Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.
Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
To paredz plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas izriet no ES finanšu sektora regulējuma reformas – regulas un direktīvas par kapitāla prasībām (CRDIV/CRR jeb Basel III). Plānotie grozījumi vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimai, tāpēc procesa gaitā likumprojektos vēl ir iespējamas izmaiņas, norāda FKTK.
Jaunā informācijas publiskošanas kārtība paredz, ka FKTK publiskos bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotās sankcijas, sodu par Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma, vai citu ES izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem. Sankcija bankai var būt gan FKTK izteikts brīdinājums, soda nauda, pagaidu aizlieguma noteikšana par pārkāpumu atbildīgajam darbiniekam veikt noteiktus pienākumus, licences anulēšana vai citas papildu sankcijas, piemēram, par būtiskiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā.
Līdztekus informācijai par piemēroto sankciju FKTK publiskos arī uzraudzības darbības – banku uzrauga noteiktos pasākumus šā pārkāpuma novēršanai. Savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās un publiskojamās sankcijas ir noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumprojektā.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz, ka FKTK ir tiesības atsevišķos gadījumos informēt par padomes pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz uzraudzības darbību piemērošanu bankām arī tad, ja pārkāpums nav bijis un sankcija netiek uzlikta, taču lēmums var skart bankas klientu intereses, bet nevar apdraudēt kredītiestādes vai finanšu tirgus stabilitāti. Daži šādu uzraudzības darbību piemēri – FKTK noteiktie pasākumi riska samazināšanai attiecībā uz darījumiem, pakalpojumiem vai norēķinu sistēmām, pieprasījums pilnveidot iekšējos normatīvos dokumentus, ierobežojumi kāda pakalpojuma sniegšanā.
«Šis ir pirmais solis FKTK uzraudzības lēmumu publiskošanas reformai. Sākam ar lielākajiem un nozīmīgākajiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem – bankām, bet gaidāms, ka pakāpeniski soda sankciju publiskošana attieksies arī uz pārējiem tirgus dalībniekiem: apdrošinātājiem, pensiju fondiem un citiem. Tā ir tendence visā pasaulē, ka finanšu uzraugs iet uz lielāku informācijas atklāšanu plašākai sabiedrībai, meklējot līdzsvaru starp atklātību un tirgus stabilitāti,» saka FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
ES direktīva par kredītiestāžu darbību un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums publiskot vismaz nepārsūdzamās sankcijas uzreiz pēc tirgus dalībnieka informēšanas. FKTK publiskos tās sankcijas, kuras tirgus dalībnieki arī būs pārsūdzējuši tiesā, nodrošinot klientiem un sabiedrībai plašāku informāciju par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem.
Sankcijas publiskošana nozīmē, ka FKTK mājas lapā tiek nosaukts kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums, pārkāpuma veids un būtība, piemērotā sankcija, informācija par pārsūdzības statusu un tās iznākumu, kā arī uzliktie papildu pienākumi bankai. Likumā paredzēti arī vairāki gadījumi, ka pēc FKTK izvērtējuma var publiskot informāciju par piemēroto sankciju, neidentificējot personu, piemēram, ja tas var apdraudēt finanšu stabilitāti, ir sākta kriminālizmeklēšana u.tml.
Līdz šim saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem visa uzraudzības procesā iegūtā individuālu kredītiestāžu informācija un pieņemtie lēmumi, tostarp par sankciju un uzraudzības darbību piemērošanu, bija ierobežotas pieejamības informācija. Kredītiestāžu likums nosaka, ka informācija par kredītiestādi un tās darbību ir ierobežotas pieejamības informācija, ko var atklāt tikai apkopotā vai pārskata veidā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrēto tirgus dalībnieku. Tādējādi Latvijā īstenotajā uzraudzības procesā publiski netika atklāts sodītās bankas nosaukums. Tāds pats princips tika piemērots arī sankciju un uzraudzības darbību piemērošanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, skaidro FKTK.