Latvijā šobrīd darbojas 14 licencētas apdrošināšanas sabiedrības, 11 ārvalstu apdrošinātāju filiāles, kā arī savus apdrošināšanas pakalpojumus piedāvā gandrīz 400 ārvalstu apdrošinātāji, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās sadarbības līgumu, liecina Latvijas apdrošināšanas brokeru savienības dati.

Lai kā daudziem no mums to negribētos atzīt, mēs nevaram būt eksperti visās jomās. Kā atrast labāko piedāvājumu tieši sev? Kā izvērtēt riskus? Kā saprast ieguvumus? Kā neapjukt plašajā piedāvājumā?

Klienta vēlme nepārmaksāt, iegādāties īpaši viņam piemērotu polisi, kā arī atvieglot savu ikdienu daudzo piedāvājumu jūrā, noved pie arvien lielākas profesionālo apdrošināšanas starpnieku – brokeru - lomas.

Iesākumam noteikti vajadzīgs ieskats un neiztikt bez definīcijas. Tradicionāli brokeris ir profesionālais starpnieks, starpposms starp ražotāju, pakalpojuma sniedzēju un klientu. Brokera ikdiena ir būt pilnībā informētam par jaunumiem apdrošināšanas jomā, kā arī meklēt, atrast un uzsākt sadarbību ar uzticamiem un stabiliem apdrošinātājiem. Brokeris ir tas, kas palīdz identificēt, analizēt un novērtēt galvenos klienta riskus. Viņa darba pienākumos ir sadarboties ar apdrošinātājiem, lai savam klientam iegūtu visoptimālāko piedāvājumu. Tiesa, te ir uzskaitīta tikai daļa brokera darba pienākumu.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas brokeru sabiedrību pārbaudē atklājies, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības dažādi izprot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumus, kas regulē brokeru rīcību ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Tāpēc Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) ir izsūtījusi apdrošināšanas brokeru sabiedrībām ieteikumus, kā pareizi un atbilstoši likumam rīkoties ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām, lai palīdzētu veidot vienotu izpratni par šiem jautājumiem un novērst iespējamus pārmetumus apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, ka tās, cenšoties ievērot likumu, tomēr to neatbilstoši izprot un tādēļ ne vienmēr rīkojas tā, kā to par pareizu uzskatītu nozari uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

«Jāatzīst, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normas patiešām ir visai komplicētas un nav viegli saprotamas, turklāt līdz šim apdrošināšanas brokeru sabiedrībām nekad nav ticis dots vienots skaidrojums par to piemērošanu. Šī dažādā izpratne gan nekā neietekmē klientus, jo tiklīdz apdrošināšanas prēmija ir samaksāta apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, tā ir uzskatāma par samaksātu apdrošinātājam un apdrošināšanas līgums ir spēkā esošs,» skaidroja LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Varētu izteikt pieņēmumu, ka apdrošināšanas prēmiju apmēri 2011.gada laikā ir beidzot sasnieguši zemāko robežu, norāda Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

2011.gadā apdrošināšanas brokeru nozarē pirmoreiz kopš 2008.gada ir novērojams parakstīto apdrošināšanas prēmiju kopējā apmēra pieaugums - par 6 %, salīdzinot ar 2010.gadu. Tā ir pazīme, ka ir nostabilizējušies apdrošināšanas prēmiju apmēri Latvijā un vairs tādā apjomā kā iepriekš neturpinās cenu kari apdrošinātāju starpā.

Apdrošināšanas nozarē Latvijā pērn pirmoreiz kopš ekonomiskās krīzes sākuma vērojams parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, kas liecina par apdrošināšanas prēmiju stabilizēšanos un brokeru klientu skaita pieaugumu. Prēmiju apjoms krīzes laikā samazinājās divu faktoru ietekmē, kas ietekmēja visu apdrošināšanas tirgu – samazinājās apdrošināšanas klientu skaits un apdrošinātāji, cīnoties savā starpā par atlikušajiem klientiem, ievērojami samazināja apdrošināšanas prēmiju apmērus.

Pirmajā ceturkšnī ieguldījumu brokeru sabiedrības nopelnījušas 389 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 384 tūkstošus latu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs marta beigās bija 27,3% (2011. gada decembra beigās – 30,2%).

99.5% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi, savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi, kas veidoja 74,4%.

Lai gan divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir licences arī ieguldītāju finanšu instrumentu individuālai pārvaldīšanai, tomēr šajā darbības segmentā arī šogad tās aktivitāti nav izrādījušas un nevienai no sabiedrībām nav nodoti klientu aktīvi pārvaldīšanā.

Lai nodrošinātu ikviena apdrošināšanas starpnieku pakalpojumu saņēmēja tiesības sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procesā, kā arī sūdzību izskatīšanas efektivitāti un savlaicīgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veikusi 85 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sabiedrību neklātienes pārbaudes.

Komisijas pārstāvji skaidro, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums nosaka, ka rakstveida informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai pakalpojumu sniegšanas vietā un mājas lapā internetā, ja sabiedrībai tāda ir izveidota. Tāpat apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums sniegt rakstveida atbildi uz klienta sūdzību viena mēneša laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

Pēc pārbaudes secināts, ka no visām brokeru sabiedrībām, kurām ir izveidotas mājas lapas (59 brokeru sabiedrības), 41 brokeru sabiedrība nodrošina informāciju par klientu sūdzību izskatīšanas procedūru atbilstoši likuma prasībām.

Par Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas, kas apvieno 45 apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valdes priekšsēdētāju uz trešo termiņu ievēlēts Aigars Krūms.

Šāds lēmums pieņemts 28.martā Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) biedru sapulcē. A. Krūms asociāciju vada kopš 2005.gada maija.

Latvijā kopumā patlaban darbojas aptuveni 100 brokeru kompānijas, no kurām sešas savukārt apvienojušās citā asociācijā – Latvijas profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija. Tādējādi Latvijā nevienā no asociācijām nav iestājušās aptuveni 49 brokeru kompānijas.

LABA ir nozīmīgs apdrošināšanas brokeru interešu pārstāvis gan nacionālā mērogā, gan starptautiski. Pēc LABA iniciatīvas pagājušajā gadā tika nodibināta starptautiska organizācija Baltic Insurance Brokers Association, kuras dibinātāji ir visas sešas Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) apdrošināšanas brokeru asociācijas.

Apdrošināšanas brokeru kompānija Dzintars un Ko, kas kopš marta sākuma mainīja nosaukumu uz AFM Company izslēgts no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistra, jo kompānijas darbā konstatēti vairāki likuma pārkāpumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Db.lv informēja, ka komisija padome 15. aprīļa sēdē nolēma anulēt ierakstu komisijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā SIA Dzintars un Ko reģistrēšanu par apdrošināšanas brokeri. Komisija skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo komisija minētās kompānijas rīcībā konstatēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma prasību neizpildi.

FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece Db.lv skaidroja, ka šīs 2008.gadā dibinātās kompānijas izslēgšana no reģistra nav saistīta ar komisijas iepriekš veiktajām brokeru masveida pārbaudēm, par ko iepriekš ziņoja Db.lv. Šo lēmumu FKTK pieņēma uz veiktajām pārbaudēm pēc saņemtās sūdzības un konstatēja vairākus likuma pārkāpumus.

Apdrošināšanas brokeru daļa Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū pērn ir pārsniegusi 46%, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) vadītājs Aigars Krūms.

Apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas 2013.gadā sasniedza 115,75 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 15% vairāk.

Apdrošinātāji Latvijā nedzīvības apdrošināšanā pagājušajā gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas kopsummā 245,4 miljonu eiro apmērā, tajā neieskaitot nu jau likvidējamās AAS Balva parakstītās prēmijas. Bez parakstītajām prēmijām likvidējamā AAS Balva apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas nedzīvības apdrošināšanā Latvijā 2013.gadā veido 112,9 miljonus eiro. Tādējādi apdrošināšanas brokeru tirgus daļa Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū ir sasniegusi jau vairāk nekā 46 %.

Pagājušā gada beigās Latvijā darbojās četras ieguldījumu brokeru sabiedrības un kopumā tās nopelnīja aptuveni 4 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija.

Ar peļņu strādāja visas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

96% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi un citi līdzīgi ienākumi par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi, kas veidoja 53,2%.

2013. gadā joprojām divas ieguldījumu brokeru sabiedrības nodarbojās ar klientu finanšu instrumentu turēšanu, ko paredz tām izsniegtās licences ieguldījumu blakuspakalpojumu veikšanai, savukārt nevienai no sabiedrībām pārskata gadā nav nodoti klientu aktīvi pārvaldīšanā, lai gan divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir licences arī ieguldītāju finanšu instrumentu individuālai pārvaldīšanai.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Vidusmēra latvietim ir skaidrs, ar ko nodarbojas tādu profesiju pārstāvji, kā, piemēram, jurists, vēsturnieks, arheologs, celtnieks vai trolejbusa vadītājs. Jo ikviens ar nosaukto profesiju pārstāvjiem ir vai nu pats saskāries vismaz reizi dzīvē, vai arī ko nebūt lasījis avīzē, redzējis TV vai klausījies radio kāda aroda meistara sacīto. Priekšstats veidojas vai nu no personīgās pieredzes vai masu mediju atspoguļojumiem. Savukārt uzņēmējdarbības lauka arājiem ir iespēja sastapties ar daudzām citām, plašākai sabiedrībai mazāk zināmām nozarēm un arodiem, par kuriem priekšstats nereti veidojas tikai no medijos pieejamās publicitātes.

Piemēram. «Klienti var tikt maldināti» (DB, 01.03.11.), «Sāktas apjomīgas brokeru pārbaudes» (DB, 27.01.11), «Aizdomas par negodīgu konkursu» (DB, 09.09.10.), «Atsevišķi brokeri uzmetuši apdrošinātājus” (07.06.10), «Iespējams izkrāpts miljons latu» (LA, 23.03.10.) – tie ir laikrakstu virsraksti, kas pēdējā laikā veido apdrošināšanas brokeru nozares publicitāti. Ja sliktā ziņa ir ielikta jau virsrakstā, tad arī saturā kas labāks diez vai sekos. Un tā arī ir.

Pats ilgstoši esmu apdrošināšanas brokeru pakalpojumu lietotājs un par savu pieredzi nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Bet šīs nozares izteikti negatīvā publicitāte pat man liek aizdomāties. Vai tad nav nekādu labu ziņu? Kur ir veiksmes stāsti, lietotāju pozitīvā pieredze, visbeidzot, nozares pārstāvju skaidrojumi, ko klients iegūst izmatojot brokera pakalpojumus, iepretim tiešai sadarbībai ar apdrošinātājiem.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Apdrošināšanas brokerus ar dāsnām dāvanu kartēm atsevišķi apdrošinātāji mudina pārkāpt likumu. Tā kā līdzīgas akcijas tika apurētas arī pirms dažiem gadiem, jauni centieni ar brokeru apdāvināšanas palīdzību audzēt savus ienākumus liecina par likumdošanas «baltajiem caurumiem».

Šogad novembrī, decembrī Gjensidige Baltic, Seesam Latvijas filiāle un Baltijas apdrošināšanas nams (BAN) rīkoja konkursus vai akcijas apdrošināšanas brokeriem, kurās solīja dažādus papildu labumus, tajā skaitā pat 1000 Ls naudas balvas tiem, kas parakstīs lielāko prēmiju apjomu. Tādējādi individuāli apdrošināšanas brokeri vai brokeru kompānijas tika faktiksi mudināti konkrētām apdrošināšanas kompānijām piesaistīt vairāk klientu, kas nozīmē interešu konfliktu un milzīgu risku, ka, pretēji apdrošināšanas starpniecības likumam, brokeris darbosies nevis klienta, bet savās interesēs.

Latvijā pieaug vadošo amatpersonu atbildības apdrošināšana; pievērš uzmanību kiberrisku draudiem

Savu skatījumu un kompetenci, kā servēt apdrošināšanas jautājumus, pauž pēc parakstīto prēmiju apjoma valstī trešā lielākā nozares spēlētāja – brokeru kompānijas UADBB Aon Baltic Latvijas filiāles vadītājs Vitis Nolbergs.

Fragments no intervijas

Pērn Aon Baltic iegādājās vienu no vadošajām apdrošināšanas brokeru kompānijām Baltijas reģionā Balto Link, darījuma summu gan neatklājot. Šāda apvienošanās tomēr saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Tā rezultātā, pēc mūsu apkopotās publiskās informācijas, ar 22% tirgus daļu Baltijā esam izvirzījušies līderos. Nākamais spēlētājs aiz mums ir IIZI ar 8%, bet trešais ir Marsh ar 4%. Šajā kontekstā mūsu atrāviens ir milzīgs. Runājot par Latviju, aina ir nedaudz citāda. Te darbojas piecas līdzvērtīgas apdrošināšanas brokeru kompānijas, kam parakstīto prēmiju apmērs ir virs 15 milj. eiro. Aon ierindojas trešajā pozīcijā, lai gan es teiktu, ka klasiskajā darbībā esam numur viens, jo pirmās divas vietas ieņem nišas brokeri. Viens no tiem pārsvarā strādā ar valsts sektoru, bet otrs vairāk specializējas uz OCTA apdrošināšanas agregatora darbību. Tālab fokuss uz juridiskām personām un starptautiskiem uzņēmumiem izceļ mūs citu starpā. Protams, bažas klientiem bija, jo katra kompānija profesionāli strādāja ar savu stilu, pieeju, procesiem un pārdošanas tehniku. Tomēr pārejas periods izvērtās veiksmīgs. Gadu noslēdzām ar 18% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar tādu pat periodu pirms tam, skatot abas kompānijas kopā. Bet kāpēc bija nepieciešama apvienošana? Balto Link daudz ieguldīja apdrošināšanas produktu interneta pārdošanā, klientu apkalpošanā, un uzņēmuma īpašnieki arī tālāku attīstību saredzēja, balstītu vairāk uz IT risinājumiem. Tieši tur nepieciešamas lielas investīcijas. Pasaules apritē esošajai Aon ir visas iespējas veicināt attīstību ar papildu finansējumu. Ja to nedarītu, pēc laika, iespējams, pozīcijas būtu zaudētas.

2011. gada laikā ieguldījumu brokeru sabiedrības kopumā nopelnīja 928 tūkst. latu, t.i. ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 518 tūkst. latu.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada beigās bija 30,2% (septembra beigās – 37,5%) (minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 8%).

2011. gadā ar peļņu strādāja četras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kopā nopelnot 1,3 milj. latu, savukārt pārējās divas sabiedrības darbojās ar zaudējumiem.

97,2% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi (u.c. līdzīgi ienākumi par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, starpniecības darījumiem finanšu instrumentu tirgū, galvojumu izsniegšanu), savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi (58,6%).

Esošā apdrošināšanas brokeru piesaistes sistēma valsts iepirkumos ir necaurspīdīga, rada nodokļu naudas šķērdēšanas riskus.

Vairākas valsts un pašvaldību iestādes, kurām no šā gada atkal atļauts veikt veselības apdrošināšanas iepirkumus, izmanto arī apdrošināšanas brokeru pakalpojumus. Tomēr lielākajai daļai pasūtītāju joprojām, šķiet, neinteresē tas, cik īsti maksā brokera pakalpojumi, jo valsts iestāde pa tiešo tos neapmaksā. Tādējādi tās arī joprojām nerīko iepirkumus izdevīgākā brokera izvēlei, lai gan vēl 2010. gada septembrī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iepriekšējais vadītājs Andrejs Tiknuss DB atzina, ka brokeri var piesaistīt un, ja maksa ir 3000 Ls - 20 000 Ls, ir jāveic vienkāršota iepirkumu procedūra, bet, ja ir virs 20 tūkst. Ls, tad jāizsludina iepirkumu konkurss. Realitātē valsts ie-stāde, iespējams, šobrīd smagi pārmaksā par brokeru pakalpojumiem: šobrīd samaksu ietur no prēmijas, ko valsts iestāde samaksā apdrošinātājam, pieļauj gan aptaujātie apdrošinātāji, gan paši brokeri. Šī samaksa savukārt ir noteikta (pamatā) līgumos starp apdrošināšanas brokeri un apdrošinātāju, kas, piemēram, veselības apdrošināšanas gadījumos šobrīd svārstās 8% līdz 15% no prēmiju apjoma.

Saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārbaudēm no tirgus šogad aizgājuši 20% apdrošināšanas brokeru kompāniju.

Kopumā desmit apdrošināšanas brokeru kompānijās šogad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) fiksējusi problēmas ar likuma ievērošanu, tostarp par likuma pārkāpšanu piecām firmām FKTK anulējusi licenci. DB tāpat kļuva zināms, ka apdrošināšanas kompānijas par parādiem pret vairākām brokeru kompānijām ierosinājušas kriminālprocesus. Iespējams, parādi izveidojušies, brokeriem piesavinoties apdrošināšanas kompāniju klientu naudu.

Šogad kopumā no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistra anulēti ieraksti par 19 apdrošināšanas brokeru kompānijām, kas ir lielākais anulēto licenču skaits pēdējos trīs gados. Tā rezultātā, neraugoties uz jaunu kompāniju ienākšanu, tirgū šobrīd darbojas 87 kompānijas iepretim vairāk nekā 100 kompānijām iepriekšējos vismaz trīs četros gados. Lielas daļas licenču anulēšana tieši vai netieši saistīta ar šā gada sākumā FKTK apjomīgajām brokeru kompāniju pārbaudēm, kas tika veiktas, jo pastāvēja aizdomas par neatļautu naudas piesavināšanos. Saskaņā ar FKTK sniegto informāciju, pārbaužu rezultātā pret sešām kompānijām tika ierosinātas administratīvās lietas saistībā ar likuma neievērošanu, pret vienu kompāniju lieta pēc papildu iesniegtās informācijas tika izbeigta, trijām kompānijām tika izteikts brīdinājums un uzlikta soda nauda, bet vienai kompānijai - uzlikta soda nauda.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

SIA Dobeles komunālie pakalpojumi apņēmusies grozīt atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un veikt pārrēķinus iedzīvotājiem, kuriem komersanta īstenotās negodīgās komercprakses rezultātā radušies zaudējumi, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pērnā gada 20. septembrī pieņēma lēmumu par negodīgas komercprakses īstenošanu, piemērojot SIA Dobeles komunālie pakalpojumi administratīvo sodu saistībā ar negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana, kā arī, uzliekot komersantam par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

PTAC atzina par negodīgu SIA Dobeles komunālie pakalpojumi īstenoto komercpraksi saistībā ar neatbilstoši aprēķinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu – komersants izrakstīja privātmāju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem rēķinus, kuros maksa par atkritumu apsaimniekošanu tika aprēķināta atkarībā no konkrētajā adresē deklarēto personu skaita, nevis faktiski radītā atkritumu daudzuma. Aprēķinos netika ņemts vērā ne lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. Patērētājiem tika uzlikts par pienākumu apmaksāt normatīvo aktu prasībām neatbilstošus rēķinus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuru vidū ir tādas investīciju bankas kā Prudentia, SEB Enskilda, finansiālās darbības peļņa šogad pusgadā sasniedza 1,27 miljonus latu, kas ir par 8,8% lielāka nekā pirms gada. Šie rādītāji ir vismaz divas reizes labāki, nekā «treknajos gados».

Pieaugot komisijas naudas ieņēmumiem, tajā skaitā par, piemēram, konsultācijām saistībā ar sākotnējo publisko piedāvājumu, uzņēmumu apvienošanos vai pārņemšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības šogad atļāvušās par 45% palielināt administratīvos izdevumus. Tajā skaitā personāla atalgojums gada laikā pieaudzis par 39,9%, sešos mēnešos, sasniedzot 336 tūkstošus latu, bet padomes un valdes atalgojums attiecīgi audzis par 45,7%, sasniedzot 182 tūkstošus latu, liecina

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrības (tajā skaitā arī ABLV Bank uzņēmums AB.LV Capital Markets, Šveices Dukascopy Europe (iepriekš RB Securities), Real Trade, Renesource Capial, kas pieder Latvijas krājbankai) pusgadā strādājušas ar 290 tūkstošu latu peļņu, kas bijusi par 10,2% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(377).jpg

Katru reizi, kad pēdējo gadu laikā ir bijusi runa par pasākumiem valsts budžeta konsolidācijai, ir tikusi pieminēta nepieciešamība samazināt valsts aparāta tēriņus. Un katru reizi ir bijušas atrunas, ka, pat pilnībā likvidējot visu valsts administratīvo aparātu, fiskālais ieguvums būtu salīdzinoši niecīgs. Iespējams. Tomēr tas gluži nenozīmē, ka šim pašam valsts aparātam, proti, ministrijām vajadzētu apzināti šķiesties ar līdzekļiem, veicot dažādus iepirkumus, piemēram, veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

Veicot veselības apdrošināšanas pakalpojumu iepirkumu, Ekonomikas ministrijā konsekventi tiek izmantotas vienas brokeru kompānijas pakalpojumi, nerīkojot konkursu, jo, redz, atbilstoši valsts sekretāra Jura Pūces skaidrojumam tieši ar konkrētajiem brokeriem esot izveidojušās «ilgstošas un veiksmīgas attiecības, kuras nav vērts apšaubīt». Tātad vismaz saistībā ar Ekonomikas ministriju attiecīgo apdrošināšanas brokeri teju vai pilnīgi oficiāli varētu izsludināt par Latvijas desmitgades lielāko veiksminieku. Respektīvi, pietiek vienreiz iepatikties Ekonomikas ministrijai, un mierīgi var rullēt tālāk. Un tas nekas, ka mūsu valstī kopumā strādā ap 100 apdrošināšanas brokeru firmu. Problēma slēpjas faktā, ka attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšamu ir jārīko konkurss, bet, lai izvēlētos brokeri, kurš veic šādu darījumu apkalpošanu, nekādus konkursus un tamlīdzīgas «formalitātes» nevajag. Principā to var nosaukt ne tikai par līdzekļu neapdomīgu tērēšanu, bet arī lielākās daļas brokeru kompāniju diskrimināciju, jo tām pat teorētiski netiek dota iespēja pretendēt uz iespēju apkalpot vienu vai otru ministriju.

2010. gada laikā 5,3 reizes pieaudzis ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvu pārvaldīšanā apjoms, decembra beigās sasniedzot 52,4 miljonus latu, no kuriem 99% bija nerezidentu ieguldījumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka vēl 2009.gada beigās no kopējiem brokeru sabiedrību pārvaldīšanā esošajiem aktīviem 95,1% jeb 9,4 miljoni latu bija nerezidentu ieguldījumi, bet 490 tūkstošus latu jeb 4,9% bija ieguldījuši rezidenti, tikmēr jau 2010. gada beigās nerezidenti Latvijas brokeru sabiedrībām bija uzticējuši 52,08 miljonus latu, bet rezidentu aktīvi veidoja 297 tūkstošus latu.

Ieguldījumu brokeru kompānijas pērn saņemot labas komisijas maksas, gadā kopumā spēja nopelnīt 593,5 tūkstošus latu, kas ir 7,5 reizes vairāk nekā pirms gada. Brokeru kompāniju - Aizkraukles bankai piederošā AB.LV Capital Markets, Prudentia, Rietumu bankai piederošā RB Securities, Real Trade, Latvijas Krājbankai piederošā Renesource Capital, SEB bankai piederošā SEB Enskilda un Maximus Capital Markets – tīrajās komisijās pērn kopumā saņēma 2,47 miljonus latu, kas ir par 87,7% vairāk nekā pirms gada.