Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Līdz Ziemassvētkiem atlikušas vien divas dienas, tāpēc pirmssvētku iepirkšanās drudzis ir pilnbriedā. Kā atklāj pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, dāvanu iegādi uz pēdējo brīdi atliek 42,4% Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujas dati atklāj, ka decembra sākumā visas dāvanas saviem tuviniekiem bija sarūpējuši vien 2,6% respondentu. Savukārt 48,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dāvanas jau daļēji ir sarūpējuši, trūkstošās dāvanas piepērkot vēl pēdējās dienās pirms svētkiem.

Dāvanu iegādei vispopulārākā vieta ir iepirkšanās centri, ko pirmssvētku iepirkumiem izvēlas lielākā daļa vai 76,7% aptaujāto. Teju katrs trešais respondents dāvanu iegādei izvēlas mazos, individualizētos veikalus, bet katrs ceturtais respondents dāvanas meklē Ziemassvētku tirdziņos (aptaujā bija iespējams norādīt vairākus atbilžu variantus). Dāvanu iegādei nereti priekšroka tiek dota arī interneta videi – Latvijas interneta veikalos preces apdāvināšanai rod 22% aptaujāto iedzīvotāju, bet ārzemju interneta vietnēs – 15,4% aptaujāto. Interesanti, ka 27,5% respondentu dāvanas tuviniekiem izgatavo paši.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Uzņēmuma Odis Food valdes loceklis Valdis Levkāns aģentūrai BNS norādīja, ka pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, taču atšķirībā no iepriekšējā gada pašvaldības dāvanās vēlas redzēt kvalitatīvākas konfektes. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka dāvanu paciņās nav tikai vietējo ražotāju produkcija, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas ražotāju preces.

Savukārt vidējā pašvaldību atvēlēta summa dāvanu iepirkumos šogad ir nedaudz mazāka kā pērn - ja pērn tie bija deviņi tūkstoši latu, tad šogad tie ir deviņi tūkstoši eiro, kas varētu būt skaidrojams ar pašvaldību ierobežoto budžetu.

Silti vārdi un mazas dāvaniņas kolēģiem un sadarbības partneriem ir veids, kā pateikt paldies par sadarbību un bruģēt labas attiecības nākotnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētku laikā svētku sajūta ir visur – gan mājās, gan darbavietā, tāpēc, ja vien tas nav pret uzņēmuma politiku, nevajadzētu ignorēt apdāvināšanos birojā. «Es atbalstu dāvanu pasniegšanu darbā, ja tas tiek darīts no sirds un pēc pašu darbinieku iniciatīvas, ja tas nav vadības ierosināts process. Ar īpaši piemeklētu dāvanu cilvēks pasaka to, ka otrs ir svarīgs un viņš vēlas to iepriecināt, pateikties par sadarbību. Tā kā ārkārtīgi daudz laika pavadām birojā ar kolēģiem, tad arī uz biroju ir atnākušas ģimenes tradīcijas dāvināt dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās,» saka Inga Ezera, starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja un ar atbildību par vairākām valstīm. Viņas Anglijas komandā Ziemassvētkos tiek organizēta akcija Noslēpumainais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) – katrs darbinieks izvelk lapiņu ar kāda kolēģa vārdu, ko apdāvināt. «Šis ir aizraujošs Ziemassvētku sagaidīšanas process birojā – ar nelielu intrigu sagaidi, kura kolēģa vārdu izlozēsi dāvanas sarūpēšanai, un tad, atkarībā no tā, cik labi pazīsti kolēģi, ir vieglāk vai izaicinošāk sagādāt viņam dāvanu. Interesants ir dāvanas saņemšanas brīdis – pārsteigums, gandarījums un prieks, ka kāds kolēģis ir īpaši piedomājis, izvēloties tev dāvanu,» stāsta I. Ezera.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.