«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.
Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?
Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.
Kādu iespaidu šīs sankcijas, kuras tiek attiecinātas arī uz finanšu sektoru, var atstāt uz Latvijas bankām? Vai tās var samazināt banku peļņu?
Problēmas var rasties, ja ASV pastiprinās spiedienu uz ES. Tad, protams, būs negatīva ilgtermiņa ietekme. Tomēr kopumā nerezidentu un rezidentu daļa Latvijas banku sistēmā atrodas labā līdzsvarā. Protams, ja mēs Latvijas bankas salīdzinām ar Centrāleiropas valstīm, tad nerezidentu īpatsvars ir lielāks, taču tas joprojām ir līdzsvarā ar rezidentu daļu.
Rezumējot es varu teikt, ka šogad sankcijām ietekme būs ierobežota. Ja tālāk attīstīsies jauns Aukstais vai Karstais karš, tas gan būs slikti. Taču tas būs slikti visiem – ne tikai Latvijas vai pat Eiropas bankām.
Tomēr sankcijas seko dziļai krīzei, kura skāra teju visas bankas. Vai tādējādi problēmas nekļūst nopietnākas?
Pilnīgi noteikti. Jau vairākus gadus tiek apgalvots, ka krīze ir beigusies, bet tā tomēr īsti nav. Tikko kā Portugāles bankā Banco Espirito Santo tika iepludināti 4,4 miljardi eiro. Eiropas banku sistēmā kā tādā vēl ir ļoti daudz problēmu – bankām krīze vēl nav beigusies un visi aktīvi nav attīrīti. Tādēļ ģeopolitiskas problēmas pašlaik kļūst par ekonomiskām problēmām, un tās skars visu Eiropas uzņēmējdarbību, kas orientējas uz eksportu. Dzīvi tas nepārprotami nepadarīs vieglāku.
Norvik bankai pēdējā laikā ir bijuši vairāki tiesas procesi ar nu jau maksātnespējīgām alternatīvās enerģijas ražotājfirmām – Pope VP1, Winergy, Ošmaļi, kas savulaik bankā ņēma kredītus, un naudas piedziņa līdz šim bijusi neveiksmīga. Kā jūs to vērtējat?
Es Latvijā ierados 2013. gadā, lai vadītu Norvik banku, un pirms tam vēl pusgadu regulāri pavadīju te, lai iepazītos ar bankas darbību un bilanci, pirms tam vairākus gadus esmu strādājis Krievijā. Pats esmu no Lielbritānijas, mans tēvs ir bijis policists, tādēļ es biju šokēts, kad uzzināju, cik ļoti Latvijā ir attīstīta krāpniecība un korupcija un cik maz finanšu sektors pret to ir pasargāts. Lielbritānijā nekas tāds nebūtu iespējams, vainīgie atrastos cietumā un apšaubāmie aktīvi tiktu arestēti līdz apstākļu noskaidrošanai taisnīgā tiesā.
Konkrētajā gadījumā banka bija piešķīrusi finansējumu zaļās (vēja) enerģijas ražotājiem. Naudas līdzekļi miljoniem eiro apmērā tika izmānīti krāpniecisku darbību rezultātā, izmantojot dažādas shēmas un metodes. Konkrēti atsevišķu tiesnešu un maksātnespējas administratoru lēmumi ļauj šai personu grupai turpināt veikt prettiesiskas darbības līdz pat šim brīdim. Banka nav atguvusi ne eiro centa.
Kādus, piemēram, secinājumus var izdarīt, ja uzņēmums ar ikgadējiem ieņēmumiem no Latvenergo 5 miljonu eiro apmērā gadā nav spējīgs samaksāt rēķinu par pakalpojumiem 5 tūkstošu eiro apmērā un tādējādi pieļauj maksātnespējas procesa uzsākšanu? Tas notiek jau pāris mēnešus pēc tam, kad pret konkrēto uzņēmumu tika pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pārtraukšanu, kur tiesneša lēmumā tika norādīts uz negodprātīgu tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu, atsaucoties uz fiktīvu kreditoru 35 miljonu eiro apmērā. Maksātnespējas procesa laikā ar administratora rokām tika izsaimniekoti vairāk nekā 2 miljoni eiro. Beigu beigās Augstākā tiesa, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu, atzina, ka maksātnespējas process bija nepamatots. Bet divas nedēļas vēlāk pēc kārtējās juridiskās adreses nomaiņas atkal tiek paziņota jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana ar tiem pašiem fiktīviem kreditoriem. Kā garīgi normālam cilvēkam, uzņēmējam, baņķierim būtu jāinterpretē šāda situācija? Kāpēc šī valsts vispār kaut ko tādu pieļauj?
Lai situācija būtu vēl skaidrāka, mēs runājam par to, ka, pamatojoties uz normālai komercdarījumu praksei neadekvātu, faktiski fiktīvu līgumu par iekārtu piegādi, uzņēmuma kreditoru vidū pēkšņi parādās piegādātājs. Šī līguma summa ir 35 miljoni eiro. Tieši tik, lai iegūtu lielākā kreditora statusu un izslēgtu banku no lēmuma pieņemšanas šajā mākslīgajā maksātnespējas procesā. Nodrošinātā kreditora statuss cita starpā tika iegūts, ieķīlājot automašīnu. 35 miljonu saistības tika nodrošinātas ar automašīnu! Tā jau ir ņirgāšanās, nemaz nerunājot par jebkādu cieņu pret likumu! Maksātnespējas administratore un tiesa ne tikai atzina šādu kreditora prasījumu, bet vēl noraidīja bankas prasījumu pilnībā!
Visi parādnieka vērtīgākie īpašumi tika apgrūtināti ar hipotēku tā paša fiktīvā kreditora labā. Jāpiebilst, ka dažas personas, kuras pieņem lēmumus, nemulsina konkrēts fakts, ka komersants piecas reizes 14 mēnešu laikā maina juridisko adresi un vēl biežāk maina bankas rekvizītus. Es precīzi apzinos, ka kriminālprocess un civilprocess ir divi dažādi juridisku strīdu risināšanas veidi, bet pilnīgi nepiekrītu tam, ka civiltiesību jomā tiek pieņemti lēmumi, kas pēc būtības ir pretrunā ar pašu tiesību jēgu.
Es varu tikai secināt, ka kādam ir izdevīgāk būt uz vienu roku ar krāpniekiem, nevis aizsargāt likuma būtību, valsti un valsts drošības principus.
Kopsavilkums ir tāds – ja Latvijas valsts neiestāsies par savas finanšu sistēmas taisnīgām tiesībām atgūt kredītus, kreditēšana un investīciju piesaiste turpmāk būs apgrūtināta.
Attiecībā uz mūsu turpmāko rīcību viss ir skaidrs – mēs turpināsim cīnīties un panāksim visu šajā shēmā iesaistīto personu saukšanu pie atbildības. Pilnīgi visu! Ja neizdosies to panākt ar Latvijas tiesību sargājošās sistēmas palīdzību, mums nāksies vērsties Eiropas Savienības, Lielbritānijas vai ASV tiesās. Tam var būt negatīvas sekas uz Latvijas valsts un investīciju tēlu starptautiskā līmenī, tomēr cīnīties par likuma ievērošanu, taisnīgu un godprātīgu sava amata pienākumu pildīšanu ir daudz svarīgāk. Valstij ir jābūt drosmīgai un vainīgie jāsauc pie atbildības. Ne tikai šī organizētā personu grupa, bet jebkurš, kas šo noziedzību atbalstīja un veicināja. Katrā posmā un dažādās valsts iestādēs viņiem palīdzēja dažādi cilvēki, un pilnīgi skaidrs, ka ne par baltu velti. Šiem cilvēkiem bija priekšnieki un patroni. Ja nāksies tam iztērēt 10 gadus un miljoniem eiro – lai tā būtu!
Jūs esat saskārušies ar problēmām alternatīvās enerģijas kreditēšanā. Kā ir ar citiem biznesa sektoriem?
Te ir jāsaprot, ka enerģijas sektorā izsniegtie kredīti bija lieli. Piemēram, nekustamo īpašumu sektorā kredīti ir mazāki un arī caurskatāmības līmenis ir daudz augstāks – jūs varat aiziet uz būvi, paskatīties, kas tur reāli notiek, un viss būs skaidrs. Tādēļ te drīzāk ir sistēmas jautājums. Lai nebūtu jārunā tikai par negatīvo, es gribu uzsvērt arī pozitīvas lietas – Latvijā ir institūcijas, kas strādā un cenšas celt šo caurskatāmības līmeni, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Arī ārvalstu investori ir daudz darījuši, lai pozicionētos attiecībā uz juridiskiem jautājumiem, uz jautājumiem, kas skar Komerclikumu. Tas ļauj cerēt, ka nākotnē jautājumi, kas skar problemātiskus aktīvus, problemātiskus aizdevumus tiks risināt caurredzamāk.
Jūs noteikti šīs situācijas apspriežat arī ar citām bankām. Tām ir līdzīgas problēmas?
Te ir jāsaprot, ka pirms krīzes tika izsniegts arī zināms daudzums tā saucamo slikto kredītu, un tas ir vistīrākais kredītriska jautājums. Taču, kad izsniegtie kredīti ir lieli, tad ļoti bieži parādās arī juridiskais un pat politiskais risks. Tāpēc te ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāspēj nošķirt brīdis, līdz kuram tas ir kredītrisks un kad tas pārvēršas par juridisku risku. Vērtējot kredītrisku, ir jāspēj noteikt, kāda ir iespējamība, ka aizņēmējs līdzekļus var neatdot...
... un tas ir ierasts banku bizness.
Tieši tā. Jūs paņemat depozītos noguldīto naudu un ieguldāt to tālāk, izvērtējot šos riskus, un to sauc par risku menedžmentu. Taču, kad iestājas juridiskais risks, jūs pēkšņi nonākat situācijā «visu vai neko» – vai nu jūs caur tiesām attiesājat savus līdzekļus vai nesaņemat pilnīgi neko. Nekas ir tad, ja juridiskā sistēma ir necaurskatāma. Ja tā ir caurskatāma, tad ir pilnīgi skaidrs, ka par savulaik aizdoto naudu jums pienākas pāri palikušie aktīvi.
Aizdodot naudu, jūsu galvenais bažu avots ir kredītrisks, bet to var noteikt, izvērtējot dažādus biznesa aspektus. Savukārt juridisko risku bankām novērtēt ir ļoti grūti. Ja jums pēdējo gadu laikā jau bijuši daži šādi gadījumi, tad jūs kļūstat ļoti piesardzīgs sadarbība ar visiem, kas vēlas liela apmēra aizdevumus. Manuprāt, pareizais risinājums būtu dot tiesības atgūt banku investīcijas kā vienas no pirmajām, un tas būtu atbilstoši kapitālisma būtībai. Ja ir risks, ka šie juridiskie jautājumi negaidīti var parādīties, tad uzņēmējam ir ļoti grūti saņemt finansējumu un bankai ir ļoti grūti izvērtēt uzņēmēju. Neviens nevienam gluži vienkārši neuzticēsies. Ja savstarpējo uzticēšanos lauž, tā tās atgūšana jau prasa ļoti ilgu laiku. Tas beidzas ar to, ka uzņēmējiem ir grūti saņemt finansējumu, netiek attīstīti jauni biznesi, netiek pelnīta nauda un ekonomika ieiet negatīvā spirālē. Ja juridiskā sistēma ir caurskatāma, tad tā aizsargā un visiem ir skaidras to juridiskās tiesības.
Ko tas viss nozīmē jūsu turpmākajā darbībā? To, ka tagad kredītus izsniedzat ļoti piesardzīgi?
Mūsu komanda banku sāka pārvaldīt no šā gada, un mēs ļoti uzmanīgi pārskatām visas procedūras. Mēs ievācam visu pieejamo informāciju, tā nonāk kredīta komiteju līmenī – tā nav viena persona, kas pieņem lēmumu. Vienlaikus daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai līgumi būtu sastādīti pareizi. Pašlaik mēs esam pilnīgi gatavi darbībai, un mēs pilnīgi noteikti būsim daudz pamanāmāki tirgū nekā pēdējo sešu mēnešu laikā. Mēs tirgū redzam lielu pieprasījumu, jo daudzas bankas pašlaik ir pasīvas un nav drošas, ko gaidīt nākotnē. Tā ir lieliska iespēja strādāt ar klientiem un iegūt nākotnes sadarbības partnerus.
Kā jūs šajā kontekstā varat raksturot Latvijas investīciju vidi?
Ja godīgi, kad ieraudzīju šos juridiskos jautājumus, tas bija šokējoši. Ārvalstu investoru padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera daudz dara, lai šos jautājumus aktualizētu un Latvijas investīciju vide būtu pozitīva. Taču pašlaik, šīs lietas liek uzdot jautājumus, vai Latvijā ir vērts investēt. Pašlaik, ja esat ASV, Lielbritānijas vai Ķīnas investors, jūs varat atrast labāku vidi investīcijām. Tādēļ jautājumus, ko pašlaik paceļ investoru padome un kamera, vajadzētu risināt, lai būtu skaidrs, ka investīcijas Latvijā ir drošas un šie juridiskie riski ir minimāli. Tas ir jādara ātri, jo, ja mēs vēl atceramies par sankcijām un ģeopolitiskajiem riskiem, tad apkārt ir valstis, kas būs daudz pievilcīgākas. Piemēram, Polija visiem šiem procesiem izgāja cauri jau pirms pieciem astoņiem gadiem, Čehija ar to ir tikusi galā daudz ātrāk. Arī Igaunijai šajā jautājumā ir labāks tēls nekā Latvijai. Šajā jautājumā laiks strādā pret Latviju.
Vai izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā var ietekmēt jūsu bankas plānus? Gada sākumā paziņojāt, ka piecu gadu laikā Norvik banka vēlas atrasties Baltijas banku Top 5.
Mūsu stratēģija ir paplašināt darbību. Mēs jau pievērsāmies ģeopolitiskajiem riskiem un nerezidentu apkalpošanai – mūsu stratēģija ir audzēt pārējos pakalpojumus. Jebkurš krīzes laiks ir labs arī savas tirgus daļas palielināšanai, jo daudzas bankas minstinās un nav drošas par savu turpmāko rīcības modeli, tādēļ mums šī ir laba iespēja paplašināt savu retail business daļu. Ja esat optimistisks attiecībā uz nākotni un to, ka situācija kļūs labāka, šis ir labs laiks, lai vairāk sabalansētu mūsu nerezidentu un rezidentu tirgus daļu. Tas nozīmē, ka mūsu stratēģija nav mainījusies. Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā drīzāk saskatām iespējas. Mums ir liela starptautiska pieredze un zināšanas.
Vai darbību jūs grasāties paplašināt, investējot savās struktūrās, vai arī pašlaik redzat citu banku aktīvus, ko varētu pārpirkt un tādējādi audzēt savu tirgus daļu?
Mūsu stratēģija ir organiska izaugsme ar pašu ieguldījumu palīdzību, piemēram, jaunākajās tehnoloģijās. Iespējas redzam gan Latvijā, gan Eiropā, piemēram, Vidusjūras reģionā. Te es arī gribu uzvērt, ka mūsu izpratnē rezidentu tirgus – tā nav tikai Latvija, tā ir visa Eiropa. Un te attīstības atslēga slēpjas tehnoloģijās. Nevienam nav noslēpums, ka nākotnē pienāks brīdis, kad, iespējams, vienīgā lieta jūsu kabatā būs mobilais telefons, caur kuru varēs veikt neskaitāmas funkcijas. Jaunākajai paaudzei tas jau ir pilnīgi saprotams. Vecākajai paaudzei joprojām ir nepieciešami arī zvanu centri, filiāles, tādēļ arī tas ir tirgū. Tomēr pamazām notiek paradigmas maiņa, kā cilvēki lieto banku pakalpojumus. Tādēļ mēs gribam apkopot un izmantot labākās tehnoloģijas, kas pašlaik ir izstrādātas ASV, Eiropā, Krievijā.
Savukārt attiecība uz korporatīvo biznesu mūsu fokuss ir uz Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī cenšamies izmantot tās iespējas, kas ir Latvijai, atrodoties starp Rietumiem un Austrumiem.
Pēdējos trīs gadus Norvik banka ir strādājusi ar zaudējumiem. Šogad cerat atgriezties pie peļņas?
Jā, šogad mēs plānojam atgriezties pie peļņas. Kā jau jūs minējāt, bankas pašlaik nav īpaši aktīvas uzņēmumu kreditēšanā, tādēļ mēs plānojam būt aktīvi un pašlaik tiekamies ar ļoti daudziem potenciālajiem klientiem. Tāpat mēs strādājam ar klientu apkalpošanas infrastruktūru. Mums ir nopietna apņēmība īstenot ilgtermiņa attīstību!
#1/4
#2/4
#3/4
