Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.
Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.
To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.
"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.
Pāris pēdējās desmitgadēs korporatīvo dāvanu piedāvājums ir būtiski mainījies un tajā ir šķietami viss, sākot no rakstāmpiederumiem, pārtikas produktiem, apģērba un beidzot ar gleznām, koncertu biļetēm, segām, dārglietām, viedierīcēm u. tml. "Vēl vairāk - uzņēmumi savā ziņā pat sacenšas par to, kurš savus klientus, sadarbības partnerus un darbiniekus pārsteigs pēc iespējas oriģinālākā veidā. Īpaši izteikti šī sacensība novērojama Ziemassvētku laikā," viņa novērojusi.
Šī sacensība un arī dāvināšanas tradīcijas mākslīga uzturēšana veicina to, ka liela daļa korporatīvo dāvanu mēdz iegult skapju un noliktavu plauktos, tiek pārdāvinātas radiem, draugiem, kolēģiem vai aizceļo uz izgāztuvi faktiski uzreiz pēc to saņemšanas.
Starp nejēdzīgākajām korporatīvajām dāvanām visbiežāk tiek minētas tādas lietas kā dažādi korporatīvie suvenīri, antistresa bumbas, lēti plastmasas izstrādājumi, cimdi un zeķes, loterijas biļetes, slikts vīns, kā arī jebkura lieta, uz kuras labi redzamā vietā ir uzdrukāts uzņēmuma logotips.
"Jēgpilna dāvana ir dāvana, kuras mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību. Tādējādi, lai arī kāds būtu dāvanas saturs, ir jāņem vērā piecas būtiskas lietas: vai izvēlētā dāvana ir ar stāstu, vai tai ir praktisks pielietojums, vai tā ir kvalitatīva, vai tā ir piemērota saņēmējam un vai pašam dāvinātājam šāda dāvana sagādātu prieku," norāda K. Javtušenko.
Korporatīvās dāvanas nereti tiek dāvinātas, pieņemot, ka tā vajag, jo tā dara visi. Piemēram, saņemot dāvanu no sadarbības partnera, tiek pieņemts, ka ir kaut kas jādāvina pretī, jo pretēja darbība tiks uztverta kā necieņas izrādīšana. "Jā, dažās kultūrās, piemēram, Japānā, tas tā patiešām ir. Taču tie ir reti izņēmumi," saka K. Javtušenko.
Šīs dāvanas bieži tiek izmantotas uzņēmumu un to produkcijas reklāmai. No zīmola pozicionējuma viedokļa, tas ir stratēģiski pareizi, jo korporatīvās dāvanas ir viens no veidiem, kā efektīvi komunicēt organizācijas vērtības saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem. Tomēr praksē šis komunikācijas kanāls parasti tiekot izmantots nepārdomāti. Piemēram, labi pamanāms uzņēmuma logotips uz dāvanas būtiski samazina tās vērtību. Proti, ja vien šo lietu vai tās saturu nevar apēst vai izdzert, tā visdrīzāk nonāks atkritumos vai krās putekļus skapjaugšā, noliktavā u. tml.
Lai no tā izvairītos - veicinātu zīmola atpazīstamību, vienlaikus mazinot atkritumu apjomu - K. Javtušenko iesaka "iekodēt" korporatīvo dāvanu noformējumā zīmola vēstījumus, piemēram, saukļus, kas ir gan oriģināli un uzmanību saistoši, gan arī atpazīstami, tāpēc rada asociācijas ar konkrēto zīmolu.
Korporatīvās dāvanas bieži tiek dāvinātas, lai "nogludinātu" pārpratumus, uzņēmuma darbinieku, sistēmu kļūdas u. tml. Šādu stratēģiju klientu attiecību veidošanā visbiežāk praktizē dažādi pakalpojumu sniedzēji. "Piemēram, strādājot kāda starptautiska uzņēmuma mārketinga nodaļā, reiz saņēmām izmisuma pilnu zvanu no uzņēmuma filiāles vadītāja par ļoti neapmierinātu biznesa klientu, kuram mūsu sistēmas kļūdas dēļ bija radušās nopietnas problēmas ar sadarbības partneriem. Kolēģe mērķtiecīgi devās uz noliktavu. Vienīgā daudz maz reprezentatīvā lieta, kas tobrīd bija pieejama, izrādījās termoss. Tas arī tika nosūtīts uz filiāli kā atvainošanās "dāvana" klientam. Pārnākot mājās no darba, kolēģe uz virtuves galda ieraudzīja šo pašu termosu un ne pārāk glaimojošu zīmīti. Ironiski, bet šis neapmierinātais klients izrādījās viņas vīrs.
Neraugoties uz to, ka cilvēkiem saņemt dāvanas patīk, šī "atpirkšanās" stratēģija ir absurda! Uzņēmumam ir jāveido un jāuztur klientu attiecības, jāstiprina reputācija nevis ar dāvanām, bet ar pakalpojumu un klientu apkalpošanas servisa kvalitāti," ir pārliecināta K. Javtušenko. Viņas skatījumā šo situāciju iespējams mainīt, mainot sabiedrisko domu, kas, kā liecina līdzšinējā pieredze, ir visai liels izaicinājums.
Latvijas likumdošana attiecībā uz korporatīvajām dāvanām - ko drīkst vai nedrīkst dāvināt, kādā vērtībā u.tml. - ir visai skopa. Likums ierobežo valsts amatpersonas, kurām ir jāievēro protokols. Tomēr viņa norāda, ka regulējuma trūkums nenozīmē, ka biznesa vidē var dāvināt un saņemt dāvanā jebko. Nepiemērota dāvana var radīt kriminālatbildības riskus ne vien valsts amatpersonām, bet arī komercuzņēmumu pārstāvjiem. Proti, šāda dāvana var pamudināt darbinieku rīkoties neapdomīgi, izraisot interešu konfliktu. Tāpat nepiemērotu dāvanu var uztvert kā komerciālu uzpirkšanu, par ko daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, dāvinātājam var tikt piemērots cietumsods. Tādējādi nepiemērotas dāvanas var radīt arī nopietnus reputācijas riskus.
K. Javtušenko uzskata, ka efektīvākais risinājums, kā kontrolēt korporatīvo dāvanu plūsmu uzņēmumā, ir izstrādāt korporatīvās vadlīnijas, proti, oficiālu, visiem organizācijas darbiniekiem saistošu dokumentu, kurā skaidri jādefinē jaunie "spēles noteikumi": uzņēmums ievieš tā dēvēto "0 dāvanu politiku" un pārtrauc korporatīvo dāvanu dāvināšanas un saņemšana praksi pilnībā vai ierobežo to, piemēram, dāvanas klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem turpmāk dāvinātas netiek, taču darbinieki trešo pušu dāvinātās dāvanas svētkos un ikdienā drīkst pieņemt bez ierobežojumiem vai noteiktas summas ietvaros u. tml.
Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem šajā dokumentā ir pēc iespējas detalizētāk jāapraksta visi ar korporatīvo dāvanu dāvināšanu un saņemšanu saistītie jautājumi, tā ierobežojot improvizācijas iespējas. "Lai arī kādu stratēģiju uzņēmums izvēlētos, ieviešot korporatīvo dāvanu politiku - atteikties no dāvanām pilnībā vai tikai daļēji, svarīgi ir laikus nokomunicēt izmaiņas kā darbiniekiem, tā arī klientiem un sadarbības partneriem, aicinot trešās puses respektēt šo uzņēmuma lēmumu. Tas ir jāizdara profesionāli, izskaidrojot iemeslus.
Pārtraucot korporatīvo dāvanu dāvināšanu bez jebkādiem paskaidrojumiem, publiskajā telpā var izveidoties nepareizs priekšstats par uzņēmumu. Piemēram, šāds lēmums var tikt uztverts kā nepārprotams signāls tam, ka konkrētā organizācija ir nonākusi finansiālās grūtībās," piebilst K. Javtušenko.
Darbiniekus ir vēlams iepazīstināt ar jauno uzņēmuma politiku ne vien informatīva paziņojuma formā, bet arī organizējot apmācības. Savukārt partnerus un klientus var aicināt parakstīt līguma pielikumu par to, ka viņi apņemas ievērot uzņēmuma ētikas kodeksu, tostarp korporatīvo dāvanu politiku. Tāpat, lai izvairītos no pārpratumiem, vēlams publicēt uzņēmuma korporatīvo dāvanu politiku tā interneta vietnē, lai ikviens interesents var ar to iepazīties.
#1/2
#2/2
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.
