Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai, piektdien foruma "Laba pārvaldība - ceļš uz sabiedrības labklājību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka pagājušā gada nogalē tika pieņemts Latvijas korporatīvās pārvaldības kodekss, kas ir rokasgrāmata godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. "Tas nav likums, taču jācenšas, lai šis kodekss visos uzņēmumos darbojas kā likums, jo laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai," sacīja Levits.

Valsts prezidents aicināja kodeksu piemērot katrā uzņēmumā - gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, gan privātajos uzņēmumos.

Tāpat Levits atzina, ka laba pārvaldība veicina investoru piesaisti uzņēmumiem, jo investori ir ieinteresēti labi pārvaldītos uzņēmumos.

"Kapitāla tirgos var redzēt visstraujāko labas korporatīvās pārvaldības attīstību. Katrs uzņēmums, kas savā darbībā piemēros šos principus, būs mūsu ekonomiskās attīstības vēstnesis," teica Levits.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nolēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

SIA Daba laba, kas ar zīmolu Wild Good ražo dabīgas matu ķemmes no mežacūku sariem, eksports veido aptuveni 70% no tirdzniecības. Patlaban uzņēmumam ir partneri Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā, kas saglabāsies kā prioritārie eksporta tirgi arī nākotnē, stāsta uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika.

2010. gadā plānojot biznesa attīstības virzienu, Daba laba īpašniece sapratusi, ka vēlas strādāt dabai draudzīgā veidā un izmantot tikai Latvijā nomedītu mežacūku sarus, kā arī izmantot koku ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koksne ir no meža, kas tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.

«Kad 2010.gadā nolēmām no mežacūku asajiem sariem ražot ķemmes, sapratām, ka pasaulē jau tādas ražo - ir vairāki zīmoli, kas ražo šādas ķemmes un pārdod par 300 ASV dolāriem (222 eiro), ir zīmoli, kas pārdod par aptuveni desmit ASV dolāriem (7,4 eiro), bet tajās lielākoties izmanto plastikāta materiālus. Nolēmām, ka mūsu niša varētu būt tieši ekoloģiskie produkti - no dabīgiem materiāliem, bez plastmasas un gumijas piejaukumiem,» atzina L. Pižika.

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Viens no uzņēmumiem, ko Bauskas novada pašvaldība godināja 2015. gadā, bija Vecsaules pagasta SIA «Laba malka 9». «Bauskas Dzīve» pie malkas ražotāja ieradusies ļoti aukstā laikā – piektdien, 8. janvārī, kad gaisa temperatūra bija 23 – 25 grādi zem nulles.

Komersants Dzintars Burkovskis ir izveidojis divus uzņēmums. Viens saistīts ar smilšu karjeru izstrādi. Aukstajā laikā šajā nozarē nav darāmā, un sākumā laika aizpildīšanai gandrīz vai kā hobijs izvēlēta malkas ražošana.

Uzņēmums ar nosaukumu «Laba malka» jau esot bijis. Dz. Burkovskis neko jaunu nav mēģinājis izdomāt – pielicis skaitli, un radusies SIA «Laba malka 9». «Nebūtu smilšu karjera izstrādes uzņēmuma, nebūtu arī malkas ražotnes. Trīs gadus stutēju šo ražotni ar pirmā uzņēmuma līdzekļiem,» atzīst Dz. Burkovskis.

Komersantam ir labi sadarbības partneri uzņēmumos, kas zāģē mežu un piegādā baļķus. Reizēm malka vesta gan no Dobeles, gan Neretas. No mežizstrādes galaprodukta aptuveni 20 – 30 procenti baļķu atkarībā no tā, kāds ir mežs, nonāk malkā.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) lauzusi līgumu ar Arodbiedrību koordinācijas centru, kas bija tās starpnieks sadarbībā ar arodbiedrību LABA, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lielākā daļa no RS darbiniekiem ir minētās arodbiedrības biedri. Turpmāk RS pati nodrošināšot saviem darbiniekiem visus tos labumus, kuru organizēšanai Arodbiedrību koordinācijas centram iepriekš tika pārskaitītas ievērojamas summas. Piemēram, 2015.gadā tas bija gandrīz pusotrs miljons eiro.

Kā raidījumam skaidroja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, sadarbību ar Arodbiedrību koordinācijas centru uzņēmums pārtraucis, ņemot vērā dažādus ieteikumus, apstākļus un iekšējo resursu izvērtēšanu. «Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šobrīd būtu pareizāk izdarīt tā, ka Arodbiedrību koordinācijas centru, visu to sadaļu pārņemt RS rīcībā, un mēs paši turpmāk nodrošināsim tos visus labumus, kas attiecas uz darbiniekiem,» skaidroja Zaķis.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.