielāku pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, tomēr neatbalsta veidu, kā EK to plāno darīt, informēja Labklājības ministrijas pārstāvji.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija saka, ka nevienlīdzīga dzimumu pārstāvniecība atsevišķās nozarēs drīzāk skaidrojama ar izglītības sistēmu.
Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī EK publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts. Attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim.
Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei.
Uzņēmuma darbības pamatmērķis, neatkarīgi no uzņēmuma vadībā pārstāvētā dzimuma, ir nodrošināt tā rentabilitāti, tādējādi būtiskākais ir augsta līmeņa profesionāļu piesaiste, nevis dzimumu faktora obligāta noteikšana, teikts nacionālajā pozīcijā.
Dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas attiecībā uz pieeju un pasākumiem, kas atbilstu konkrētai nacionālajai situācijai, un būtu efektīvi un rezultatīvi, norāda LM.
«Bez šaubām, ES līmenī šāda iniciatīva balstīta vēlmē līdzsvarot abu dzimumu pārstāvniecību vadošos amatos un jo īpaši – sieviešu iespējas pārvarēt tā dēvētos profesionālās izaugsmes «stikla griestus». Tomēr mēs uzskatām, ka noteicošajam kritērijam nodarbinātības un profesionālajos jautājumos, tostarp karjeras izaugsmē un atalgojuma noteikšanā jābūt kompetencei un atbilstībai konkrētajai pozīcijai, nevis apsvērumiem, kas balstīti uz piederību dzimumam vai kādai citai ar nodarbošanos nesaistītai pazīmei,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Viņa arī norāda, ka Latvijas gadījumā diskusija par dzimumu līdztiesību vadošos amatos vispār nav aktuāla, jo mūsu valstī atsevišķās nozarēs sievietes šādās pozīcijās pat ir vairākumā, bet šāda veida nevienlīdzīga dzimumu pārstāvniecība tajās drīzāk skaidrojama ar izglītības sistēmā tradicionāli izveidojušos dzimumu dalījumu interešu grupās. Tādējādi, piemēram, farmācijas un izglītības pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu valdēs un arī to darbinieku lokā ir gandrīz 100% sieviešu. Savukārt pretēja situācija ir, piemēram, ceļu būves un metālapstrādes nozarēs.
LDDK norāda, ka šāda rakstura jautājumus nevar risināt ar direktīvu veidā noteiktu kvotu starpniecību, bet gan katrā dalībvalstī situācija skatāma individuāli, piemērojot atbilstošus risinājumus – darbinieku kvalifikācijas uzlabošanu, motivācijas pasākumiem, sabiedrības izglītošanu, labās prakses piemēru komunikāciju.
LDDK cer, ka šādi apsvērumi tiks ņemti vērā arī ES līmenī, pretējā gadījumā kvotas atsevišķās jomās nebūs iespējams izpildīt, bet visām valstīm vienāda saistoša regulācija un sankcijas par neatbilstību nosacījumiem nebūs efektīvs un uz vēlamo rezultātu vērsts instruments. LDDK aprēķini rāda, ka 2016.gadā Latvijā iestāsies akūtas cilvēkresursu problēmas, līdz ar to jebkāds regulējošs risinājums ar izrietošām sankcijām, neņemot vērā ES dalībvalstu specifiku, nav pieņemams, uzsver L.Menģelsone.