Vidusmēra latvietim ir skaidrs, ar ko nodarbojas tādu profesiju pārstāvji, kā, piemēram, jurists, vēsturnieks, arheologs, celtnieks vai trolejbusa vadītājs. Jo ikviens ar nosaukto profesiju pārstāvjiem ir vai nu pats saskāries vismaz reizi dzīvē, vai arī ko nebūt lasījis avīzē, redzējis TV vai klausījies radio kāda aroda meistara sacīto. Priekšstats veidojas vai nu no personīgās pieredzes vai masu mediju atspoguļojumiem. Savukārt uzņēmējdarbības lauka arājiem ir iespēja sastapties ar daudzām citām, plašākai sabiedrībai mazāk zināmām nozarēm un arodiem, par kuriem priekšstats nereti veidojas tikai no medijos pieejamās publicitātes.
Piemēram. «Klienti var tikt maldināti» (DB, 01.03.11.), «Sāktas apjomīgas brokeru pārbaudes» (DB, 27.01.11), «Aizdomas par negodīgu konkursu» (DB, 09.09.10.), «Atsevišķi brokeri uzmetuši apdrošinātājus” (07.06.10), «Iespējams izkrāpts miljons latu» (LA, 23.03.10.) – tie ir laikrakstu virsraksti, kas pēdējā laikā veido apdrošināšanas brokeru nozares publicitāti. Ja sliktā ziņa ir ielikta jau virsrakstā, tad arī saturā kas labāks diez vai sekos. Un tā arī ir.
Pats ilgstoši esmu apdrošināšanas brokeru pakalpojumu lietotājs un par savu pieredzi nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Bet šīs nozares izteikti negatīvā publicitāte pat man liek aizdomāties. Vai tad nav nekādu labu ziņu? Kur ir veiksmes stāsti, lietotāju pozitīvā pieredze, visbeidzot, nozares pārstāvju skaidrojumi, ko klients iegūst izmatojot brokera pakalpojumus, iepretim tiešai sadarbībai ar apdrošinātājiem.
Cits piemērs - maksātnespējas administratori. Pēdējā laika publicitāte atspoguļo vairākas situācijas, kurās administratori ir bijuši negodprātīgi pret saviem klientiem, darbojušies savtīgās interesēs vai tie vienkārši tikuši apsūdzēti bezdarbībā, kas klientiem un kreditoriem ir nesis zaudējumus. Vienā vārdā sakot – slikti cilvēki. Protams, ar maksātnespējas administratoru labāk vispār nesastapties, bet ja sanāk – tad labāk maksātnespējīgā uzņēmuma kreditora statusā. Tomēr dzīve ir dzīve un nekad nevar zināt kā tā pagriezīsies, bet līdzšinējā nozares publicitāte papildu drošības sajūtu nerada.
Protams, neviens nav pasargāts no skandāliem, kas var būt radušies, gan negodīgu spēlētāju dēļ, gan arī, protams, mākslīgi radīti, kur pirkstu pielikuši konkurenti utt. Kaut vai tā pati banku nozare (negodprātīga attieksme pret klientiem, debitoru darbības pārtraukšana ar fizisku iejaukšanos utt.), tomēr ik reizi šiem skandāliem ir sekojis publicitātes pretsitiens. Un ne jau taisnojoties par notikušo, bet gan piedāvājot alternatīvos, pozitīvos stāstus.
Droši vien šeit ir plašs darbības lauks profesionālo asociāciju un nozares NVO darboņiem. Vienīgi jāsaprot, ka ar vienu preses relīzi vai uzstāšanos televīzijā diemžēl nepietiks – būs vajadzīgs ilgstošs un mērķtiecīgs darbs sabiedrisko attiecību laukā. Citiem vārdiem sakot – izlietu ūdeni uzreiz tā vis nesasmelsi - būs jāmaina visa grīda.